Politiķi: jaunieši nedrīkst zaudēt ticību ES nākotnei 0
“Viens no lielākajiem apdraudējumiem Eiropas Savienībai (ES) ir tas, ka ļaudis zaudē ticību ES spējai atrisināt viņu problēmas. Ja ticību zaudē jaunākā paaudze, Eiropas Savienība patiesi ir briesmās,” uzskata Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs.
“Tādēļ nepieciešams ieklausīties jauniešu bažās, cerībās un sapņos, lai saprastu, kādu Eiropu viņi vēlas redzēt nākotnē,” šāds viedoklis izskanēja šonedēļ Briselē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā konferences “5 idejas jaunākai Eiropai” ietvaros.
“Mēs, politiķi, nopratām, ka liela daļa Eiropas jauniešu neizjūt piederību Eiropas Savienībai. Viņi nav apmierināti ar labklājības kontinentu, kurā valda tehnokrāti un iedzīvotāju intereses netiek ņemtas vērā. Taču mums nebija ne mazākās nojausmas, kādas ir jauniešu vēlmes. Lai to noskaidrotu, gada laikā mēs viesojāmies divpadsmit Eiropas universitātēs un atlasījām piecas idejas, kas vispilnīgāk aptver jaunās paaudzes skatījumu uz stabilāku un ilgtspējīgāku Eiropu,” tā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas kopīgo iniciatīvu stāsta Anna Marija Darmanina, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas viceprezidente, viena no idejas autorēm.
Arī konferencē jaunieši uzsvēra, ka jūtas nošķirti no Briseles, taču vēlas piekļūt tuvāk ES galvaspilsētai, aktīvi iesaistoties Eiropas projekta stiprināšanā. Tas, viņuprāt, iespējams vienīgi tad, ja ES no ekonomiskās savienības virzīsies uz politiskās savienības ideāliem, konkrētāk, tiks iedibināta visu pilsoņu vēlēta institūcija – ES prezidents.
Taču, vai prezidenta institūcija bez reālas varas stiprinātu demokrātiju un vai šādu ideju krīzes apstākļos izdotos iekļaut ES Konstitūcijā, palika neatbildēts jautājums.
Diskusijās runāja arī par jauniešu bezdarba apkarošanai piedāvāto Eiropas sabiedriskās nodarbinātības centra izveidi, kas ne vien tuvinātu darba ņēmējus un darba devējus, bet ļautu jauniešiem veikt darba tirgus prasībām atbilstošas izvēles. Konferences dalībnieki kā efektīvu līdzekli bezdarba mazināšanai minēja apmaksātu prakses vietu ieviešanu: “Ja vecāki ir spējīgi jaunieti finansiāli atbalstīt prakses laikā, viņš gūst karjeras sākšanai nepieciešamo pieredzi. Jaunieši, kuru vecāku kabatās nešķind pārsimt eiro monētas, šādu iespēju zaudē, kļūstot nekonkurētspējīgi. Tas savukārt palielina atšķirību starp turīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem,” uzsvēra kāds konferences dalībnieks.
Kā spilgts nevienlīdzības piemērs tika minēts fakts, ka ES institūcijās strādājošs praktikants saņem vismaz divreiz lielāku algu nekā pieredzējis jurists Atēnās. Savukārt pēc A. M. Darmaninas domām, “vispirms nepieciešams investēt ilgtermiņa izaugsmē, tikai pēc tam lietot atbilstošus instrumentus nodarbinātības veicināšanai”.
Kā būtisku aspektu jaunieši izvirzīja arī ideju par vienlīdzīgu tiesību nostiprināšanu visās ES dalībvalstīs. Pašlaik, piemēram, homoseksuālu pāru laulības ir atļautas Beļģijā un Nīderlandē, kamēr Baltijas valstīs šis temats jo-projām ir zināms tabu. Līdzīgas pretrunas ES valstīs pastāv aborta, eitanāzijas un citos sociāli sensitīvos jautājumos. Tajā pašā laikā grūti spriest, vai iespējama pilnīga tiesību standartizācija – bikses, kas der sievietei ar šauriem gurniem, nederēs tai, kuras figūrai piemīt zināmi apaļumi. Dalībnieki bija vienisprātis, ka vispirms nepieciešams mainīt iedzīvotāju domāšanu, liekot saskatīt iespējamos ieguvumus no tiesību standartizācijas, tikai pēc tam lietot attiecīgus politiskus instrumentus.
