Politiķu vidū negūst atbalstu Muižnieka aicinājums nekavējoties ratificēt Stambulas konvenciju 19
Saeimā pārstāvēto partiju vadošo politiķu vidū Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka aicinājums nekavējoties ratificēt Stambulas konvenciju pagaidām nav guvis atbalstu. Tiek norādīts uz nepieciešamību diskutēt par šo jautājumu, un pašlaik nav zināms, vai dokumenta pieņemšanai piekritīs deputātu vairākums.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA norādīja, ka iebilst pret šādu “bezmaz vai pavēlošu formu”, kādā izteikts aicinājums, – tas var tikai raisīt pretēju viedokli. Šis jautājums netiks skatīts “nekavējoties”, tajā pašā laikā ZZS līderis konceptuāli uzskata, ka konvencija ir svarīga, jo dokumenta mērķis esot pareizs – novērst to, ka sievietes cieš no vardarbības. Taču, tā kā konvencijas tekstā ir saskatīti arī citi jautājumi, nepieciešams saņemt pilnīgu izskaidrojumu, ko tā paredz. Tāpēc par Stambulas konvencijas ratifikāciju vēl gaidāmas diskusijas.
Brigmanis piebilda, ka konvencijas ratifikācijai ir vajadzīgs arī koalīcijas partneru atbalsts, un norādīja, ka, cik viņam zināms, viena no valdību veidojošajām partijām – nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) – ir samērā noraidoši noskaņota attiecībā uz dokumenta akceptēšanu. Politiķis arī skaidroja, ka konkrētam datumam, kad lemt par konvencijas ratifikāciju, nebūtu tik liela nozīme, reizē pieļaujot, ka tas varētu notikt nākamgad. Viņš arī pieļāva, ka konvencijas ratifikāciju varētu atbalstīt ZZS vairākums.
“Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norādīja, ka pašlaik neredz, ka likumdošanā būtu tādas problēmas, lai šajā jautājumā būtu jārīkojas nekavējoties. Tajā pašā laikā politiķis arī nesaskata problēmas, kas traucētu pievienoties dokumentam, un pozitīvi vērtē Stambulas konvencijas pamatdomu, kas paredz vardarbības pret sievietēm nepieļaušanu. Taču – neatkarīgi no tās ratificēšanas vai neratificēšanas – Latvijā jau pašlaik ir atbilstošs likumdošanas regulējums, lai vērstos pret vardarbību, ar ko saskaras sievietes, piebilda politiķis.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA pauda, ka politiskais spēks vēlreiz izvērtēs konvenciju pēc tās nonākšanas Saeimā, taču tā ministri jau iepriekš ir pauduši noraidošu attieksmi dokumenta dažādās interpretācijas dēļ. VL-TB/LNNK nevēlas, lai konvencija pavērtu ceļu mēģinājumiem valstī ieviest pagaidām nereģistrētas partnerattiecības, tajā skaitā viendzimuma partnerattiecības. Savukārt attiecībā uz cīņu ar vardarbību pret sievietēm Tieslietu ministrija ir panākusi, ka Latvija ir priekšā vairāku valstu regulējumam, norādīja Bērziņš.
Partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs Muižnieka pausto uzskata kā aicinājumu pie varas esošajiem, taču “Saskaņa” nav pie varas, bet gan opozīcijā. Politiskais spēks vēlas sagaidīt koalīcijas un valdības viedokli attiecībā uz konvencijas ratifikāciju, kā arī pamatojumu, kāpēc jāiet konkrētajā virzienā, līdz ar to ir pāragri runāt par to, kā “Saskaņa” rīkosies jautājumā par dokumenta akceptēšanu, sacīja Urbanovičs.
Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka opozīcijai vairs nevajadzētu tik bieži palīdzēt vienai vai otrai daļai koalīcijas. Viņš uzsvēra, ka pašlaik ir ačgārna situācija, ka atsevišķas koalīcijas daļas un līdz ar to koalīcija var “ākstīties uz nebēdu” un rīkoties avantūristiski, bet tādos jautājumos kā bēgļi un citos opozīcijai nākas glābt Latviju, rīkojoties valstiski. Atļaujot koalīcijai pašai rīkoties, arī Brisele un Vašingtona varētu saprast, kas ir pie varas Latvijā, piebilda “Saskaņas” frakcijas vadītājs.
Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars norādīja, ka ciena Muižnieku un saka paldies par ieteikumu, taču tas, vai ratificēt vai neratificēt konvenciju un kad to darīt, ir parlamenta izšķiršanās. Viņš norādīja, ka jārīkojas atbilstoši saprātīgam laika grafikam, taču noteikti ir jābūt politiskām debatēm par to, ko paredz šī konvencija. LRA ir gan konservatīvāk, gan liberālāk noskaņoti deputāti un pēc diskusijām, iespējams, politiskā spēka frakcijai būs brīvais balsojums, pieļāva Bondars.
Partija “No sirds Latvijai” jau iepriekš ir paudusi, ka neatbalsta konvencijas pieņemšanu, aģentūrai LETA sacīja NSL līdere Inguna Sudraba. Par to politiskā spēka pārstāvji norādījuši arī tikšanās laikā ar Muižnieku. Kā konservatīvam politiskam spēkam NSL nav pieņemama konvencijas pieeja jautājumā par dzimumu izpratni, iepriekš skaidroja Sudraba.
Līdz gada beigām likumprojekts par Stambulas konvencijas ratifikāciju tiks iesniegts Saeimā, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče. Attiecīgais likumprojekts vēl ir jāsagatavo, tāpat LM pašlaik rēķina konvencijas ieviešanai nepieciešamo papildu finansējumu.
Kā ziņots, Muižnieks šonedēļ norādīja, ka diskusijās par konvenciju tikusi izplatīta ačgārna informācija un pat dezinformācija, par kuru nācies brīnīties.
“Konvencija nav pret ģimenes vērtībām. Vardarbība pret sievietēm ir pret ģimenes vērtībām. Latvijas likumdošana lielā mērā ir saskaņota ar konvencijas prasībām,” sacīja komisārs, piebilstot, ka izpratnes līmenis policijā par šiem jautājumiem ir ļoti augsts.
Muižnieks arī atzina, ka konvencijas ratifikācija veicinās saņemt ekspertu skatu no malas, novērtēt Latvijas politiku un veicinās uzlabojumus. “Bet galvenais, tas būtu labs politisks signāls, ka vardarbība pret sievieti ir nepieņemama,” piebilda Muižnieks.
Jau vēstīts, ka labklājības ministrs Jānis Reirs (V) maijā Bulgārijā parakstīja Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.
