Politiķi nav gatavi jauna maksājuma ieviešanai veselības reformu īstenošanai 4
Valdošās koalīcijas politiķi uzskata, ka jauns nodokļu maksājums iedzīvotājiem veselības aprūpes reformu finansēšanai nebūtu jāievieš, līdz ar to reālākais apspriežamais risinājums papildu finansējuma iegūšanai varētu būt citu līdzekļu pārdale.
Pašlaik gan vairums politiķu atturas paust konkrētu atbalstu kādam no iespējamiem jaunajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, uzsverot, ka vēl norisināsies diskusijas un visi priekšlikumi tiks izvērtēti. Tāpat politiķi pagaidām neplāno atteikties no reformas ieviešanas. Neieviešot papildu maksājumu, viens no reālāk apspriestiem variantiem varētu būt citu nodokļu ieņēmumu vai citu līdzekļu pārdale, kā to pašlaik aizstāv Veselības ministrija Andas Čakšas vadībā.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nevēlas veselības jomas finansēšanas reformas īstenošanai palielināt nodokļu slogu un atbalsta Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) līdzīgu šajā jautājumā pausto pozīciju, aģentūrai LETA sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Vaicāts, vai ZZS nākotnē varētu tomēr izšķirties par atbalstu jauna maksājuma noteikšanai, Krauze atbildēja, ka nedz par šo, nedz citiem variantiem politiskais spēks vēl nav diskutējis.
Kučinskis uzskata, ka jauna nodokļa ieviešana saistībā ar reformu veselības aprūpes nozarē nebūtu atbalstāma. Viņš gan pagaidām nepauž atbalstu konkrētam veselības aprūpes finansējuma modelim, norādot, ka lēmums jāpieņem līdz septembra beigām.
Ņemot vērā, ka ZZS valde vēl nav izdiskutējusi reformas variantus, Krauze norādīja, ka pašlaik nerunās par konkrētiem modeļiem. Politiķis uzsvēra, ka reforma ir jāīsteno un par to ir jāspēj vienoties Veselības, Finanšu un Labklājības ministrijām (LM) un ministriem. Lēmums par tālāko virzību ir jāpieņem kopīgi, izvērtējot valsts budžeta iespējas. Lai izšķirtos par to, kā īstenot izvirzīto mērķi, jāiesaista speciālisti, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, skaidroja ZZS valdes priekšsēdētājs.
Vaicāts, vai reformas īstenošana būs apgrūtināta LM iebildumu dēļ par sociālā nodokļa pārdali, norādot uz šāda soļa negatīvo ietekmi uz sociālās apdrošināšanas izmaksām, Krauze atbildēja, ka jautājumu par reformas ieviešanu nevar risināt no nolieguma pozīcijām, bet tā vietā mistriem jāstrādā pie risinājumu rašanas.
Par iespējamiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem ir sprieduši arī Saeimas deputāti. Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (V) aģentūrai LETA pastāstīja, ka darba grupai bija divi iespējami reformas varianti – nodokļu pārdale vai pacientu maksājums. Ražuks sacīja, ka nodokļu ieņēmumu pārdale arī nozīmētu, ka koalīcijas partneri koleģiāli katrs dotu savu ieguldījumu, jo “uzbrukt tikai sociālām budžetam nevar”.
Deputāts pieļāva, ka būtu jāpārdala vairāku nodokļu ieņēmumi, piemēram, sociālās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis. Ražuks personīgi atbalstītu šo risinājumu, jo neuzskata par iespējamu ieviest jaunu maksājumu. Savukārt otrs darba grupā diskutētais variants paredzētu šādu papildu maksājumu – aptuveni 25 eiro mēnesī. Šāda apmēra maksājuma ieviešanu atbalsta Latvijas Banka, kas ir redzamākais šāda risinājuma atbalstītājs publiskajā telpā.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš arī piekrita viedoklim, ka papildu maksājums nav atbalstāms. Taujāts, vai varētu pārdalīt citus līdzekļus veselības aprūpes reformas īstenošanai, Bērziņš norādīja, ka VL-TB/LNNK varētu paust viedokli par šo jautājumu pēc iepazīšanās ar Veselības ministrijas (VM) piedāvātajiem reformas variantiem.
Veselības ministre Anda Čakša jau iepriekš ir atzinusi, ka tad, ja obligāto veselības apdrošināšanu Latvijā ieviesīs uz pacientu rēķina, ieviešot papildu iemaksas, katram iedzīvotājam mēnesī varētu būt jāmaksā 25 līdz 70 eiro. Ministre uzskata, ka šāds maksājums būtu ļoti ievērojams un izmainītu vienlīdzības principa ievērošanu veselības pakalpojumu pieejamībā, tāpēc viņa to neatbalsta un viņai simpātiskāka šķistu iemaksu pārbīdīšana uz kādu citu nodokli. Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (V) jau iepriekš norādīja, ka sociālo iemaksu pārdale veselības aprūpes finansēšanas reformai nebūtu atbalstāma.
Jau ziņots, ka VM tika izstrādājusi trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus, un par tiem vēl tiks diskutēts izveidotajā darba grupā, kurā piedalās Veselības, Labklājības un Finanšu ministrijas pārstāvji, darba devēju, Nacionālā veselības dienesta, apdrošinātāju un citu organizāciju pārstāvji. Pušu sākotnēji iesūtītie atzinumi gan ir bijuši piedāvātajiem modeļiem noraidoši.
VM aizstāvēs to veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kurš neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa daļu no sociālā nodokļa novirzīt veselībai, teikts konceptuālā ziņojuma kopsavilkumā “Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu”.
VM norāda, ka labākais veselības aprūpes finansēšanas modeļa variants tiks izvēlēts diskusiju rezultātā līdz septembra beigām.
