Politiķu lēmumi sarīda skolas 0
Kāpēc Rīgas mūzikas skolām finansējums pieaug, bet lauku skolām krītas? Kāpēc mākslas skolām naudu atņem, lai iedotu privātajām? Kāpēc jau tā nabadzīgajā kultūrizglītības pīrāgā vēl ļaus iekosties privātām mācību iestādēm?
Šādi asi jautājumi šonedēļ izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur saņemtas satrauktas vēstules gan no Jēkabpils mākslas skolas direktora, gan no Zemgales plānošanas reģiona par to, ka kārtējo reizi samazināts finansējums mākslas un mūzikas skolām.
2008. gadā valsts finansējums šīm skolām samazinājās vairāk nekā uz pusi. 2008. gadā tās saņēma gandrīz 15, 9 miljonus latu, bet pēdējos trīs gados tām bijis jāiztiek ar nepilniem 7,6 miljoniem. 2009. gadā valsts finansēja 2773,11 pedagoģiskās likmes mākslas un mūzikas skolās, bet 2011. gadā tikai 1612, 44 likmes. Šogad likmju skaits atkal pieaudzis, bet uzturēšanas izdevumi ir uz pašvaldības pleciem.
Kopējais finansējums skolām šogad nav sarucis, taču Kultūras ministrijas pārstāve Roventa Putniņa atzina: lai finansētu visu audzēkņu izglītošanu, skolām būtu jāsaņem par 1,3 miljoniem latu vairāk. Uz šādu papildfinansējumu ministrija arī nākamgad pastāvēšot, taču šobrīd naudas nav.
Bērnu interese par mākslas un mūzikas skolām aizvien pieaug. Pirms 15 gadiem tajās bija 13 000 audzēkņu. Nu ir vairāk nekā 22 000. Un būtu jāaug arī valsts finansējumam. Patlaban valsts finansē vien 18 000 audzēkņu mācības. Taču skolām, optimizējot darbu, ir ļauts uzņemt vairāk bērnu.
Sākot no šā gada, valsts budžets finansē nevis mācību iestādes, bet gan tajā īstenotās mākslas un mūzikas izglītības programmas. Tas nozīmē, ka tiek finansēts tikai pedagoga darbs ar skolēniem. Pašvaldības uzskata: ja tām jāmaksā administratīvā aparāta algas, tas atkal ir slogs uz vietējo varu pleciem.
Jēkabpils mākslas skolas direktors Ziedonis Bārbals izteica neizpratni: ja jau kopējais finansējums nav samazinājies, kāpēc viņa vadītā skola šogad saņems par 5000 latu mazāk nekā pērn, kaut audzēkņu ir tikai par astoņiem mazāk nekā pērn. Izrādās, finansējums pārdalīts no mākslas uz mūzikas skolām, jo tur atšķirībā no mūzikas skolām biežāk iespējams grupu darbs. Mākslas pedagogu asociācijas vadītāja vietniece Ieva Lazdovska gan sacīja – jau kopš 2008. gada izglītības programmas vairs nav iespējams īstenot pilnā apjomā. Proti, tiek noturētas tikai 60 līdz 70 procenti no nepieciešamajām stundām. Pedagogi strādā, saņemot zemāko pieļaujamo darba samaksu – 255 latus pirms nodokļu nomaksas par slodzi. Līdzīga situācija ir mūzikas skolās.
Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis aprēķinājis – Smiltenes skolām finansējums sarucis, bet Rīgas skolām tas pieaudzis, kaut audzēkņu kļuvis mazāk.
Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra Izglītības sistēmas eksperte Jolanta Klišāne teica, ka nauda dalīta, ņemot vērā skolu īstenoto izglītības programmu apjomu. Proti, jo vairāk stundu, jo vairāk naudas piešķir.
Šogad uz valsts finansējumu var pretendēt arī privātās skolas. 2012. gadā valsts finansējumu saņems četras šādas skolas – Zanes Ludboržas mūzikas skola Rēzeknē, Andra Daņilēviča un Edmunda Veizāna deju skolas, kā arī Baltijas jauno mūziķu skola, kur var apgūt rokmūziku, ko pašvaldību skolās nevar mācīties.
Tomēr pašvaldību mācību iestāžu pārstāvjus neapmierina, ka no nepietiekamā finansējuma tiks pabalstītas arī privātas mācību iestādes. KM pārstāvji taisnojās, ka privātās skolas atbalstīs tikai ar 50 000 latu, ko ministrija atradusi savās iekšējās rezervēs. Daži komisijas deputāti teica – vajadzējis šīs iekšējās rezerves novirzīt pašvaldību skolām.
Uzziņa Latvijā ir 144 pašvaldību dibinātas mākslas un mūzikas skolas, no kurām 60 ir mūzikas un dejas skolas, 47 – mūzikas un mākslas skolas, 35 – mākslas skolas. Divas no šīm skolām ir vidusskolas, vēl divas ir vispārizglītojošās skolas, kas īsteno arī mākslas vai mūzikas izglītības programmas. |
