Politiķis: Tagad nekas no tā neder! “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu analīze nav izmantojama 0
2024.gada “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu analīze, kuru veica “Boston Consulting Group”, nav izmantojama pie pirmās fāzes tvēruma, trešdien “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS).
“Valdībai vajadzēja nospraust trasi un vajadzēja būt konkrētam lēmuma, ko pētīt. Tagad nekas no tā neder,” sēdē secināja Kulbergs. Kulbergs sēdē norādīja, ka viņš
apšauba pētījuma aplēses, ka līdz 2046.gadam “Rail Baltica” apkalpos 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu.
“Mēs esam secinājuši, ka 2017.gada analīzē bija daudz fundamentālas kļūdas. Arī šajā analīzē es neredzu, kā bez demogrāfijas “sprādziena” ir šāds pamatojums,” pauda Kulbergs.
“RB Rail” valdes loceklis Mariuss Narmonts pauda, ka lielākā atšķirība ir tā, ka 2017.gada ieguvumu un izdevumu analīzē netika ņemti vērā reģionālie savienojumi. Arī “Boston Consulting Group” pārstāvis Stefano Manzo skaidroja, ka katrs brauciens no skolas un atpakaļ kopumā būtiski palielinātu šo braucienu skaitu, kā arī reģionālās plūsmas ir iespējams kombinēt.
Kulbergs norādīja, ka
patlaban “Rail Baltica” pirmajā kārtā nav iekļautas reģionālās stacijas pilnā apmērā, būs viena sliede no divām, kā arī nebūs kravu termināļa.
“Kā šie lēmumi ietekmēs pārvadājumu skaitu?” jautāja Kulbergs.
Narmonts teica, ka Kulberga komentāri ir pamatoti, jo šīs aplēses, protams, būs citādākas un tagad tās tiek apkopotas un precizētas. “Mēs pirmajā kārtā tagad redzam lielākus ieguvumus, jo CAPEX (“Capital Expenditures”) ir mazāks,” sacīja Narmonts.
Viņš papildināja, ka ir skaidrs, ka “RB Rail” paši nepublicēs jaunāku ieguvumu un izdevumu analīzi, jo tas notiks sadarbībā ar pārējiem projekta partneriem. “Šeit mēs runājam par vairākiem mēnešiem,” piebilda Narmonts.
“Boston Consulting Group” pārstāvis Csaba Bakoss papildināja, ka analīzes secinājumi balstās uz visu Baltijas valstu apskatīšanu kopumā. Tomēr Bakoss minēja, ka varēja novērot, ka atsevišķās pozīcijas Latvijā projekta izmaksas ir dārgākas. “Piemēram, Latvijā kopējās projekta izmaksas uz vienu kilometru bija lielākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā izmaksas lēstas 36,5 miljonu apmēra par kilometru, Lietuvā – 23,7 miljonu eiro apmērā, Igaunijā – 18,8 miljonu eiro apmērā,” skaidroja Bakoss.
Bakoss minēja, ka tas ir saistīts ar to, ka Latvijā ir sarežģītāki infrastruktūras elementi, piemēram, tilts pār Daugavu, Rīgas lidostas un Rīgas Centrālās stacijas.
LETA jau vēstīja, ka šogad jūnijā “Boston Consulting Group” informēja, ka
“Rail Baltica” dzelzceļa līnijas pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 6,4 miljardus eiro,
savukārt kopējās projekta izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro.
Tomēr patlaban atbilstoši jaunākajai “RB Rail” informācijai, “Rail Baltica” projektu dalot kārtās un optimizējot tehniskos risinājumus, projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, Tāpat ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Tāpat vēstīts, ka Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
