Politiķi vilcinās, drošībnieki klusē 0
Kamēr politiķi diskutē, kas notiks ar referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, jau sākusies nākamā parakstu vākšana – par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņiem. Politiķi un drošības iestādes par šīm aktivitātēm ir tikpat izvairīgas kā tolaik, kad Vladimirs Lindermans un Jevgeņijs Osipovs sāka savu divvalodības kampaņu.
Kustība “Par vienlīdzīgām tiesībām” vakar izplatīja deklarāciju, kurā pauž viedokli, ka pirms divdesmit gadiem izveidotā Latvijas “varas sistēma” esot novedusi valsti nebeidzamās krīzes stāvoklī. Pašreizējā politiskā elite esot zaudējusi saikni ar realitāti un tās galvenā interese esot par katru cenu noturēties pie varas. Šāds “varas monopols” esot iespējams tikai tādēļ, ka aptuveni 300 000 nepilsoņu esot liegtas politiskās tiesības. Pēc dokumenta autoru domām, tieši tas ir galvenais iemesls teju visām valsts nedienām. “Tikai vienlaicīga Latvijas pilsonības piešķiršana visiem Latvijas nepilsoņiem, radikāli paplašinot balsstiesīgo iedzīvotāju loku, var izvest valsti no strupceļa un pavērt ceļu jauniem cilvēkiem, jaunām idejām, jauniem risinājumiem. Tas arī ļaus izbeigt absurdo krievu valodas kā svešvalodas statusu un nodrošinās krievu valodai oficiālu statusu ar jaunās Saeimas lēmumu vai referenduma ceļā,” teikts deklarācijā. Tādēļ kustība “Par vienlīdzīgām tiesībām” sagatavojusi Pilsonības likuma grozījumus, kuros paredz no 2014. gada janvāra piešķirt pilsonību visiem nepilsoņiem, kuri to vēlas.
“Kampaņu sākām pagājušā gada septembrī un šobrīd esam savākuši aptuveni 500 parakstu. Vidēji ik nedēļu pienāk klāt ap 30 parakstiem,” man pastāstīja parakstu vākšanas koordinators, Olaines novada domes deputāts Andris Tolmačovs (“PCTVL”), kurš krievu auditorijai vairāk pazīstams kā Andrejs.
Par katru notariāli apstiprinātu parakstu jāmaksā valsts nodeva 2,01 lats. Tolmačovs informēja, ka daļēji šos izdevumus sedzot paši parakstītāji, bet daļēji – kustība “Par vienlīdzīgām tiesībām”.
Kustības aktīvists Jurijs Petropavlovskis intervijā laikrakstam “Čas” pagaidām nelielo parakstītāju skaitu skaidro ar apzināti izvēlētu taktiku. “Par vienlīdzīgām tiesībām” esot vienojusies ar Lindermana un Osipova biedrību “Dzimtā valoda” ieturēt pauzi, lai nesajauktu saviem atbalstītājiem galvu ar vairākām vienlaicīgām kampaņām. Viņš prognozēja, ka pirmajā kārtā nepieciešamie 10 000 parakstu tiks savākti līdz jūnija sākumam.
Reālas izredzes
Lai likumprojektu varētu virzīt tālāk, tā autoriem vispirms gada laikā jāsavāc 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu un pēc tam – desmitās daļas vēlētāju parakstu. Ja jautājums nonāktu līdz tautas nobalsošanai, tad šeit savākt kvorumu būs krietni reālāk nekā divvalodības gadījumā, jo uz parasto likumu grozīšanu neattiecas tādi ierobežojumi kā uz Satversmes pantiem par valodu. Lai referendums par Pilsonības likuma grozījumiem būtu uzskatāms par notikušu, tajā jāpiedalās pusei balsstiesīgo jeb aptuveni 459 000 vēlētāju. Tātad tīri teorētiski Pilsonības likuma grozīšanai var pietikt ar aptuveni 230 000 balsu “par”.
Parakstu kampaņu koordinējošā kustība “Par vienlīdzīgām tiesībām” nav reģistrēta oficiāla organizācija, bet darbojas kā neformāla domubiedru grupa. Bez jau minētā A. Tolmačova “Par vienlīdzīgām tiesībām” aktīvistu vidū ir arī bijušais Saeimas deputāts Miroslavs Mitrofanovs (“PCTVL”). Likumprojekta tekstu sastādījis “PCTVL” jurists Aleksandrs Kuzmins. Kustības deklarāciju parakstījuši arī Latvijas krievu kopienas prezidents Vjačeslavs Altuhovs, laikraksta “Čas” galvenais redaktors Pavels Kirillovs, avīzes “Vesti segodņa” žurnāliste Jūlija Aleksandrova, pētnieks Viktors Guščins un citi.
Politiķi pagaidām nereaģē
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) jau novērtējusi šo parakstu vākšanu kā kārtējo mēģinājumu Latvijas iedzīvotājus provocēt uz etnisko un politisko sašķeltību. Tāpat šī akcija esot vērtējama kā mēģinājums graut valsts pamatus un ir necieņa pret valsti. Viņa arī īpaši uzsvēra, ka Latvija ir pretimnākoša nepilsoņiem un ikvienam no viņiem ir iespēja saņemt pilsonību. Tomēr nevarēja skaidri atbildēt, vai viņas vadītā partija “Vienotība” vērsīsies pret šo kampaņu tiesā līdzīgi kā divvalodības referenduma gadījumā.
“No likumiskā viedokļa nekas neaizliedz vākt parakstus. Taču šis ir ļoti nozīmīgs un būtisks jautājums, ko nedrīkst atstāt nepamanītu. Tādēļ diskutēsim koalīcijā un frakcijā par labākajiem rīcības scenārijiem,” ar savas biroja vadītājas Gundas Reires starpniecību pavēstīja S. Āboltiņa.
Arī Nacionālā apvienība (NA), kas iniciēja pieteikumu Satversmes tiesai par divvalodības referendumu, vēl nav izvērtējusi, kā rīkoties šajā gadījumā. “Taču jau tagad ir skaidrs, ka līdzīgi kā divvalodības gadījumā arī šī iniciatīva ir pretrunā ar Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanu. Tas lieku reizi apliecina, ka nepieciešams izvērtēt, kādus jautājumus noteikt par tautas nobalsošanā negrozāmiem,” teica NA pārstāvis Raivis Dzintars.
Arī no drošības iestāžu sniegtajām atbildēm noprotams, ka pagaidām tās nav pievērsušas pastiprinātu uzmanību kustībai “Par vienlīdzīgām tiesībām”. Satversmes Aizsardzības biroja (SAB) pārstāve Baiba Rāta-Saliņa man paskaidroja, ka SAB nodarbojoties galvenokārt ar ārējo draudu izvērtēšanu. Savukārt Drošības policijas (DP) priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Bērziņa informēja, ka kustība “Par vienlīdzīgām tiesībām” esot nonākusi DP redzeslaukā, bet no sīkākiem komentāriem pagaidām atturējās.
