Māris Zanders: Politiķi kūda sabiedrību pret augstskolām 7
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas sēdē 17. februārī deputāts Aleksandrs Kiršteins, skaidrojot, kādēļ neatbalstīs Sanitu Osipovu Augstākās tiesas tiesneša amatā, izteica Osipovai arī vēlējumu – citēju sēdes stenogrammu – “strādāt par profesori kādā no mūsu liberālajām augstskolām, kur jau ir ļoti daudz cilvēku ar īpatnējiem uzskatiem”.
Kopumā man šķiet, ka vispārinošu apzīmējumu “liberāls” un “konservatīvs” lietošana var notikt tikai sociālo un humanitāro zinātņu jomā, jo, ja tu mācies vai strādā, piemēram, astrofizikas vai molekulārās bioloģijas jomā, tavi politiskie vai ideoloģisko vērtību uzskati nekādi nedz palīdzēs, nedz traucēs, jo, kā saka, dabas likumsakarībām par tiem ir nospļauties. Tādēļ jau šādā kontekstā apzīmēt par “liberālu” jebkuru augstskolu, kuras ekosistēmā būtisku vietu ieņem dzīvības un eksaktās zinātnes, ir pārsteidzīgi.
Ja runājam par sociālajām un humanitārajām zinātnēm, tad te mēs patiesi varam redzēt dažādus ideoloģiskos “brīnumus” – gan Rietumu demokrātijās, gan Krievijā un Ķīnā. Tomēr svarīgi uzsvērt, ka arī šādā aspektā nevar apzīmēt kā “liberālu”, piemēram, Latvijas Universitāti, kura sagatavo un publicē Latvijas teoloģiskās domas klasiku, kurā strādā filozofi un ideju vēstures pētnieki, kuri pamatoti sadusmotos, ja viņus sauktu par “liberāļiem”. Nu, labi – politiķim liekas, ka Rietumu pasaulē “liberāļi” ir uzkundzējušies izglītības sistēmai vispār, un viņš izsaka šādu paviršu vispārinājumu, arī runājot par Latviju.
Problēma ir tā, ka Kiršteins nerimās, papildinot ieteikumu strādāt augstskolā ar secinājumu “Latvijas Universitātē strādāt, jo tur jau neko vairs sabojāt nevar”. Vēlreiz. Varbūt mani palabos valodnieki vai loģikas lietpratēji, tomēr valdošās koalīcijas partijas redzama pārstāvja publisks paziņojums parlamentā skan tā: Latvijas Universitātē viss ir sabojāts.
Sadalīšu savu sakāmo. Pirmkārt, varu iedomāties, kāda brēka saceltos, ja kaut kas līdzīgs izskanētu par kādu vadošu uzņēmumu – oponenti runātu par uzņēmuma reputācijas graušanu, iespējamiem zaudējumiem uzņēmumam utt. Savukārt verbāli spārdīt augstskolas – bez problēmām. Kā saka, bez aiztures, jo, un šis būtu, otrkārt, – es apzināti situāciju nekādi nekomentēju nedēļas garumā, gaidot, vai Nacionālā apvienība (NA) kaut kā reaģēs uz sava biedra paziņojumu. Nereaģēja. Tātad secinu, ka šāds ir arī NA viedoklis par Latvijas Universitāti, tajā strādājošajiem, zinības apgūstošajiem un jau apguvušajiem. Nojaušu argumentu, ka tas ir bijis tikai deputāta personīgs viedoklis, un katram viedoklim līdzi neizskraidīsi. Taisnība, tomēr šajā gadījumā iemesls ir pārāk nopietns.
Atļaušos mazliet retorisku izvirdumu. Es gribētu no NA dzirdēt, kas konkrēti ir “sabojāts” Latvijas Universitātē, kuras pētnieki strādā starptautiskos, teiksim, ar kodolsintēzi, medicīnas diagnostiku vai dabas aizsardzību saistītos projektos? Kas “nacionāļus” tik ļoti neapmierina Latvijas Universitātē, kur tieši šajās dienās notiek Jāņa Endzelīna dzimšanas dienas konference, kuras sistēmā strādā izcili folkloristi, Latvijas vēstures, etnogrāfijas un kultūras speciālisti?
Man var pārmest neobjektivitāti, ņemot vērā paša profesionālo saistību ar Latvijas Universitāti. Šo aizrādījumu var paturēt prātā, tomēr tikpat labi var teikt, ka tieši tādēļ man ir zināms priekšstats par reālo situāciju. Tādēļ arī atļaušos apgalvot, ka atšķirībā no virknē citu valstu novērojamām situācijām Latvijas augstākajā izglītības sistēmā joprojām ir veselīga un zināšanu apguves/radīšanu jomai piestāvoša spēja pieņemt dažādus viedokļus.
Tas gan neizbēgami nozīmē arī to, ka šajā daudzveidībā ikviens aizkaitinātais var atrast kādu viņam netīkamu viedokli (ticiet man, arī “liberāļiem” būtu par ko paklaigāt) un to vispārināt. Ar šo ievainojamību augstskolām ir jāsadzīvo, tomēr bažīgu dara tas, ka šādus paņēmienus izmanto politisko lēmumu pieņēmēji. Tāda viegla kognitīvā disonanse, ziniet – nepārtraukti runāt par izglītības un zināšanu nozīmi Latvijas attīstībā un tik žultaini izturēties pret šī procesa nodrošinātājiem.
