Politiķi tuvojas kadastrālo vērtību iesaldēšanai vēl uz diviem gadiem 0
Saeimas Juridiskā komisija 17.maijā izskatīšanai galīgajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) rosināto grozījumu projektu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, ar kuru kadastrālās vērtības tiktu iesaldētas vēl uz diviem gadiem.
Deputāti arī atbalstīju priekšlikumu likumprojektam, kas paredz piemērot 30% kadastrālās vērtības samazinājumu, aprēķinot prognozējamas vērtības 2018. un 2019.gadam zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojama apbūve un ir reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis.
Komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) un Tieslietu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka šāds kadastrālās vērtības samazinājums attiektos, piemēram, uz daudzdzīvokļu namiem vai mājām Rīgas centrā, Mežaparkā, atsevišķās vietās Pārdaugavā, kā arī Kleistiem.
Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātais likumprojekts nosaka, ka 2014.gada 23.decembrī apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017.gadā, būs piemērojama arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam, vienlaikus paredzot arī vairākus gadījumus, kad var izdarīt izņēmumus 2014.gadā apstiprinātajā kadastrālo vērtību bāzē.
Tāpat likumprojektā norādīts, ka šogad spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze piemērojama arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam, tāpēc “kadastrālās vērtības un attiecīgi arī nekustamā īpašuma nodoklis pamatā nepieaugs”.
“Prognozēts, ka vērtības pieaugs praktiski visām pēc 2000.gada 1.janvāra pirmreizēji ekspluatācijā nodotām ēkām. Zemes vērtība pieaugs zemes vienībām, kurām reģistrēts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslas apgrūtinājums, kas samazināja vērtību par 20%, un lauku zemēm, kurām reģistrēts kāds no īpaši aizsargājamās dabas teritoriju apgrūtinājumiem, kas samazināja vērtību līdz 30%. Precīzu ietekmi nav iespējams aprēķināt, jo pašvaldībām ir tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes izmaiņas, attiecīgi kadastrālo vērtību bāze un izmaiņas kadastrālajā vērtēšanā nav viennozīmīgi saistāmas ar NĪN maksājuma apmēru un NĪN ieņēmumiem pašvaldībās,” skaidro ministrijā.
Kā ziņots, jautājumā par izmaiņām NĪN regulējumā ir izskanējuši arī citi ierosinājumi, taču lielākoties iesaistītās puses par tiem nav spējušas vienoties.
