Politiskās gribas jautājums: Ar likuma palīdzību grib novākt no goda vietām padomju militāro tehniku 188
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima pagājušajā nedēļā konceptuāli atbalstīja Nacionālās apvienības (NA) virzītos likuma grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Tie paredz naudas sodu par totalitāro režīmu ieroču izstādīšanu publiskā vietā ilgāk par 30 dienām, izņemot muzejus.
Viens no likumprojekta virzītājiem, deputāts Edvīns Šnore (NA) norāda, ka mērķis ir panākt šobrīd vēl šur tur uz pjedestāliem palikušās PSRS militārās tehnikas demontāžu un izslēgt iespēju, lai kaut kas tamlīdzīgs, piemēram, pēc Krievijas Federācijas vēstniecības iniciatīvas, varētu parādīties nākotnē.
Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka ļoti būtisks likuma papildināšanas iemesls ir pagājušā gada notikumi Jēkabpilī, vietējam zemniekam Gundaram Kalvem gāžot no postamentu padomju okupācijas laikā likto lielgabalu – bezsaimnieka mantu, ar kuras novākšanu likumīgā ceļā Jēkabpils dome nebija spējusi gadiem tikt galā (vairāk par to “Latvijas Avīzes” 19. janvāra rakstā “Padoties netaisos”).
Tagad G. Kalvem draud kriminālatbildība absurdā apsūdzībā par “kapu apgānīšanu”. Jaunie likuma labojumi varētu uzlabot viņa situāciju.
“Cilvēks pēc būtības izdarīja labu darbu. Bet tagad viņam jāsaskaras ar visām šīm klapatām, kas saistās ar potenciālo tiesvedību. Manuprāt, tas ir nožēlojami, ka 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas viņam jāiet cauri kam tādam. Ar šo likumprojektu mēs Kalvem tieši palīdzēt nevaram, taču, ja Saeima tādu likumprojektu pieņems, būs diezgan dīvaini, ja cilvēku sodīs par to, ka viņš novācis publiski izstādītu padomju lielgabalu,” uzsver E. Šnore.
Noteiks soda naudu
Grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 13. pantā “Totalitāro režīmu simbolu izmantošana publiskā vietā” pagājušā gada martā iesniedza NA deputāti Edvīns Šnore, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins un Rihards Kols.
Pēc ieceres pants jāpapildina ar normu “Totalitāro režīmu ieroču un kara tehnikas izstādīšanu publiskā vietā”, kas noteiktu, ka par bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas ieroču, kara tehnikas un tās elementu izstādīšanu publiskā vietā (izņemot muzejos), ja tā pārsniedz 30 dienas, tiktu piemērots brīdinājums vai naudas sods fiziskai personai līdz 70 naudas soda vienībām, juridiskajai personai līdz 580 naudas soda vienībām.
Tas nozīmē, ka naudas sodi attiecīgi būtu līdz 350 eiro vai līdz 2900 eiro. Iesniedzēji pārliecināti, ka likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Tas neskars padomju karavīru apbedījuma vietas, kaut varētu skart šādu kapu tuvumā izvietotu padomju kara tehniku.
Saeimas Juridiskajā komisijā likumprojektu pirmo reizi skatīja 25. janvārī. Uz attālināto sēdi tika aicināti Tieslietu, Iekšlietu un Ārlietu ministrijas, Valsts policijas, Ģenerālprokuratūras, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Deputāts Jānis Iesalnieks (NA) skaidroja, ka likumprojekts attiektos gan uz pašvaldībām, gan privātpersonām piederošām teritorijām, un mērķis ir panākt, lai Latvijas publiskajā telpā vairs nebūtu redzams padomju bruņojums, kuru sākotnējais uzstādīšanas mērķis bijis slavināt padomju režīmu, iezīmēt, kā toreiz traktēja, “Latvijas atbrīvošanu”, lai parādītu vietējiem, “kurš šajā teritorijā ir saimnieks”.
J. Iesalnieks atzina, ka viņam nav zināms, ka kaut kur tādā veidā ārpus muzejiem būtu izstādīta nacistiskās Vācijas kara tehnika. Tomēr, ievērojot Latvijas tiesisko tradīciju vienādot abus totalitāros režīmus, likumprojektā ir runa gan par nacistiskās Vācijas, gan komunistiskās Padomju Savienības bruņotos spēku slavinošiem objektiem.
Vēl slīpējams
Lielāko daļu attiecīgo “padomekļu” demontēja atmodas laikā vai 90. gadu sākumā. Šobrīd nav nemaz precīzi zināms, cik tādu Latvijā atlicis, uz kā zemes, kā īpašumā tie atrodas. Neviena valsts institūcija ar vēsturiska rakstura padomju militāro objektu uzskaiti Latvijā nenodarbojas.
Saeimas komisijas sēdes gaitā noskaidrojās, ka ministrijām un likumsargiem nav principiālu iebildumu pret likuma normu papildinājumu, tomēr tika aizrādīts, ka likumprojekts pašreizējā formulējumā ir juridiski nepilnīgs, radītu vairāk problēmu nekā risinājumu un krietni jāsakārto, pirms virzīt tālāk.
Likumprojekts skar ļoti daudzveidīgu tiesisko attiecību loku, bet pašreizējā redakcija paver daudzas iespējas likumu apiet.
Piemēram, normu, ka objektu drīkst izstādīt ne ilgāk par 30 dienām, varētu traktēt tā, ka īpašnieks šo objektu izliek 29 dienas, tad uz dienu novāc un uzstāda atkal uz nākamajām 29 dienām. Un vai privātā teritorija šosejas malā, kur kāds uzstādītu šādu tehniku, arī būtu kvalificējama kā publiska vieta?
“Šādas jaunas normas ieviešana, pirmkārt, nenoliedzami ir politiskās izšķiršanās jautājums, kas varbūt nemaz nav tik daudz saistīts ar normas juridisko kvalitāti un dabu,” tomēr aizrādīja Ģenerālprokuratūras pārstāvis prokurors Gints Bērziņš.
Ka šāda politiska griba pastāv, apstiprināja konceptuāls atbalsts likuma grozījumam pirmajā lasījumā Saeimas sēdē 3. februārī. Par priekšlikumu balsoja 52 deputāti, pret bija 24, bet atturējās trīs. Nākamā likumprojekta izskatīšanas kārta notiks ne ātrāk kā pēc diviem mēnešiem, jo iesniedzējiem vajadzīgs laiks formulējumu pieslīpēšanai.
Objektu nav daudz
Deputāts E. Šnore piekrīt, ka Latvijā varētu būt atlikuši burtiski daži objekti, uz kuriem attiektos jaunā norma, tāpēc prognozē: “Pieņemam, ka nebūs nekādas milzīgas pretestības no potenciālajiem likuma nodrošinātājiem vai argumentu, ka šī likuma īstenošana būtu grūta.”
Padomju militārā tehnika un ieroču daļas Latvijā atrodas vairākās muzejiem pielīdzināmās privātkolekcijās, tomēr runa ir par vēstījumu, ko attiecīgie objekti nes.
Kliedzošākais piemērs, protams, ir 20. gadsimta 60. gadu padomju reaktīvais bumbvedējs “IL–28”, kas skrien debesīs no postamenta pie bijušās PSRS Baltijas flotes jūras gaisa karaspēku garnizona virsnieku pilsētiņas daudzdzīvokļu mājām Mārupes novada Skultē. Lidmašīnu uzstādīja 1978. gadā. Tā it kā godina padomju lidotājus, kas Otrā pasaules kara laikā devušies bombardēt Berlīni. Ne objektam, ne vietai ar Berlīnes bombardēšanu vēsturiska sakara nav.
Cits, ne tik plaši zināms objekts, kuru teorētiski varētu skart likuma izmaiņas, ir 80. gadu beigās Ļaudonas–Mārcienas šosejas malā pie Ļaudonas kādā pakalnā uzstādītā padomju reaktīvā bumbvedēja “Jak–28R” astes daļa.
Tā atzīmē vietu, kur 1987. gada 16. oktobrī treniņlidojuma laikā nogāzās no Jēkabpils lidlauka startējušais PSRS kara aviācijas iznīcinātājbumbvedējs “Su–17M4R”.
Kā vēsta pie astes piestiprinātā plāksnīte, pilots gājis bojā. Piemiņas zīme ir visai noplukusi, taču līdzīgi Skultes lidmašīnai atrodama militārā mantojuma tūrisma ceļvežos. Kuriozi līdzās šim objektam izskatās informācijas plāksnīte ar teiku par Ļaudonas izcelšanos.
No internetā rodamās informācijas izriet, ka pompozais Skultes “IL–28” Pierīgā ierindojas ievērojamāko militārā mantojuma objektu desmitniekā.
Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ vietējā pašvaldība gadu gadiem labi sadzīvojusi ar šo reliktu.
E. Šnore uzsver, ka runas par “militāro vēstures mantojumu” nebūtu vērā ņemamas: “Ir taču pilnīgi skaidrs, kāda veida militāro vēsturi šādi objekti sludina, ar kādu mērķi viņi tur tika uzlikti!
Jā, es zinu, ka pašvaldības viedoklis ir bijis apmēram tāds: “Nu, ko tie nacionāļi sacepušies! Stāvēja un lai tak stāv!” Bet tad vajadzētu padomāt, kāpēc par šo objektu rūpējas Krievijas Federācijas vēstniecība, kāpēc tai tik ļoti rūp Jēkabpils lielgabals. To taču ir tik viegli saprast – lai pieradinātu Latvijas sabiedrību, ka “tā ir mūsu kopējā vēsture”!”
Likumprojekta pieņemšanas izredzes E. Šnore vērtē kā labas: “Šādos gadījumos svarīgākā ir politiskā griba – vai nu tā ir, vai tās nav. Un, manuprāt, šajā gadījumā tāda griba ir. Un lielā mērā tas ir pateicoties tam, ko izdarīja Gundars Kalve.”
Jau novāktie padomju kara tehnikas objekti Latvijā
* 1990. gada 16. martā Valkā aizvāca lielgabalu-pieminekli PSRS armijas 51. gvardes divīzijai, uzstādītu 1967. gadā.
* 1990. gada 19. septembrī aizvāca tanku “T–34”, kurš atradās 1940. gadā atklātā Kārļa Zemdegas pieminekļa Dobeles atbrīvotājiem vietā.
* 1990. gada oktobrī no Jēkabpils aizveda lidmašīnu “MIG–21”.
* 1991. gadā pazuda Slokā, iepretim dzelzceļa stacijai, 1967. gadā liktais zenītlielgabals-piemineklis sarkanās armijas 84. atsevišķā artilērijas diviziona matrožu kaujai ar vāciešiem 1941. gada 1. jūlijā.
* 1991. gada 18. oktobrī novāca tanku-pieminekli “Lielā Tēvijas kara varonīgajiem karavīriem – tankistiem” Ērgļos. Tanks 2005. gadā nonāca Morē.
* 1992. gada rudenī Daugavpilī kā padomju varas laika “uzskatāmo aģitāciju” aizvāca “T–34” Mežciemā. Pēc vienas versijas, tanku Krievijas armija aizveda uz Uzvaras parka memoriālu Poklonnajas kalnā Piemaskavā, pēc citas – 1995. gadā tas uzstādīts Voroņežas apgabala Korotojakas ciemā.
* 1993. gadā no Daugavpils cietokšņa teritorijas uz Krieviju aizveda lidmašīnu “MIG–19C”, kas atradās uz postamenta ar uzrakstu “Slava padomju aviācijai!”.
* 1993. gadā no pjedestāla Klapkalnciemā nocēla par godu padomju tanku brigādei, kas 1944. gadā pirmā izlauzās līdz Rīgas jūras līcim, likto ap 40 tonnu smago tanku “IS–2”. Tas apskatāms Kurzemes cietokšņa muzejā Zantē.
* 1995. gadā no Liepājas Karostas uz Poklonnajas kalna memoriālu Piemaskavā pārveda padomju zemūdeņu “L–3” un “Šč–307” (“Щ–307”) komandtiltiņus, kuri Karostā padomju laikā kalpoja kā pieminekļi.
* 2021. gada 24. februārī Jēkabpilī Krustpils parkā no postamenta tika norauts un iemests Daugavā 76,2 milimetru divīzijas lielgabals “ZIS–3” bez lafetes, par kura novākšanu gadiem ilgi, bet bezcerīgi bija spriests pašvaldībā.
