Politiķi un ceļinieki domā, ko iesākt “X stundā” 9
Politiķi, finansisti un ceļinieki šodien sprieda, ko iesākt ”X” stundā, kur jau pēc pāris gadiem attapsies Latvijas autoceļi, kad Eiropas fondu nauda vairs nebūs pieejama. Esošais valsts finansējums ir ārkārtīgi niecīgs, un par to būtiski uzlabot ceļu stāvokli nav iespējams, vēstīja “TV3 Ziņas”.
Eksperti iesaka atjaunot Valsts Autoceļu fondu un visu iekasēto akcīzes nodokli degvielai novirzīt ceļiem, kā tas ir, piemēram, Lietuvā. Taču pagaidām Latvijas valdība tik straujam solim neesot gatava.
Slikto ceļu stāvokļa dēļ visvairāk Latvijā cieš tie iedzīvotāji, kuriem ikdienā jāpārvietojas pa vietējas nozīmes vai reģionālajiem ceļiem. Valsts galvenie autoceļi ir daudz labākā stāvoklī, jo tiem tiek Eiropas fondu finansējums, bet jau pēc pāris gadiem Latvijas ceļiem no Eiropas vairs netiks ne centa.
Šā gada finansējums Latvijas ceļiem ir 286 miljoni eiro. No tiem gandrīz pusi veido Eiropas fondu nauda. Tikmēr kaimiņi Lietuvā, kur ceļu kopgarums ir tikai par tūkstoš kilometriem lielāks, atvēlējuši krietni lielāku summu – 519 miljonus eiro.
Lielākoties nauda nāk no valsts budžeta. Jāpiebilst, – autovadītāji Latvijā nodokļos maksā līdzvērtīgu summu kā lietuvieši. Arī Ikgadējā ceļinieku konferencē, spriežot par finansējumu un valsts autoceļu tīklu, izskanēja daudz pārmetumu par to, ka autoceļu lietotāju samaksātie nodokļi netiek novirzīti ceļiem.
Savukārt tas nozīmē: mazāk ceļa remontu, mazāk jaunu ceļu. Kā norāda eksperti – reformas sākas tur, kur beidzas nauda, un 2020. gadā šis brīdis pienāks, jo Eiropas līdzekļi Latvijai vairs nebūs pieejami. Tādēļ būtiski esot atjaunot Valsts autoceļu fondu un apsvērt iespēju ieviest maksas ceļus.
Satiksmes ministrs norāda, ka maksas autoceļu ieviešanu Latvijā netiks apsvērta, taču autoceļa fonda atjaunošana varētu būt solis īstajā virzienā. Kamēr Latvijas politiķi vēl tikai domā, Lietuva šogad sasniedz vēsturiski lielāko ceļu budžetu.
Aprēķināts, ka sliktais ceļu stāvoklis Latvijas autovadītājiem rada vairāk nekā miljards eiro zaudējumus ik gadu. To veido degvielas patēriņš, amortizācija un laika zudums.
