Var nobloķēt cits cita attīstību: kā pašvaldības varēs rīkoties ar mantu jaunajos novados 0
Jaunajos novados, kuros lauku pašvaldībām kopā ir lielāks iedzīvotāju skaits nekā pilsētai, ir apdraudēta reģionālās nozīmes centra attīstība, uzskata Saeimas opozīcijas pārstāvji. Savukārt citos gadījumos tieši pilsētas reformas gaitā varētu dominēt, nerēķinoties ar mazākiem novadiem.
Šie riski izteikti saistībā ar valdošās koalīcijas centieniem ierobežot pašvaldību iespējas uzņemties saistības, iznomāt īpašumus un rīkoties ar mantu, ja tam nav citu jaunajā novadā iekļauto pašvaldību piekrišanas. Lēmumu pieņemšanā noteicošais būtu teritoriju iedzīvotāju skaits.
Saeimas sēdē arī deputāti secināja, ka ir jaunveidojamie novadi, kuros starp pašreizējiem pašvaldību vadītājiem pastāv politiskās pretrunas. Tādas ir arī Cēsu novadam ar sešiem apkārtējiem novadiem, kuros kopā ir lielāks iedzīvotāju skaits nekā Cēsīs un pilsētai pievienotajā Vaivē.
Tieši politisko pretrunu dēļ 2009. gadā neizdevās izveidot lielo Cēsu novadu, jo septiņas ZZS vadītās pašvaldības negribēja apvienoties ar Cēsu pilsētu, kuru toreiz vadīja Tautas partija, kas reformu īstenoja. Tagad Cēsu un arī Līgatnes novadā pie varas ir “Vienotība”, bet visas pārējās pašvaldības joprojām vada ZZS mēri.
Cēsu novadu plānots apvienot ar Līgatnes, Amatas, Priekuļu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novadiem, kam ir sava kopīga apvienība, kurā pašvaldības savstarpēji sadarbojas vairākās jomās. Tajā bija arī Rauna, ko pievienos Smiltenei. Jaunajā Cēsu pašvaldībā būs 41 411 iedzīvotāji, no kuriem pašreizējā Cēsu novadā dzīvo tikai 16 372 iedzīvotāji.
Lai neizsaimnieko mantu
Saeima, 2. lasījumā izskatot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, trešdien paredzēja, ka katrā topošajā novadā tiek izveidota Finanšu komisija, kurā ir apvienojamo domju priekšsēdētāji. Komisiju vada tās domes priekšsēdis, kurā ir vislielākais iedzīvotāju skaits. Šajā gadījumā tas būtu Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs (“Vienotība”).
Likumprojektā noteikts, ka līdz vēlēšanām pašvaldības varēs ņemt aizņēmumus, uzņemties citas ilgtermiņa saistības, iznomāt, kā arī atsavināt pašvaldības nekustamo īpašumu tikai pēc tam, kad saņems apvienojamo novadu izveidotās Finanšu komisijas atbalstu. Komisijas lēmums būs pieņemts, ja par to ir nobalsojuši pārstāvji no novadiem, kuros dzīvo vismaz puse no attiecīgās jaunās pašvaldības iedzīvotāju kopskaita. Tas nozīmē, ka ap Cēsīm esošie novadi varētu pārbalsot pilsētu.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”) šo normu Saeimas sēdē pamatoja ar nepieciešamību nodrošināt, lai nelielās pašvaldības pirms apvienošanās neizsaimnieko mantu. Vairāki deputāti arī atgādināja, ka būs novadi, kuros apvienosies divas pašvaldības, un lēmumu tādā gadījumā pieņems divi cilvēki – šo vietvaru vadītāji.
Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka Daugavpils novads ar vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju varētu nerēķināties ar tajā iekļauto Ilūksti. Līdzīgi tas būtu jaunajā Ventspils novadā, “kur Aivars atkal varētu rullēt”.
Gadījumos, kad pašvaldību vadītāji nespēs vienoties, iegūs iedzīvotāju skaita ziņā lielākā pašvaldība. Tur, kur dominēs pilsēta, tai būtu iespēja nerēķināties ar lauku interesēm. Saeima noraidīja Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumus, kas bija iesniegti nolūkā šādu situāciju nepieļaut.
Cēsis jūt draudus saviem projektiem
Cēsu novada domes priekšsēdis J. Rozenbergs par šo priekšlikumu bija informēts. Pašvaldības dome jau bija nosūtījusi savus priekšlikumus, aicinot precizēt šo normu, lai tā netiktu attiecināta uz projektiem, kas jau tiek īstenoti, to piemērojot tikai tām darbībām, kuras pašvaldība plāno veikt pēc likuma spēkā stāšanās.
Cēsu novads, piemēram, īsteno izglītības programmu, kas sastāv no vairākiem projektiem, kuri jau tiek realizēti. Tagad ir izsludināts iepirkums par Cēsu Valsts ģimnāzijas piebūves būvniecību. Tas nozīmē, ka gada beigās pašvaldībai vajadzēs ņemt aizdevumu. Šis nav vienīgais šāds projekts, kas jau tiek īstenots. J. Rozenbergs “LA” atzina, ka viņu satrauc šo ieceru nākotne, ja politisku iemeslu dēļ citas pašvaldības tās var nobloķēt.
Pārgaujas novada priekšsēdis Hardijs Vents (ZZS) “LA” sacīja, ka nevēlas apturēt Cēsu attīstību, bet šis esot tikai vēl viens piemērs, ka ar nevajadzīgu slogu tiek demonstrēta neuzticēšanās pašvaldībām. Līdzīgos ieskatos ir arī Vecpiebalgas novada vadītājs Indriķis Putniņš (ZZS), pēc kura domām, pašvaldībām tikai gribot no augšas ierādīt viņu vietu.
“Redzot to farsu, kā reforma tiek īstenota, tīri politisku iemeslu dēļ novadu pašvaldības varētu nostāties pret pilsētu, taču man personīgi būtu grūti ieņemt šādu politisko pozu, vēl jo vairāk, ja runa ir par izglītību. Nebūs tā, ka mazās pašvaldības iecirtīsies,” sacīja I. Putniņš.
Vecpiebalgas novads līdz sasaukuma beigām ir iecerējis uzbūvēt Vecpiebalgas vidusskolas stadionu, tāpēc tas plāno pārdot izsolē meža cirsmas. I. Putniņš domā, ka citas pašvaldības vadītājam būtu grūti izlemt, cik tas ir lietderīgi. Viņš atgādināja, ka jau tagad valsts budžeta likumā ir noteikts, ka pašvaldības var uzņemties saistības un rīkoties ar mantu tikai tad, ja tam piekrīt citas jaunā novada domes, kas būtu vēl sarežģītāk. Taču, kamēr nav pieņemts reformas likums, nav arī zināms, kuras pašvaldības veidos jauno novadu.
Pašvaldību iespējas īstenot savus attīstības plānus jau tagad esot apgrūtinātas, jo tām ir noteikti ierobežojumi aizņemties Valsts kasē. Par to Saeimas sēdē runāja vairāki deputāti. V. Valainis sacīja, ka tieši tāpēc arī vietvaras ir spiestas tagad pārdot savus īpašumus, lai nopirktu skolēnu autobusu. “Lai pašvaldībām nebūtu jāpārdod savi aktīvi, ir nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma,” savukārt teica A. T. Plešs.
