Franks Gordons: Politiskā krīze Izraēlā 0
Pašreizējās politiskās krīzes epicentrā atrodas ilggadējais Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš ne par ko negrib šķirties no valdības vadītāja amata, kaut gan viņš apsūdzēts kriminālos pārkāpumos, tostarp kukuļošanā. Un klāt vēl nāk, var teikt, “sasodītais” apstāklis, ka abu lielāko partiju – nacionāli konservatīvās “Likud” (Netanjahu partijas) un centriskās, pamatā laicīgās “zili baltās” apvienības – samērs ir un paliek gandrīz vienāds, nevienai neļaujot gūt būtisku pārsvaru.
Lai saprastu turpmāko, atgādināšu, ka Izraēlas parlamentā ir 120 deputāti, un valsts prezidents var uzticēt valdības veidošanu tikai tam, kurš balstās uz koalīciju ar 61 deputātu.
Vārdu sakot, šā gada 4. aprīlī notika vēlēšanas, kurās Netanjahu partija “Likud” ieguva 31 mandātu, kamēr “zili baltie”, ko vada bijušais armijas ģenerālštāba priekšnieks Benijs Gancs – 30.
Taču Netanjahu “bloks” – viņa partija ar galēji labējiem un divām “reliģiskajām” partijām – aptvēra tikai 55 mandātus.
Notika sīva kaulēšanās, un bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs Avigdors Libermans, kura partijai bija seši mandāti, atteicās pievienoties Netanjahu “blokam”, jo, kaut būdams izteikti labējs, viņš necieta fanātiskās un negausīgās “reliģiskās” partijas. Netanjahu, redzot, ka izredžu sastādīt valdību viņam nav, panāca, ka parlaments nobalsoja par pašlikvidēšanos un jaunām vēlēšanām 17. septembrī. Milzu tēriņi, atkal savstarpēji pārmetumi un jezga.
Un kas nu iznāca? “Zili baltie” ieguva 33 mandātus, “Likud” – 32. Bet Netanjahu “bloka” rīcībā atkal bija tikai 55 mandāti. Ja Libermans liktu klāt savus šoreiz astoņus mandātus… Bet viņš to pašu iemeslu dēļ atteicās. Prezidents Reuvens Rivlins likumā noteiktos termiņos ļāva gan Netanjahu, gan Gancam tomēr mēģināt iegūt 61 balsi, taču abiem tas neizdevās.
Tātad neatliek nekas cits, kā rīkot trešās velēšanas nepilna gada laikā – 2020. gada 3. martā. Nebijis gadījums Izraēlas 71 gada pastāvēšanas laikā!
Tikmēr pāri politikai stāvošais valdības juridiskais padomnieks, kura statuss atbilst ģenerālprokurora amatam, pēc skrupulozas “izklaušināšanas” paziņoja, ka premjerministrs Netanjahu apsūdzēts kriminālos pārkāpumos un viņam būs jāstājas tiesas priekšā.
Saprotams, ka tā vēlētāju masa, kas balsoja pret “Likud”, kā arī neatkarīgie mediji, pamatoti prasa, lai Netanjahu tūlīt atkāpjas no amata, jo cilvēkam, kas apsūdzēts kriminālos pārkāpumos, nevar uzticēt valdības vadīšanu.
Benjamins Netanjahu ne tikai kategoriski atteicās atkāpties no amata, bet lielās dusmās apsūdzēja prokuroru, izmeklētājus, policiju, medijus “apvērsumā”.
Kad dusmu lēkme pārgāja, Netanjahu mainīja toni un pēkšņi teica, ka respektēšot tiesas spriedumu (kad vēl sāksies prāva…).
Jāatzīst, ka Netanjahu elektorāts nelokāmi stāv un krīt par “Likud”. Aptaujā, kas rīkota tūlīt pēc juridiskā padomnieka paziņojuma, izrādījās, ka šī partija arī trešajās vēlēšanas saņemtu 33 mandātus. Un ja “zili baltie” iegūtu ap 30, atkal būtu strupceļš.
