Politiskā vētra Gulbenes novadā: visu var izšķirt viena balss 9
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadīto svētku negaisi Gulbenes novadu skāra teju vissmagāk, un to sekas vēl tiek apzinātas. Ne mazāk vētraina aizvadītajās nedēļās ir bijusi arī novada politiskā dzīve, kuras rezultāts kļūs zināms 1. jūlijā, kad uz pirmo sēdi visā Latvijā sanāks jaunievēlēto domju deputāti.
Astoņi no 15 Gulbenes domniekiem, kas pārstāv četras partijas, vienojušies mēra amatam atbalstīt Andi Caunīti (Latvijas Reģionu apvienība). Savukārt vēlēšanās lielāko atbalstu ieguvusī “Latvijas attīstībai” un Zaļo un zemnieku savienība, kam kopā ir septiņi mandāti, amatam virzīs Normundu Mazūru, “Latvijas Avīzei” apstiprināja tagadējais novada priekšsēdis Normunds Audzišs (ZZS), kurš vairs uz šo amatu nepretendē.
Viņš uzskata, ka pašvaldība jāvada cilvēkam, kura saraksts ieguvis lielāko atbalstu – vēlēšanās to saņēma “Latvijas attīstībai”. Visu te var izšķirt viena balss. Zināms, ka tā būs ne vienā vien novadā.
Gulbenes novads bija viens no retajiem, kas jau 2009. gadā tika izveidots agrākā rajona robežās. Šī administratīvi teritoriālā reforma pašvaldību neskāra. Arī ar to varētu būt saistīta zemā vēlētāju aktivitāte – te nobalsot aizgāja tikai 28,91% vēlētāju, kas ir ceturtais zemākais līdzdalības rādītājs Latvijā. Kaimiņos Balvu novadā vēlētāju aktivitāte bija viena no augstākajām – 41%. Daļēji to var skaidrot ar Viļakas novada centieniem panākt savējo ievēlēšanu jaunā Balvu novada domē, kas arī izdevās – Viļakas novada priekšsēža Sergeja Maksimova veidotais Latgales partijas saraksts ieguva septiņas no 15 vietām.
Gulbenes novada domes vēlēšanās nebija tā cīņas spara, kuru citur uzkurināja attīstības centriem pievienotie novadi. Te arī nebija jaunu politisko līderu, kas aizrautu vēlētājus, jo visos sarakstos galvgalī bija pašvaldības politikā dažādos laikos jau iepazīti cilvēki.
Gulbenē tā nejuta arī politisko spēku savstarpējo sacensību, ja neskaita līdz šim reģionos tikpat kā nepārstāvētās “Latvijas attīstībai” centienus palielināt savu ietekmi vietējā varā. Taču arī tās komandas vadībā bija jau esošie domes deputāti, kas iepriekš ievēlēti no citām partijām.
Uzvarētāji vēlas stabilitāti
“Latvijas attīstībai” Gulbenes novada domē ieguva četras vietas. Tās līderis ir tagadējais domnieks N. Mazūrs (iepriekš ievēlēts no “Reģionu alianses”). Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuru pārstāv tagadējais priekšsēdis N. Audzišs, un Latvijas Reģionu apvienība (LRA), no kuras ir mēra vietnieks A. Caunītis (iepriekš ievēlēts no “Vienotības”), saņēma katra trīs vietas.
Nacionālā apvienība (NA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) ieguva katra divus mandātus, bet “Jaunā Vienotība” – vienu. N. Audzišs uzskata: “Koalīciju jāveido trīs partijām, kas saņēma lielāko atbalstu. Partijai, kas uzvarēja, ir pirmā roka. Esmu uzņēmējs un es pie šā amata neturos.”
Taču pēcvēlēšanu situācija izveidojusies tāda, ka “Latvijas attīstībai” un ZZS var palikt ārpus koalīcijas, kuras veidošanā iniciatīvu uzņēmās A. Caunītis. Viņš savukārt “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka kādam jau tas bija jādara, jo uzvarētāji bija nogaidoši. “Viņiem arī ir tikai septiņas balsis. Ja mēs neko nedarītu, tad te būtu Dundagas variants. Kāda mīkla ir bļodā, no tādas tā maizīte ir jāmīca,” piebilda A. Caunītis.
N. Mazūrs “Latvijas Avīzei” apstiprināja – viņš ir gatavs vadīt pašvaldību, ja vairākumā ir partijas ar lielāko vēlētāju atbalstu un desmit stabilām balsīm, taču LRA gribējusi atstāt ārpusē ZZS, kam N. Mazūrs nevarot piekrist. Vēlāk LRA tikās arī ar ZZS, kas savukārt nebija gatava iet vairākumā bez “Latvijas attīstībai”. Taču, ja koalīcijā ir abas, tad mērs, visticamāk, nevarētu būt A. Caunītis.
“Ar vienas balss pārsvaru stabilitāte nevar būt. Vēl jo vairāk – ja koalīciju veidos četras partijas, kas iepriekš nebija lielākie draugi,” piebilda N. Mazūrs, kurš notiekošo saista ar nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, pirms kurām spēcīgākos konkurentus grib atstāt opozīcijā.
“Andis Caunītis grib īstenot savu lielo sapni, ko sapņo jau ceturto sasaukumu, un beidzot tikt šajā krēslā. Man ļoti negribētos visu enerģiju notriekt strīdos, tā nogriežot iespēju pašvaldībai attīstīties,” piebilda N. Audzišs, apstiprinot, ka abi politiskie spēki virzīs amatam arī N. Mazūru.
No strīdiem zaudēs novads
Kāds uzņēmējs, kas pārzina vietējo politiku, “Latvijas Avīzei” atzina: “Tā politiskā vide ir nodevīga un melīga, un normālu koalīciju izveidot nebūs iespējams. Neapskaužu jauno priekšsēdētāju, lai kurš arī tas būtu. Skumjākais ir tas, ka no tā zaudē novads, jo politiskie līderi ir bez ambīcijām.” Tas, viņaprāt, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc tik daudzi neaizgāja balsot, jo cilvēki neticot pārmaiņām.
Šajā gadījumā nespēj vienoties cilvēki, kuriem jau ir sadarbības pieredze. Raksturojot jauno domnieku sastāvu, jāpasaka, ka septiņi no 15 deputātiem iepriekšējās vēlēšanās startēja no citas partijas. Izņemot Ivaru Kupču (JKP), kurš domē atgriezīsies pēc pārtraukuma, pārējie seši tajā strādāja arī šajā sasaukumā. Savu partiju nav mainījuši tikai divi – N. Audzišs, kas 2017. gadā un arī tagad startēja no ZZS, un Intars Liepiņš – no “Vienotības”.
Vērienīgo politisko staigāšanu izraisīja trīs notikumi – vispirms tā bija “Vienotības” šķelšanās, kuras rezultātā līdzi Edvardam Smiltēnam no “Vienotības” uz Latvijas Reģionu apvienību aizgāja arī vairāki gulbenieši. Tad sekoja ZZS vietējās nodaļas šķelšanās. Pēc uzvaras iepriekšējās vēlēšanās ZZS ieguva arī mēra amatu, kurā ievēlēja Andri Vējiņu. Taču pēc laika ne tikai opozīcija, bet arī paši zemsavieši vairs nebija mierā ar straujo tempu, kādā A. Vējiņš sāka īstenot pārmaiņas.
Domnieki te saskatīja draudus demokrātijai, jo mērs bija pārāk stingrs un reformu īstenošanai nebija gatavs ieplānot garas diskusijas. Neapmierinātību izraisīja arī A. Vējiņa noteiktie ierobežojumi autotransporta izmantošanā – domes mašīnām bija jāstāv pašvaldības stāvlaukumā, nevis privātās lauku sētās, braucieni tika kontrolēti. Rezultātā ZZS augstākā vadība nolēma nomainīt paši savu mēru – nepilnu gadu pēc vēlēšanām A. Vējiņa vietā ievēlēja N. Audzišu, bet vietējā nodaļa sadalījās.
Lāsma Gabduļina un Gunārs Ciglis tagad ievēlēti no “Latvijas attīstībai”, bet Guna Pūcīte – no Nacionālās apvienības. A. Vējiņš vēlēšanās vairs nekandidēja. Trešo politiskās staigāšanas vilni izraisīja jau minētais “Latvijas attīstībai” pieteikums Gulbenes novada vēlēšanās.
Nebija līderu, kas aizrautu
Ivaram Kupčam neesot iebildumu pret N. Mazūru, bet A. Caunītis uzrunājis pirmais un viņa piedāvājums nozīmē iespēju iesaistīties visiem, savukārt uzvarētāji nesola vairākumā aicināt partijas ar mazāk mandātiem. Arī Guna Pūcīte apstiprināja, ka “astoņnieks” atbalstīs A. Caunīti, kurš ir ilgi politikā, tāpēc jādod iespēja viņam arī vadīt pašvaldību. Viņas pārstāvētā Nacionālā apvienība esot par jaunu politisko kultūru, tāpēc nevarot strādāt kopā ar ZZS, jo tā vadījusi pašvaldību līdz šim, “un ir lietas, kas mūs tās darbā neapmierināja”.
Lūgts skaidrot zemās vēlētāju aktivitātes iemeslus, N. Audzišs pieļāva, ka balsot neaizgāja jaunākā paaudze, kura neizjūt pašvaldības lomu – viņi dzīvojot savā burbulī, kur viss ir labi. Tur, kur nāca klāt pievienotie novadi, bijusi lielāka interese vēlēt, bet “tur, kur process notiek iekšpusē, visi atslābst”. Covid-19 dēļ arī bija ierobežotas iespējas komunicēt ar iedzīvotājiem.
I. Kupčs minēja to, ka nebija spilgtu līderu, kas uzrunātu vēlētājus. Daudzi arī teikuši, ka nav vienas tādas komandas, kuru gribētu atbalstīt, jo labie cilvēki ir sadalījušies pa sešiem sarakstiem. Balvu novadā tajā iekļautā Viļakas novada priekšsēdis S. Maksimovs spējis aizraut cilvēkus un motivēt iet uz vēlēšanām, bet Gulbenes novadā neviena tāda personība nav bijusi, atzina I. Kupčs.
A. Caunītis iemeslus zemajai līdzdalībai saskatīja arī tajā, ka no tālākām lauku sētām nebija iespējams nokļūt uz iecirkni, jo sabiedriskā transporta daudzviet nav. “Tā var būt vienaldzība, protests, bet varbūt noklusētā piekrišana, kad ar visu cilvēki ir apmierināti, bet šie iemesli ir jāvērtē,” uzskata A. Caunītis.
