Politiķi steidz zvejot balsis pirms vēlēšanām 0
Virknē pasaules valstu vakar notika tradicionālās sociālo protestu demonstrācijas, īpaši daudz protestētāju pulcējot saimnieciskās un finanšu krīzes smagi piemeklētajās eirozonas valstīs.
Šogad arodbiedrībām un starptautiskās sociālo protestu kustības “Occupy Wall Street” vadītājiem nebija īpaši jāmudina ļaudis iziet ielās, jo budžeta izdevumu samazināšana un sen iekavētu bargas taupības pasākumu īstenošana satricinājusi arī līdz šim ērti dzīvojušo vidusslāņu pārticību.
Protestē pret baņķieru alkatību
Plašas demonstracijas, kuru dalībnieki pieprasīja taisnīgumu un visu sabiedrības slāņu līdzatbildību finanšu krīzes, parādu un sociālo problēmu risināšanā, notika Grieķijā, Spānijā, Francijā, Britānijā. “Eiropas arodbiedrību apvienība (ETUC) par īpaši svarīgu uzskata bezdarba problēmas risināšanu, nepieļaujot darba vietu samazināšanu,” intervijā izdevumam “EUObserver” paziņoja ETUC ģenerālsekretāre Bernadete Segola.
Eiropas Savienības prezidējošās valsts Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita, uzrunājot sapulcējušos 1. maija mītiņā Kopenhāgenā, pauda atbalstu Vācijas stingrajai līnijai par taupīgumu visās jomās.
Uzslavējot dāņu strādniekus par atturīgumu sarunās ar darba devējiem par algu palielināšanu, viņa atgādināja, ka algu straujāka celšanās Dānijā nekā tās konkurentvalstīs var novest pie darba vietu zaudēšanas un pasūtījumu samazināšanās. Eiropas Savienībā pašlaik ir augstākais bezdarba līmenis kopš eiro ieviešanas 1999. gadā, atzīmē “EUObserver”.
Kustība “Occupy Wall Street” kļuva plaši pazīstama ar pasākumu pērn, kad tās aktīvisti izveidoja un astoņas nedēļas noturēja apmetni Ņujorkas un pasaules finanšu centrā Volstrītā, protestējot pret baņķieru un finanšu iestāžu alkatību un patvaļu. Kustības aicinājums “slēgt Ņujorku” 1. maijā, protestējot pie galvenajiem ceļiem, tiltiem, tuneļiem un finanšu iestādēm, izraisījis nervozitāti pilsētas pašvaldībā, mēram Maiklam Blumbergam solot “ātru policijas atbildi”, raksta “New York Daily News”. “Cilvēkiem ir tiesības protestēt, un šīs tiesības tiks aizsargātas, taču viņiem nav tiesību aizkavēt citus cilvēkus,” teica Blumbergs.
Bažījas par vardarbību
Pateicoties sociālajiem tīkliem, aicinājums 1. maijā rīkot koordinētas protesta akcijas, pieprasot sociālo taisnīgumu, tika sadzirdēts organizācijas “Occupy Wall Street” nodaļās Toronto, Kualalumpurā, Sidnejā, Barselonā, Londonā un citās pilsētās dažādos kontinentos. Francijas policijai šopavasar ir vairāk darba nekā citreiz, jo vakar pēdējos lielos priekšvēlēšanu mītiņus Parīzē rīkoja abi vadošie prezidenta amata pretendenti – Tautas kustības savienības kandidāts, pašreizējais valsts galva Nikolā Sarkozī un viņa sāncensis otrajā vēlēšanu kārtā sociālists Fransuā Olands, kurš izvirzījies vadībā sabiedriskās domas aptaujās. Sarkozī turklāt vēl jāatkaujas no apsūdzībām, ka 2007. gadā viņš esot saņēmis 50 miljonus eiro savas priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanai no toreizējā Lībijas vadoņa Kadafi.
Savus atbalstītājus uzrunāja arī Nacionālās frontes kandidāte Marina Lepēna, kura pirmajā balsošanas kārtā palika trešā, taču guva gandrīz piektās daļas vēlētāju atbalstu. Viņa paziņoja, ka otrajā kārtā neatbalstīs nevienu no abiem kandidātiem, aicinot savus atbalstītājus vēlēšanu urnās mest tukšas zīmes.
Valdošās partijas “Vienotā Krievija”, Kremļa kontrolētās Viskrievijas tautas frontes un arodbiedrību rīkotās 1. maija demonstrācijas dalībniekus Maskavā sveica prezidents Dmitrijs Medvedevs un premjerministrs Vladimirs Putins, kuriem 7. maijā paredzēts mainīties vietām. Pēc gājiena Medvedevs un Putins kādā bārā iedzēra alu kopā ar arodbiedrību līderiem. Krievijas opozīcijas vadītāji atcēla plānus vakar rīkot savu saietu, lai pulcinātu savus atbalstītājus 6. maijā “Miljona gājienā” Putina oficiālās stāšanās prezidenta amatā ceremonijas priekšvakarā.
