Politiķi strīdas, bēgļi gaida. Gatavi darīt jebkuru darbu 45
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) starptautiskajās sarunās par bēgļu uzņemšanu nepilnīgi ievēro viņam doto parlamenta mandātu, ignorējot sarežģītus jautājumus. Šādus pārmetumus ministram vakar Saeimas Eiropas lietu komisijas izbraukuma sēdē Mucenieku izmitināšanas centrā pauda Nacionālās apvienības (NA) deputāti.
“Ministrs sarunās ar ārvalstu kolēģiem nav pilnvērtīgi pārstāvējis parlamenta definēto pozīciju. Proti, nav ņemti vērā vairāki būtiski apakšpunkti, piemēram, ka dalībvalsts var noteikt uzņemamo bēgļu skaitu, vadoties pēc vēsturiskiem aspektiem, agrāko gadu imigrācijas apjomiem un integrācijas iespējām,” uzskata Rihards Kols (NA). Līdzīgu viedokli komisijas sēdē pauda arī citi nacionāļu pārstāvji. Viņi arī pārmet, ka lēmums uzņemt 250 bēgļus neesot gluži brīvprātīgs. Ministrs centās atspēkot pārmetumus, norādot, ka izvēle bija starp diviem variantiem – uzņemt regulāri 737 bēgļus vai divu gadu laikā 250. “Otrais variants mums ir daudz izdevīgāks,” skaidroja Kozlovskis.
Diskusija starp deputātiem un ministru norisinājās Saeimas Eiropas lietu komisijas izbraukuma sēdē patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”. Politiķi šeit bija ieradušies, lai klātienē pārliecinātos par centra iespējām uzņemt bēgļus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze viņus informēja, ka “Muceniekos” normālos apstākļos iespējams izmitināt 100 cilvēkus, bet ārkārtas situācijā, izmantojot saliekamās gultas un matračus, centrs spētu uzņemt līdz 200 patvēruma meklētāju, bet ne vairāk. “Mēs jau šobrīd gatavojamies pārstrukturēt savas telpas, lai varētu izmitināt vairāk cilvēku,” teica M. Roze.
Iekšlietu ministrs gan mierināja, ka “sastrēgumi” neveidošoties, jo Latvijai nav jāuzņem visi 250 bēgļi vienā reizē. Pirmajā reizē varētu uzņemt ap 50 cilvēku, trīs mēnešu laikā plānots nokārtot visas formalitātes, piešķirt bēgļa statusu un palaist viņus patstāvīgā dzīvē, atbrīvojot izmitināšanas centrā vietu nākamajiem. Ministrs arī prognozēja, ka pirmie no 250 bēgļiem Latvijā varētu ierasties, agrākais, ziemā, nevis rudenī, kā prognozēts iepriekš. Vispirms esot jāizveido darba grupa un jāsagatavo imigrantu integrācijas programma.
Šobrīd “Muceniekos” uzturas 55 cilvēki, lielākoties no Ukrainas, Sīrijas, Irākas un Afganistānas. Centra teritorijā sastaptie imigranti nekautrējas pozēt žurnālistu kamerām un bez īpašas mudināšanas stāsta savus bēdu stāstus. Piemēram, 22 gadus vecais kurds Muhameds no Sīrijas piedzīvojis vairāk nekā viens otrs visā mūžā. Tautības dēļ viņam dzimtenē draudot nāves briesmas. “Pirms kara kurdus apspieda tikai oficiālā valdība. Tagad mūs apdraud ne vien valdība, bet arī “Islāma valsts”,” stāsta jaunietis, kurš vairākus gadus studējis datorprogrammēšanu Krievijā. Tādēļ līdzās savai dzimtajai valodai viņš brīvi runā gan krieviski, gan angliski. Kad viņa pasei beidzies derīguma termiņš, Sīrijas konsulāts atteicies to atjaunot, liekot puisim atgriezties dzimtenē. “Taču radinieki mani brīdināja, lai to nedaru, jo tādā gadījumā man būtu beigas. Taču arī palikt Krievijā ar nederīgu dokumentu nedrīkstēju – mani arestētu un deportētu uz Sīriju. Tādēļ kopā ar draugiem un paziņām izvēlējāmies bēgt uz Rietumiem nelegāli. Citas iespējas nebija,” stāsta jaunietis, kura brālis jau saņēmis patvērumu Vācijā. Nelegālo imigrantu kontrabandisti solījuši Muhamedu kopā ar citu bēgļu grupu viegli pārvest pāri Latvijas–Krievijas robežai, bet tas izrādījies 13 stundu garš pārgājiens caur purviem, ko viens no grupas nav izturējis un gājis bojā.
Pārējie iekļuvuši Latvijā un lūguši patvērumu, bet, baidoties saņemt noraidījumu, devušies tālāk uz Igauniju, kur kāds solījis viņus nogādāt Zviedrijā. Tallinas ostā migranti aizturēti un divus mēnešus turēti cietumā. “Tas bija pats briesmīgākais, jo mēs nezinājām, kas notiks tālāk. Baidījāmies, ka deportēs uz Sīriju, kur mūs gaidītu nāve,” atzīst jaunietis. Tomēr saskaņā ar Eiropas Savienības normām šādos gadījumos imigranti tiek deportēti uz to Eiropas valsti, kur pirmoreiz lūguši patvērumu, un tā Muhameds ar saviem bēdu brāļiem atgriezti Latvijā un nokļuvuši “Muceniekos”.
“Grūti iztikt ar dienasnaudu”
Dzīves apstākļus izmitināšanas centrā viņš vērtē kā ļoti labus. Ar citiem iemītniekiem un vietējiem iedzīvotājiem kurdi sadzīvojot saticīgi, vienīgi grūtības sagādājot iztikšana ar niecīgo dienasnaudu. Patvēruma lūdzējiem nodrošināta pajumte, bet pārtika, higiēnas preces un citas nepieciešamas lietas viņiem jāpērk pašiem par dienas naudu – 2,15 eiro dienā. “Grūti iztikt ar to dienasnaudu. Es būtu ar mieru darīt jebkuru darbu, bet to man neļauj,” atzīst imigrants. Pirms oficiālā statusa saņemšanas patvēruma lūdzējiem likums liedz strādāt, bet lēmuma pieņemšana par statusu var ilgt līdz pat gadam. Jautāts, kā rīkosies, ja saņems pozitīvu lēmumu par bēgļa statusa saņemšanu – paliks Latvijā vai dosies pie brāļa uz Vāciju –, Muhameds rausta plecus. Neesot par to domājis, jo šobrīd viņa lielākā rūpe ir – kā dabūt pāri robežai savu Krievijā palikušo sievu. Viņa bēg no kara plosītās Jemenas, bet esot gaidībās, tādēļ nav varējusi pievienoties smagajam pārgājienam pār robežu. Ja Muhameds iegūs bēgļa statusu, tad saskaņā ar Eiropas konvenciju par ģimenes atkalapvienošanos, viņam būs tiesības lūgt Latviju uzņemt arī laulāto draudzeni.
Pilsonība – četriem bēgļiem
Kopš 1998. gada kopumā patvērumu Latvijā lūgusi 1621 persona. No tiem bēgļa statusu saņēmuši 65, bet alternatīvo statusu – 137 cilvēki. Bēgļa statuss tiek piešķirts personām, kurām dzimtenē draud dzīvības briesmas viņu tautības, rases, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tamlīdzīgu iemeslu dēļ. Tas ļauj iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju un vienu gadu saņemt pabalstu – 256 eiro mēnesī. Savukārt alternatīvo statusu piešķir personām, kuras dzimtenē ir apdraudētas savu uzskatu, profesionālās darbības vai tamlīdzīgu apstākļu dēļ. Šie cilvēki saņem pagaidu uzturēšanās atļauju un 256 eiro pabalstu deviņus mēnešus. Par Latvijā patvērumu ieguvušo cilvēku tālākajiem ceļiem informācija ir pieticīga. Ierēdņi zina teikt, ka četri no bijušajiem bēgļiem ieguvuši Latvijas pilsonību, bet pārējo gaitas ir nezināmas. Neoficiāli tiek pieļauts, ka viņi lielākoties uzturas citās Eiropas Savienības valstīs, bet Latvijā iegriežoties vien tad, kad jānokārto formalitātes saistībā ar uzturēšanās atļaujām.
Saskaņā ar ES tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu ES dalībvalstis uzņems 54 760 bēgļu. Latvija piekritusi uzņemt 250 no viņiem. Par katru bēgli Latvija saņems sešus tūkstošus eiro Patvēruma meklētāju fondā, ko varēs izmantot, lai mācītu bēgļiem latviešu valodu un integrētu viņus sabiedrībā, bet 256 eiro pabalsts gan valstij būšot jāmaksā no sava budžeta.
