Politiskajos kuluāros notiek sarunas: vai “Saskaņa” un “Stabilitātei” varētu kopā cīnīties par varu Rīgā? 0
Partiju “Saskaņa” un “Stabilitātei” sadarbība gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, jo īpaši Rīgā, nav izslēgta, noskaidroja aģentūra LETA.
Pēdējās Saeimas vēlēšanās vismaz daļas krievvalodīgo vēlētāju pārstāvniecības Saeimā vietu ieņēma “Stabilitātei”, kamēr “Saskaņa” no mandātiem bagātākās partijas pārtapa par tādu, kas pat netika pāri 5% barjerai ievēlēšanai Saeimā. Būtiskākā vismaz publiskajā retorikā redzamā atšķirība ir bijusi partiju nostājā saistībā ar karu Ukrainā – “Saskaņa” tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā agresorvalsti nosodīja, taču “Stabilitātei” no konkrētas pozīcijas izvairās joprojām. Būtiski ašķiras arī šo partiju redzējums par Eiropas Savienības nozīmi un lomu. Tomēr, tuvojoties vietējā līmeņa vēlēšanām, netiek izslēgta iespēja, ka politiskie spēki varētu vai nu startēt kopā, vai arī sadarboties pēc ievēlēšanas Rīgas domē.
Pagaidām nekādi lēmumi vēl neesot pieņemti, taču sarunas notiek. “Saskaņas” līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs aģentūrai LETA atzina, ka partija gaidāmajā kongresā vēl nepieņems nekādus lēmumus par startēšanu vēlēšanās un par sarakstiem tām, taču plaša spektra sarunas notiek.
Viņš akcentē, ka vēlētāji norāda uz partiju konsolidāciju, jo esošais politiskais piedāvājums ir pārāk sadrumstalots. Jautāts, vai vēlēšanās “Saskaņa” varētu startēt kopā ar “Stabilitātei”, Ušakovs norādīja, ka sarunas notiek ar dažādiem partneriem un politiskajā procesā jāsarunājas ar visiem. Jautāts, vai “Saskaņa” tiešām sarunājas ar visiem, tostarp, piemēram, ar Nacionālo apvienību vai “Jauno vienotību”, politiķis pozitīvu atbildi gan nesniedza.
Tikmēr “Stabilitātei” līderis Aleksejs Rosļikovs aģentūrai LETA uz jautājumu par iespējamo vienošanos ar “Saskaņu” par kopīgu startu Rīgas domes vēlēšanās uzsvēra, ka vienmēr esot uzskatījis, ka politiskajiem spēkiem ir jāapvienojas.
Politikā nedrīkstot pieturēties pie principa patīk vai nepatīk – politiskajiem spēkiem ir jāapvienojas, lai atgūtu galvaspilsētas pašvaldību no “Vienotības” un Rīgas mēra Viļņa Ķirša neveiksmīgās saimniekošanas, sacīja Rosļikovs.
Sadrumstalot vēlētājus šodien nebūtu pareizi, uzsvēra Rosļikovs. Viņš atzina, ka sarunas par iespējamo sadarbību notiek, taču nekādi lēmumi neesot pieņemti.
Politiskajos kuluāros tiek izteikta iespējamība, ka abas minētās partijas varētu vēlēties sadarboties arī ar Aināra Šlesera vadīto partiju “Latvija pirmajā vietā”. Ušakovs, taujāts, vai politiskais spēks apsver šādu soli, konkrētu atbildi nesniedza, savukārt Rosļikovs par to ir skeptisks. Viņš uzskata, ka Šlesers gatavojoties sadarboties Rīgā ar partiju “Vienotība” un viņam nekad nebūšot pielaides valsts noslēpumam, kas neļaušot Šleseram kļūt par Rīgas mēru.
Rosļikovs norādīja, ka pašlaik nav gatavs atbalstīt “Šlesera bīdīto projektu” “Riga Waterfront”, kam esot nepieciešams tērēt miljardu eiro pašvaldības finansējuma, lai nodrošinātu infrastruktūru. Ja Šlesers būtu gatavs tam, ka šis finansējums tiek nevis projektam, bet iedzīvotājiem, tad varētu sākt sarunas par sadarbību, piebilda politiķis.
Par “Saskaņas” un “Latvija pirmajā vietā” abu politisko spēku līderi bija izteikušies arī 2023.gadā, tāpat pieminot nepieciešamību pēc politiskās vides konsolidācijas. Toreiz abi gan noliedza, ka būtu pieņemti kādi lēmumi par sadarbību.
Rosļikovs savulaik ir bijis “Saskaņas” biedru rindās, no partijas saraksta tiekot ievēlētam Rīgas domē, taču vēlāk viņa un partijas ceļi šķīrušies. Tikmēr ar Šleseru Ušakovs sadarbojies Rīgas domes laikos, kad Ušakovs bijis Rīgas mērs, bet Šlesers – viņa vietnieks.
Patlaban nacionālā mērogā “Latvija pirmajā vietā” ir viena no populārākajām partijām, oktobra reitingā iepaliekot vien “Jaunajai vienotībai” un Nacionālajai apvienībai. Savukārt “Saskaņas” un “Stabilitātei” popularitāte ir līdzīga, oktobrī nesasniedzot 5% līmenī.
