Atis Klimovičs: Atgriezties dzimtenē, kur neizbēgami gaida cietuma kamera, var tikai retais politiķis 4
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atgriezties dzimtenē, kur neizbēgami gaida cietuma kamera, var tikai retais politiķis – tam nepieciešama ne tikai drosme, bet arī ideālistiska savas misijas apzināšanās. Tas pilnā mērā sakāms par trešo Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, kas ilgi mulsinājis pie varas esošo partiju “Gruzijas sapnis” (“GS”) un tās pārstāvju vadīto valdību ar solījumiem atgriezties, un tagad savu solījumu tiešām arī izpildījis.
Tas noticis negaidīti gan “GS”, kuru, tāpat kā visas valsts struktūras, kontrolē pelēkais kardināls promaskaviskais miljardieris Bidzina Ivanišvili, gan opozīcijā esošās Saakašvili izveidotās partijas “Gruzijas nacionālā kustība” (“GNK”) atbalstītāji.
Tiesa – pazīstot Saakašvili kā ekstravagantu politiķi, kas spējīgs rīkoties negaidīti, tas nešķiet simtprocentīgs pārsteigums.
Jāatceras, ka tieši viņš ir tas valsts līderis bijušajā PSRS (izņemot Baltiju), kas reiz spējis paveikt īstu brīnumu – realizējot daudzas reformas, daudzās sfērās ievērojami izskaužot korupciju, visbeidzot, kritiskā brīdī dodot pavēli nelielās Dienvidkaukāza valsts armijai sākt bruņotu pretošanos Gruzijā ienākušajām Krievijas bruņoto spēku vienībām.
Pagaidām “GS” līderi izturas dzelžaini, acīmredzot uzmanīgi sekojot sava elektorāta vēlmēm, ka Saakašvili jātur cietumā. Viņus, vismaz spriežot pēc vēsajiem un stingrajiem paziņojumiem, ne vismazākā mērā neskar norādes, ka šai aizturēšanai nav nekāda juridiska pamata, ka tā ir vienīgi savas varas un spēka izmantošana politiskos nolūkos.
Šāda ne kā citādi kā par politisku izrēķināšanos saucama rīcība izskatās vēl jo nožēlojamāka, jo norisinās valstī, kas ilgu laiku uzskatīta par demokrātiskāko reģionā, no kuras daudz vajadzētu pamācīties vispirms jau diviem citiem kaimiņiem – Azerbaidžānai un Armēnijai. Derīgi pieminēt, ka pirms nākšanas pie varas pēc 2003. gada Rožu revolūcijas Saakašvili skaidri tika paziņojis, ka pret iepriekšējo valsts prezidentu Eduardu Ševardnadzi netiks piemērotas nekādas sankcijas.
Diezin vai pret viņu toreiz nebūtu iespējams ierosināt konkrētas krimināllietas, ja zināms, kāda tolaik bija vietējo oligarhu un kriminālo grupējumu kontrolētā Gruzija.
Kā redzams no 2. oktobrī aizvadīto pašvaldību vēlēšanu pirmās kārtas, “GS” darbojas pilnīgā saskaņā ar Staļina cinisko atziņu, ka nav svarīgi, kā tiek nobalsots, būtiski esot tas, kā tiek skaitītas balsis. Un to aizvien promaskaviskākā valdošā partija, kas vārdos sludina nemainīgu kursu uz Rietumiem, pieprot labi.
“Skaita” pat naktīs – kā tikko novērots – jau pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas “GS” pārstāvji iegājuši vairākos no tiem un iznīcinājuši tos biļetenus, ar kuriem nobalsots par “GNK”. Tagad piecās lielākajās Gruzijas pilsētās sagaidāma atkārtota cīņa par mandātiem vēlēšanu otrajā kārtā 30. oktobrī.
Iespējams, ka ar savu ierašanos Saakašvili uzmundrinājis daļu no saviem vēlētājiem un viņi lielākā skaitā atnākuši uz vēlēšanu iecirkņiem.
Tradicionāli pašvaldību vēlēšanās nav novērota augsta pilsoņu aktivitāte, bet šoreiz nobalsojuši vairāk par pusi vēlētāju. Ar labu rezultātu opozīcija var panākt lielāku atbalstu no Rietumiem. Tas vajadzīgs arī Saakašvili, kuram nepieciešams, lai būtu redzams, ka viņa vadītā “GNK” nav kaut kāds margināls vakardienas politiskais spēks. Otrajai kārtai, kā novērots, opozīcija gatavojoties ļoti enerģiski, un tam var būt zināma ietekme uz tālākajiem notikumiem. Saakašvili no cietuma aicinājis savus atbalstītājus uz miermīlīgu mītiņu Tbilisi 14. oktobrī.
