Ilmārs Stūriška: Vairākās valstīs olimpieši jau ir vakcinēti, tostarp Lietuvā. No kā baidās mūsu valdība? 8
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neveiklībām pārpildītajā vakcinācijas stāstā īpatnēja nodaļa ir arī saistībā ar sportistiem, kuri gatavojas piedalīties šovasar gaidāmajās Tokijas olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs.
Viņi nav nedz riska grupā, kam inficēšanās ar Covid-19 var radīt draudus dzīvībai, nedz arī kāda īpaša prioritāra grupa, par kuras veselību jāparūpējas, lai nodrošinātu valsts darbības nepārtrauktību.
Tieši tā tika skaidrota augstāko amatpersonu vakcinēšana ārpus visām rindām, lai gan šis iemesls patiesībā bija otršķirīgs (ja jau nepilnu gadu nodrošināja valsts darbību, gan jau to izdarītu vēl kādu laiciņu), bet primārais – ar savu piemēru iedrošināt sabiedrību uzticēties vakcīnām.
Tikmēr kas gan ir sportisti – ne tie mediķi, policisti vai ugunsdzēsēji, kas tiešā veidā var ietekmēt līdzcilvēku ikdienu.
Tajā pašā laikā bieži vien ir teikts, ka sportisti ar saviem varoņdarbiem valsts tēla atpazīstamības veicināšanā paveic daudz vairāk nekā diplomāti un politiķi, kopā ņemot.
Latvijas Olimpiskās vienības vadība jau vairākus mēnešus aktīvi klauvējas pie dažādu ministriju, institūciju durvīm ar lūgumu atrast simts ar astīti vakcīnas, lai savakcinētu sportistus un apkalpojošā personāla darbiniekus, kas pošas uz Tokiju.
Tas ir nozīmīgi, lai atlēti varētu mierīgi gatavoties un piedalīties kvalifikācijas sacensībās, lai inficēšanās ar Covid-19 nepārvilktu svītru sapņiem un cerībām, lai neizjauktu treniņu procesu uz vairākām nedēļām.
Kā gala termiņš procesa uzsākšanai vairākkārt izskanējis aprīļa vidus, kas nu jau gandrīz klāt. Taču ar atsaucību bijis slikti, un, zinot, cik haotiski līdz šim risinājies viss, kas saistīts ar vakcināciju pret Covid-19, tas arī neizbrīna.
Te būtu vajadzīgs vienkārši politisks lēmums, taču valdība vairās veikt loģiskus izņēmumus savam galvenajam bauslim – “Viens likums, viena taisnība visiem” (vai viņi paši tam maz tic un seko?).
Baidās tapt nesapratsi, pārprasti šajā jūtīgajā situācijā, lai gan tikpat skaidrs – ar simt vakcīnām nevienu citu sabiedrības grupu mēs neizglābsim, un neviena cita interešu grupa nav tik maziņa, lai rastos neērti jautājumi, sak, ja viņiem iedeva ārpus rindas, kāpēc tad mums nedod.
Turpretim ieguvumi varētu būt krietni lielāki, īpaši ņemot vērā, ka daudzi atsakās vakcinēties – sportistu piemērs uzrunātu kādu sabiedrības daļu, ka tas ir normāli, droši un nepieciešami gan katram individuāli, gan visai valstij kopumā.
Vairākās citās valstīs olimpieši jau ir vakcinēti, tostarp Lietuvā.
