Drīzumā būs jālemj par jaunu Satversmes tiesas tiesnesi. Neoficiāli izskanējis pretendentes vārds 3
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Drīzumā Saeimas deputātiem būs jāizvirza un jābalso par jaunu Satversmes tiesas (ST) tiesnesi, jo Ineta Ziemele, kuru viņas kolēģi maijā atkārtoti ievēlēja par ST priekšsēdētāju, ir izturējusi konkursu un 7. septembrī iecelta par Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesnesi.
Neoficiāli izskanējis, ka uz ST tiesneša amatu varētu pretendēt Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”).
Arī ST pirmsākumā konstitucionālajā tiesā tika ievēlēti bijušie politiķi – Saeimas deputāts Aivars Endziņš, kurš, būdams Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, bija gatavojis un vadījis daudzu likumprojektu pieņemšanu, Romāns Apsītis un Ilma Čepāne.
Par konstitucionālās tiesas tiesnesi vēlāk strādāja arī bijusī Tautas partijas politiķe Vineta Muižniece, kura tika atzīta par vainīgu dokumenta viltošanā, būdama Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja, un tādēļ tiesneses amatu zaudēja.
Taču jāņem vērā, ka ST arvien vairāk nonāk tādas lietas, kas parāda ne visai augsto likumdošanas procesa kvalitāti, tāpēc rodas jautājums, vai politiķa, kurš šajos procesos bijis iesaistīts, virzīšana tiesneša krēslā neradīs interešu konfliktus un netraucēs objektīvai tiesas spriešanai?
Īpaši tagad, kad pašvaldības viena pēc otras sniedz ST konstitucionālās sūdzības par administratīvi teritoriālo reformu un daļu no tām tiesa jau ir pieņēmusi izskatīšanai.
Iespējamā ST tiesneša kandidāte I. Lībiņa-Egnere, tāpat kā vairākums Saeimas deputātu, ir balsojusi par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, bet, ja viņa nokļūtu tiesneses krēslā, bijušajai deputātei būtu jāvērtē pašai savs darbs, proti, vai pieņemtā likuma panti atbilst Satversmei, jo Satversmes tiesā jau tagad izskatīšanai pieņemti vairāki pašvaldību pieteikumi.
I. Lībiņa-Egnere neslēpa, ka viņu esot uzrunājuši cienījami kolēģi juristu vidē un viņa to uztverot kā augstu profesionālu novērtējumu.
“Visu šo laiku esmu dzīvojusi zem, tēlaini runājot, divām cepurēm. Ne tikai zem politiskās vides cepures, bet arī juridiskās vides cepures, jo esmu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente. Neviena politiskā partija mani nav uzrunājusi, esmu iedrošināta tieši no akadēmiskās puses,” pastāstīja deputāte, kura neilgu laiku strādājusi arī par ST tiesneša palīdzi.
Viņa uzskata, ka katrā konkrētajā ST pieņemtajā lietā būtu paškritiski jāvērtē, vai nerodas interešu konflikti, bet, ja tādi rodas, tiesnesis var sevi atstatīt no lietas skatīšanas.
I. Lībiņa-Egnere skaidroja, ka daudzās valstīs konstitucionālajā tiesā strādājot bijušie parlamentārieši – juristi. Piemēram, Vācijas Bundestāga deputāts patlaban ir Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas prezidents.
Tas, ka pagātnē veiktās politiskās darbības nevar ietekmēt tiesneša darbību, tika konstatēts jau ST izveidošanas pirmsākumos, kad bijušo politiķu tiesnešu noraidījumu bija pieteikusi viena no sūdzības iesniedzēju pusēm, atceras bijušais ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kurš iedziļinājies ST darbības sākumposmā.
G. Kūtris: “Toreiz bija radies jautājums, vai tiesneši var skatīt to likumu atbilstību Satversmei, kurus paši ir pieņēmuši. Tad bija skaidrojums, ka tas nav šķērslis, jo likumi jau netiek pieņemti vienpersoniski. Man personīgi tas nav īsti pa prātam, ka politiķis pa taisno no politikas nokļūst tiesneša krēslā, īpaši tad, ja tiesā tiek apstrīdēti likumi, kurus par tiesnesi ievēlētais politiķis ir ne tikai ļoti aktīvi aizstāvējis, bet pat bijis to idejas autors.”
Arī pirmais ST priekšsēdētājs A. Endziņš uzskata, ka politiķa virzīšana uz konstitucionālo tiesu var radīt jautājumus, kaut gan starptautiskajā praksē šāda situācija nav retums.
Piemēram, Beļģijas konstitucionālajā tiesā, kura tiek dēvēta par Augstāko arbitrāžas tiesu, ir prasība, ka vismaz trešajai daļai tiesnešu ir jābūt parlamentārā darba pieredzei, jo to nosaka likums.
Konstitucionālo tiesību speciālists Edgars Pastars uzskata – tā neesot problēma, ka politiķis tiek virzīts. Svarīgākais ir, vai šis cilvēks ir profesionālis.
“Arī Saeimas juristi, Tieslietu ministrijas augstākās amatpersonas, ministri pakļauti augstākajam riskam, nonākot ST, jo viņiem vienmēr būs katrā lietā jāvērtē, ko viņi tajā ir darījuši, esot valsts pusē. Deputātiem tas risks nav tik liels – viņi nāk otrajā rindā,” skaidroja Pastars.
ST tiesnesis Gunārs Kusiņš, kurš ilgi vadīja Saeimas Juridisko biroju, pastāstīja, ka šogad viņš esot saņēmis noraidījumu no sūdzības iesniedzēja un tiesa to esot izskatījusi un atzinusi par nepamatotu.
ST likums liedz noraidīt tiesnesi, bet tiesa pirms dažiem mēnešiem esot nolēmusi, ka tā tomēr vērtēšot, vai tiesnesim izteiktais noraidījums ir pamatots.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Juris Jurašs informēja, ka Saeimas JKP frakcija tuvākajā laikā lemšot par ST tiesneša amata kandidātiem un ka partijai, visticamāk, būšot savi kandidāti.
I. Ziemele darbu ES tiesā sāks tikai pēc zvēresta nodošanas. Šonedēļ būšot zināms, kad tas notiks. ST priekšsēdētājas pienākumus uz laiku, kamēr tiesneši ievēlēs jaunu priekšsēdētāju, pildīs Ziemeles vietniece Sanita Osipova.
