Politiķiem gan pozitīvi, gan atturīgi viedokļi par bijušo VDK aģentu Lustrācijas likuma pieņemšanu 6
Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ir dažādi skatījumi uz bijušo Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu Lustrācijas likuma pieņemšanu. Daļa no politiķiem pauž atbalstu minētajam priekšlikumam, savukārt vairāki citi ir atturīgāki un vispirms vēlas iepazīties ar šāda likumprojekta tekstu.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) atbalsta lustrāciju un gatavojas Saeimā iesniegt attiecīgu likumprojektu, aģentūrai LETA sacīja LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš. Parlamenta deputāte Inga Bite (LRA) skaidroja, paredzēts, ka par likumprojekta iesniegšanu parakstīsies vairāki LRA deputāti un arī citu parlamentā pārstāvēto partiju pārstāvji tiks aicināti atbalstīt šo iniciatīvu.
“Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Kārlis Šadurskis aģentūrai LETA sacīja, ka frakcijā par šo jautājumu vēl nav diskutēts. Paužot personīgo viedokli, Šadurskis norādīja, ka līdzīgs likumprojekts bija vajadzīgs “jau pirms 25 gadiem”. Pašlaik šo ieceri īstenot ir grūtāk, jo daļa personu, kas varēja lustrēties, jau ir mirusi, bet vēl daļa – kļuvusi par ko tādu, ko mēdz saukt par “nācijas sirdsapziņu”, skaidroja politiķis. Viņš uzskata, ka šāds likumprojekts ir nepieciešams, tomēr darbs pie tā būšot sarežģīts.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš kopumā atbalsta Lustrācijas likuma pieņemšanu. Līdzīgās domās ir arī vairāki citi politiskā spēka pārstāvji, kaut gan pagaidām oficiālu pozīciju VL-TB/LNNK nav apstiprinājusi. Bērziņš norāda, ka, pieņemot likuma izmaiņas, jāsaglabā bijušajiem VDK aģentiem noteiktie ierobežojumi ieņemt amatus valsts pārvaldē, kā arī izmaiņas jāveic, ņemot vērā esošo regulējumu par zinātnisko izpēti.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka šāda likumprojekta pieņemšana nav starp politiskā spēka pirmajām prioritātēm un ka ar šādu iniciatīvu pati ZZS nenāks. Ja likumprojektu par lustrāciju iesniegs kāds cits, tādā gadījumā politiskais spēks to izvērtēs. Politiķis norāda, ka, īstenojot šo iniciatīvu, nepieciešama skaidrība, vai tiks publiskoti arī mūžībā aizgājušo cilvēku vārdi un kā tiks risināta situācija ar personām, kurām ir vienādi vārdi un uzvārdi.
Līdzīgu viedokli pauda partijas “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba, kura norādīja, ka šādu likuma grozījumu virzīšana nav bijusi partijas priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa. Politiskais spēks ir gatavs vērtēt attiecīgu priekšlikumu, ja kāds ar tādu nāks klajā. Tomēr Sudraba aicina šajā jautājumā būt uzmanīgiem, ņemot vērā, ka daļā sabiedrības vērojama neiecietīga izturēšanās pret atšķirīgiem cilvēkiem un neieklausīšanās viņos. Iespējamām izmaiņām nevajadzētu veicināt šādu attieksmi, uzskata politiķe.
Savukārt “Saskaņas” frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins atgādināja, ka “Saskaņa” jau bija iesniegusi likumprojektu par VDK “maisu” publiskošanu, tomēr tas tika noraidīts. LRA iecere ir līdzīga, bet ar citiem uzsvariem, sacīja Agešins. Viņš arī pauda, ka jau tagad bijušajiem VDK aģentiem ir iespēja brīvprātīgi “pieteikties”, līdz ar to “sausais atlikums no šīs ieceres varētu tuvoties nullei”. Frakcija par šo priekšlikumu vēl diskutēs, tomēr būtu jāiet nedaudz citā virzienā – jāpublisko VDK “maisu” saturs pilnā apmērā, piebilda politiķis.
Jau vēstīts, LRA likumprojekts vēl tiek izstrādāts, un pašlaik tajā paredzēts, ka cilvēkiem, kuri bijuši VDK aģenti, būs iespēja atzīties līdz 2016.gada beigām. Tādā gadījumā viņu vārdi sākotnēji netiktu publiskoti, bet tas notiktu ne ātrāk kā piecus gadus pēc viņu aiziešanas mūžībā, skaidroja deputāte Inga Bite.
Pārējo aģentu vārdi varētu tikt publiskoti, saskaņojot to ar VDK zinātniskās izpētes komisijas darba gaitu. Vaicāta par tādiem riskiem kā cilvēku publicēšana, kuru vārdi un uzvārdi varētu būt identiski citām personām, Bite skaidroja, ka tas tiks risināts, publiskojot kvalitatīvi apkopotu informācija no dažādiem avotiem, tostarp Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, Iekšlietu ministrijas arhīva un Valsts arhīva.
Kā ziņots, neatkarības cīnītāja Lidija Lasmane kopā ar domubiedriem aicinājusi pieņemt Lustrācijas likumu, lai savulaik VDK savervētie cilvēki varētu brīvprātīgi atzīt sadarbības faktu, liecināt par apstākļiem, kādos sadarbība notika, un morāli attīrīties.
Vēstuli, kura nosūtīta augstākajām valsts amatpersonām, parakstījusi Lasmane, Dagmāra Beitnere-le Galla, Knuts Skujenieks, Iveta Šimkus, Skaidrīte Lasmane, Pāvils Brūvers, Liāna Langa, Rudīte Kalpiņa un Mārtiņš Mintaurs.
Vēstulē norādīts, ka 25 gadus pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas joprojām nav notikusi ne juridiska, ne morāla okupācijas seku un kolaborācijas izvērtēšana. Nodevēji nav atzinuši savus noziedzīgos nodarījumus, nav saņēmuši nosodījumu, bet upuri – gandarījumu. Sabiedrība, intelektuāļus un politiķus ieskaitot, lielākoties bijusi inerta un neieinteresēta šo jautājumu aktualizēšanā. Tas Latvijā ir radījis apātisku un vienaldzīgu sabiedrības kopējo noskaņojumu, kura sekas izpaužas vispārējā morāles relatīvismā un valstiskā nihilismā.
