Atskaņas pēc Līcīša feļetona par Tūnbergu. Vai politiķi neizprot, kālab dibināta Latvijas Mediju ētikas padome? 1
Šķiet, ka politiķi no Saeimas frakcijas “Attīstībai/Par” neizprot, kālab dibināta Latvijas Mediju ētikas padome. Citādi tā nebūtu vērsusies šajā organizācijā ar aicinājumu vērtēt “Latvijas Avīzes” žurnālista Egila Līcīša rakstīto par klimata aktīvisti Grētu Tūnbergu.
Runa ir par E. Līcīša rakstu “Grēta nav Grētiņa pie ratiņa”, kas tika publicēts “LA” 26. septembrī un portālā “La.lv“. Konkrētais raksts kā lielākā daļa E. Līcīša daiļrades ir feļetons – māksliniecisks sabiedriskas aktualitātes apraksts.
Saskata “klaju seksismu”
Aicinājumu Mediju ētikas padomei parakstīja visi “AP” frakcijas deputāti, tostarp, piemēram, Vita Anda Tērauda, kas Saeimā vada Mediju politikas apakškomisiju un kurai tomēr vajadzētu novērtēt vārda brīvību. Viņa uzskata: preses brīvība tiktu aizskarta tad, ja politiķi tieši vērstos pie laikraksta redakcijas vai attiecīgā žurnālista un prasītu atsaukt rakstu vai izvirzītu kādas citas prasības. “Taču tā mēs nedarījām; tieši tāpēc jau šī padome ir izveidota, lai izvērtētu šādus ētikas aspektus,” skaidroja V. A. Tērauda. Viņa atzina: viņai radušās bažas, vai vārda brīvības un ētikas robežas nav pārkāptas, vai raksts netaisnīgi neuzbrūk Grētai Tūnbergai.
Līdzīgi runāja savulaik masu medijos strādājusī rakstniece Dace Rukšāne-Šcipčinska: “Mēs jau neaicinām kaut kā apkarot šo žurnālistu, bet tikai paudām savu attieksmi pret to, kādā veidā par šīm lietām tiek runāts.”
Te gan jānorāda, ka frakcijas izplatītajā relīzē teikts, ka tā paudusi ētikas padomei sašutumu par žurnālista rakstīto. “Tajā ietvertas arī klajas seksisma izpausmes, kas nonāk pretrunā ar žurnālista ētiku,” teikts preses relīzē. Tātad faktiski viedoklis jau gatavs.
Savulaik organizāciju par atklātību “Delna” vadījusī Inese Voika, kura kopā ar frakcijas biedriem arī parakstījusi vēstuli, vaicāta, vai politiķi tā neaizskar vārda brīvību, attrauca: “Tas, protams, ir normāls jautājums. Mēs arī šo jautājumu frakcijā apspriedām, jo vārda brīvība mūsu partijai un frakcijai arī ir svarīga. Taču mēs jau neesam pieņēmuši nekādu lēmumu. Ētikas padome tieši varēs izvērtēt, kur beidzas vārda brīvība un sākas visatļautība, kur jau ir pārkāptas robežas.”
I. Voika uzskata: ja feļetonā būtu izsmieti politiķi, frakcija noteikti nerakstītu līdzīgu aicinājumu, jo par politiķiem, jo sevišķi komentāros, var izteikties visādi, to atzinusi jau Eiropas Cilvēktiesību tiesa. “Taču te aizskarta neaizsargāta aktīviste, kura turklāt ir nepilngadīga,” sacīja I. Voika.
Jautāta, vai, it kā aizstāvot Grētu, politiķi patiesībā neatriebjas par tiem feļetoniem, kuros izsmieti paši, I. Voika atbildēja: “Tā nevajadzētu būt.”
Visas aptaujātās “AP” politiķes apgalvoja, ka E. Līcīša feļetonu ir lasījušas, tomēr skaidri nevarēja pateikt, kas tieši tajā ir aizskarošs. Deputātēm šķiet, ka autors nicīgi izsakās par G. Tūnbergas vecumu, veselības stāvokli, bet ar konkrētiem citātiem savas bažas nepamatoja. “Šajā rakstā saskatīju apvainojumus, rupjus un brutālus uzbrukumus, tas ir cilvēka cieņu pazemojošs raksts,” tā D. Rukšāne. Viņa arī teica, ka pie raksta nav skaidri norādīts, ka tas ir feļetons, proti, kariķēts literārs skatījums uz sabiedriski aktuālu tēmu. Ja šāda norāde būtu, deputāte varbūt reaģētu citādi.
Tests ētikas padomei
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga uzskata, ka “Latvijas Avīze” ir gana spēcīgs un pieredzējis medijs, lai “nebaidītos no šādiem politiķu gājieniem”. Viņasprāt, šoreiz politiķi nav novērtējuši vārda brīvības vērtību. Tā jāciena arī tad, ja nepiekrīt autora viedoklim. “Tomēr nedomāju, ka šoreiz kāds reāli ir apdraudēts. Turklāt šis politiķu iesniegums būs arī tests Mediju ētikas padomei,” sacīja A. Ģiga.
Šā gada sākumā dibinātā biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” ir izveidota ar mērķi veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā, tajā apvienojušies dažādi masu mediji un organizācijas. Padomes sastāvā ir Daiga Sproģe, Aleksandrs Mirlins, Skaidrīte Lasmane, Anda Rožukalne, Andris Ķēniņš, Baiba Liepiņa, Dita Deruma un Anna Peipiņa.
Padomes priekšsēdētājs ir Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors un valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis. Biedrības valdes priekšsēdētājs ir Jānis Lielpēteris. Viņš atzina, ka šī ir pirmā reize, kad Mediju ētikas padome saņem iesniegumu no politiķiem. Viņš gan arī norādīja, ka ētikas kodekss, saskaņā ar kuru darbojas Mediju ētikas padome, paredz tikai tādu sūdzību, ko iesnieguši paši aizskartie, izskatīšanu pēc būtības.
Kodeksa 5. punktā teikts: “Kaitējumu cietušām personām ir tiesības vērsties biedrības Ētikas padomē ar sūdzību par iespējamiem šī kodeksa pārkāpumiem.” Respektīvi, šajā gadījumā sūdzība būtu bijusi jāraksta pašai Grētai Tūnbergai, ja viņa justos aizskarta.
Tomēr apspriesta Saeimas frakcijas vēstule, visticamāk, tiks. Tas varētu notikt 17. oktobrī, kad paredzēta nākamā padomes sēde.
Līdzīgi tas noticis saistībā ar publikāciju sēriju portālā “TVNet”, kur rubrikā “Neredzamais cietumā” tika intervēti uz nāvi notiesātie, un citastarp intervētie ieslodzītie detalizēti stāsta par pastrādātajiem noziegumiem. Tas izraisīja neviennozīmīgu sabiedrības reakciju, tomēr neviens no upuru tuviniekiem Mediju ētikas padomē nebija sūdzējies. Padome lūgusi portāla redakciju sniegt skaidrojumu.
