Biežie naudas atmazgāšanas skandāli mudina Eiropā izveidot jaunu “uzraugu komandu” 8
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Finanšu noziegumu apkarošanas frontē Brisele nākusi klajā ar ierosinājumu izveidot jaunu aģentūru. Tās darbalauks būtu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana Eiropas Savienības mērogā.
Aģentūra, kā paredzēts, 2024. gadā ņems savā pārziņā un koordinēs ES dalībvalstu attiecīgā profila uzraudzības iestādes un, kas svarīgi, vajadzības gadījumā pati uzraudzīs, piemēram, šaubas raisošās bankas vai tās, “kuru dēļ nepieciešama ātra rīcība tūlītēju risku novēršanai”.
Uz šāda lēmuma pieņemšanu pamudināja biežie naudas atmazgāšanas skandāli. Pēdējā laikā pats skaļākais saistīts ar atklājumu, ka caur “Danske Bank” struktūrvienību Igaunijā vairāku gadu garumā pārsūknētas milzu summas (aptuveni 200 miljardi eiro) no bijušās PSRS plašumiem un galvenokārt no Krievijas.
Bet izmeklēšana šajā sakarā ir sākta vai turpinās vēl citās Skandināvijas un Baltijas valstu bankās. Tāpēc nevajadzētu domāt, ka citviet Eiropā ir pastāvējusi nevainojama kārtība, atcerēsimies kaut vai fiktīvos darījumos iepīto “Deutsche Bank”.
Rietumu prese joprojām mēdz pieminēt arī bankas “ABLV” lietu, un pār Latvijas tēlu arvien krīt ēnas no nesenās pagātnes, kad mūsu valsts bija nonākusi Eiropas Padomes ekspertu komitejas “Moneyval” pastiprinātas uzmanības lokā.
Ir spēkā Ministru kabineta pērn pieņemtais “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam”. Pasākumi, cik noprotams, palīdzējuši Latvijai izbēgt no iekļaušanas t. s. pelēkajā sarakstā un saglabāt pieklājīgu kredītreitingu. Tomēr atbildes uz vairākiem jautājumiem nav sniegtas.
Patlaban Eiropas Savienībā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir viens no Eiropola uzdevumiem. Par šo jomu atbildīgais Pedru Felisiu pāris gadus iepriekš salīdzināja Baltijas valstis ar vāji nocietinātu frontes līniju, ko no Krievijas puses mēģina šķērsot “miljardiem noziedzīgas naudas”. Lai galu galā nogulsnētos kaut kur Rietumos.
Tikmēr Vakareiropas tiesībaizsardzības iestādes neizrāda pārlieku centību noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas atmaskošanā, kaut gan pastāv iespējas to darīt arī atmazgāšanas beigu stadijā, kad nauda visbiežāk pārtop nekustamajos īpašumos. Minētās parādības izvērtējums politiskajā līmenī mēdz būt valdošajām aprindām nepatīkams pasākums, no kura tās labprāt izvairās.
Pagājušajā vasarā britu parlamenta izlūkošanas un drošības komiteja nāca klajā ar ziņojumu, kas parādījās bez aizslepenotajām, kā tika sacīts, ārkārtīgi sensitīvajām detaļām, tomēr tajā bija pieminēta “Londongrada” jeb Londonas kvartāli, kur namus iepirkuši, tuviniekus izmitinājuši vai biznesu izvērsuši krievu oligarhi un Kremļa uzticības cilvēki.
Krievijas ietekmei veltītā ziņojuma autori pārmeta Borisa Džonsona valdībai, ka tā vairākus mēnešus bremzējusi dokumenta publiskošanu, un jādomā, ka novilcināšanas galvenais iemesls bija cita starpā aplūkotā tēma par dažādu veidu apšaubāmām investīcijām.
Diktatoriskiem režīmiem nesagādā grūtības tieši vai pastarpināti ieguldīt krietnus līdzekļus politiskajā korupcijā. Eiropas partijas un elites šajā ziņā ir visvairāk aplidotas, spriežot pēc materiāliem, ko publicējuši pētnieciskie žurnālisti (piemēram, no “The Organized Crime and Corruption Reporting Project”).
Bet nereti arī bez pētīšanas redzams, ka zināmi politiķi vai t. s. viedokļu līderi sāk pārsteidzoši regulāri ar agrāk nemanītu dedzību slavināt vai nu Azerbaidžānu, vai Kazahstānu, vai kādu citu autokrātiju. Nerunājot par Ķīnu un Krieviju, kurām piemīt vēl daudz plašākas iespējas iebarot vajadzīgos ļaudis. Tiesa, Pekinai Eiropā svarīgākie ir saimnieciskie apsvērumi, savukārt Kremlis korupcijai, tāpat kā gandrīz jebkam, rod izmantojumu hibrīdkarā. Tādējādi arī netīrās naudas plūsmas bieži vien spēcīgi ož pēc tikpat netīras politikas.
Savulaik “Moneyval” eksperti īpaši norādīja uz Latvijas banku sektora nepietiekamajām spējām identificēt tādas finanšu operācijas, kas varētu būt saistītas ar masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu jeb proliferāciju, bet viņi tāpat norādīja uz efektivitātes trūkumu darījumu patiesā labuma guvēju noteikšanā.
Neseno jau daudz apcerēto skandālu gaismā ir atklājies, ka Baltijas valstīs apgrozījusies fiktīvu vai pastkastīšu firmu nauda, aiz kuras saskatāmi Putina radi un draugi, Krievijas represīvie orgāni, gāztais Ukrainas prezidents Janukovičs vai, piemēram, Sergeja Magņitska vajāšanā (un nāvē) iejauktie.
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana turklāt ir arī un varbūt pat vispirms politiskās gribas jautājums. Kas nu gribot negribot izvirzās Eiropas Savienības darba kārtībā.
