Vai Latvijai pilnībā jāatmet iecere par valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu? 8
Ingrīdas Circenes vadītā Veselības ministrija bija iecerējusi, ka valsts obligātā veselības apdrošināšana sāks darboties ar 2013. gada 1. jūliju. Tomēr cerības nepiepildījās un jaunā veselības aprūpes finansēšanas modeļa koncepcijā iekļautie risinājumi nav guvuši atbalstu arī patlaban – Saeima nolēmusi tos neizskatīt un tie ir palikuši arī ārpus valdības rīcības plāna. Ministru prezidente Laimdota Straujuma gan uzskata, ka darbs pie obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas ir jāturpina.
Pēteris Tomiņš, Rīgas Austrumu slimnīcas virsārsts neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumos:
“No taisnīguma izjūtas viedokļa obligāto veselības apdrošināšanu vajadzētu ieviest. Taču puse no problēmas ir ekonomiska, un ārstu nevajadzētu pārvērst par nodokļu inspektoru. Tiesa, tā gan ir tehniska lieta, ko diezgan ātri varētu atrisināt, pieņemot darbā personu, kas sijātu, kurš maksājis un kurš nav maksājis nodokļus. Esmu drīzāk “par” nekā “pret” apdrošināšanu. Ko likt vietā? Pie varas esošajiem mazāk jāzog. Kāpēc brāļu tauta igauņi ceļu izbūvē un remontos iegulda tikpat, cik Latvijā, bet situācija ceļu kvalitātes ziņā mūsu valstī ir daudz sliktāka nekā Igaunijā. Arī situācija medicīnā nedrīkst palikt ārpus zagšanas izpētes.”
Egons Liepiņš, Jūrmalas slimnīcas vadītājs:
“No taisnīguma viedokļa tā ir laba koncepcija, jo nodokļu nemaksātājiem bez maksas būtu pieejams tikai veselības aprūpes minimums, bet plānveida ārstēšana – tikai par maksu. Man nav saprotams, kāpēc valstī jāizgudro jauns ritenis, ja Igaunijā tas jau ir izgudrots un darbojas. Vai Veselības ministrija atkal sāks būvēt no saviem klucīšiem jaunu koncepciju? Vēlreiz uzsveru, ka koncepcijas mērķis bija taisnīgums, nevis finansiāli ieguvumi. Ja izdotos šo ieceri īstenot, tad varētu virzīties tālāk un uz taisnīguma bāzes būvēt progresīvu sistēmu – kurš bagātāks, par ārstēšanos maksā vairāk nekā nabagais. Diemžēl koncepcija muļķības, neizdarības un partiju ambīciju dēļ netika pieņemta.”
Māris Nātra, ģimenes ārsts Valkā:
“Lēmums noraidīt jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli ir ļoti pareizs. Ģimenes ārstam nav jābūt galvenajam dispečeram un finanšu inspektoram, kurš šķiro pacientus pēc nodokļu maksāšanas fakta. Cits jautājums ir nodokļu maksāšana – mēs taču visi zinām, ka nodokļi netiek maksāti, bet šī problēma nav jāuzkrauj uz ģimenes ārstu pleciem. Patlaban obligātās veselības apdrošināšanas vietā tiek ieviests Veselības ministrijas jaunievedums – no 1. jūlija visās ģimenes ārsta praksēs ir nobloķēta kapitācijas naudas piešķiršana tiem pacientiem, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs. Manā praksē tie ir 90 pacienti, no kuriem desmit ir deklarējušies Valgā, kur strādājuši, lai nopelnītu lielāku pensiju, bet faktiski viņi dzīvo Valkā. Ministrija sola segt daļu zaudējumu, jo tie vistiešākajā veidā atsauksies uz ārsta prakses reģistratora algu, kā arī medicīnas māsas algu. Taču tas, ka ģimenes ārsti vairs nesaņems naudu par ārvalstīs strādājošajiem pacientiem, nenozīmē, ka pacientu dzīvē kaut kas mainīsies. Ja viņi ieradīsies Latvijā, tad tāpat kā līdz šim varēs ārstēties pēc pilnas programmas, jo no Latvijas veselības aprūpes sistēmas netiks izslēgti. Viņi tiks ierindoti pie tā sauktajiem īslaicīgajiem pacientiem. Šādā veidā gan nekādus miljonus ietaupīt nevarēs.”
Alīda Vāne, Medicīnas iestāžu biedrības valdes priekšsēdētāja:
“Izstrādātā koncepcija neatbilda ekonomiskajam stāvoklim valstī – darbspējīgie nevar nosegt trūkstošos līdzekļus veselības aprūpes budžetā. Tāpēc obligātajai veselības apdrošināšanai vairs nav dižas jēgas un politiķiem ir jādomā cits risinājums, lai veselības aprūpe būtu godīga, taisnīga, demokrātiska un vienlīdzīga un lai medicīnas saņemšanas iespējas mūsu valstī krasi neatšķirtos no iespējām citās Eiropas Savienības valstīs.”
