Uzziņa 7
2014. gada 3. jūlijā Saeimā pieņēma grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Kopš 2014. gada 1. novembra, kad šie likuma grozījumi ir spēkā, pircējiem tiek prasīta: lauksaimnieciska izglītība vai lauksaimniecības darba pieredze; rakstiska apņemšanās turpmākos trīs gadus izmantot zemi lauksaimniecībā. Prasības neskar vien tos iedzīvotājus, kuri gribētu iegādāties līdz 10 ha zemes. Savukārt uzņēmumi bez ierobežojumiem var nopirkt tikai līdz 5 ha zemes. Citu ierobežojumu starpā pircējiem jāsaņem vietējās pašvaldībās īpaši izveidotu komisiju atļaujas.
Šos likuma grozījumus Saeima pieņēma garos strīdiņos un ar lielu novēlošanos, tāpēc ka 2014. gada 1. maijā jau bija zaudējuši spēku tie likuma grozījumi, kuri formāli aizliedza ES dalībvalstu pilsoņiem un šajās valstīs reģistrētām firmām pirkt Latvijā lauksaimnieciski izmantojamu zemi un mežus. Turklāt ārzemju un pašmāju spekulanti darīja visu, lai iegādes ierobežojumus nepieņemtu vispār vai kaut vai novilcinātu, iesniegdami simtiem dažnedažādu priekšlikumu un nebūtisku labojumu. Iznākumā aptuveni pusgadu zemes tirgū pircējiem neatkarīgi no viņu valstiskās piederības nebija nekādu ierobežojumu.
Pēc Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta datiem, no 2014. gada 1. maija līdz 2014. gada 1. novembrim, kad zemes iegādei Latvijā nebija nekādu ierobežojumu, zemesgrāmatās bija reģistrēti 1507 darījumi ar zemes un zemes un ēkas nekustamiem īpašumiem, kuriem pircēji bijuši 1174 ārzemnieki. Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamentā gan atzīst, ka ārzemnieku iegādātās zemes kopplatību un zemes lietojuma mērķi pilnīgi precīzi noteikt neesot iespējams.
