Grib uzraudzīt čekas pētniekus 7
Opozīcijas deputātu pieprasījumu valdībai sniegt informāciju par kādreizējās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas darbu Saeimas vairākums vakar noraidīja. Tā rīkoties liek koalīcijas līgums. Tomēr pat valdošās koalīcijas pārstāvju vidū pastāv bažas par to, vai komisija spēs izpildīt savu galveno uzdevumu – līdz nākamā gada maija beigām sagatavot rekomendācijas čekas arhīvu publiskošanas procesam. Tādēļ parlamentā sākusies diskusija par to, kādā veidā politiķi varētu uzraudzīt zinātnieku darbību.
“Saeimā jau pirms gada mēs dzirdējām, ka ar VDK dokumentu izpētes komisiju ir problēmas. Diemžēl toreiz mēs neko ar to nedarījām. Tagad mums ir labas ziņas, ka komisija savu darbu varētu pabeigt pusgada laikā, bet diemžēl mums nav pārliecības, ka tas tiks pabeigts. Un mums nevajadzētu novelt atbildību par darba pabeigšanu ne tikai uz Ministru kabinetu vai Ministru prezidentu, ne tikai uz atbildīgo ministru. Mums pašiem šeit, Saeimā, ir jāveic uzraudzība par to, lai čekas dokumentu saturs tiktu kvalitatīvā veidā izpētīts, kvalitatīvā veidā komentēts un kvalitatīvā veidā publiskots,” teica deputāte Lolita Čigāne. Viņa arī uzsvēra, ka izpētes darbs tiek pietiekami labi finansēts (aptuveni 250 000 eiro gadā) un tam piesaistīti kvalificēti eksperti, bet komisijas darbs “uzkaroties” dēļ zinātnieku nespējas veikt organizatoriskus pienākumus.
Tādēļ Čigāne piedāvā kādai no Saeimas komisijām uzlikt pienākumu veikt regulāru VDK izpētes komisijas uzraudzību. “Tas nozīmētu, ka VDK komisijas pārstāvjiem vismaz reizi vai vairākas reizes nedēļā būtu jānāk uz Saeimu un jāinformē par darba gaitu un to, vai radušās kādas problēmas, piemēram, aizķeršanās ar pielaidēm, ekspertu trūkums, lai Saeima varētu palīdzēt meklēt risinājumus,” paskaidroja deputāte.
Par to, ka VDK komisijai nepieciešama parlamentāra kontrole, deputāti ir vienisprātis, bet domas dalās jautājumā, kurai no Saeimas komisijām šo pienākumu uzticēt. Čigānes ieskatā tā varētu būt Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. Pret to iebilst Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji, tostarp Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Janosns (NA). “Šāda kontrole ir viennozīmīgi nepieciešama, bet šaubos, vai tā būs pietiekami stingra komisijā, kuras galvenais uzdevums ir Pilsonības likuma uzraudzība, nevis drošības iestāžu uzraudzība. Šajā gadījumā uz komisiju tad būtu jāsauc ne tikai VDK izpētes komisijas locekļi, bet arī Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis, par VDK izpētes finansēšanu atbildīgais izglītības ministrs, Ministru prezidents un citas amatpersonas. Turklāt komisijas darbs saistīts ar ierobežotas pieejamības informāciju un, iespējams, arī daļa tās galaziņojuma būs slepena, tādēļ parlamentāro uzraudzību drīkstētu veikt tikai slēgtās sēdēs deputāti, kuriem ir nepieciešamās pielaides,” teica Jansons. Viņaprāt, pareizāk būtu šo jautājumu nodot Saeimas Nacionālās drošības komisijai.
Čigāne gan paliek pie sava, ka VDK komisijas parlamentāro uzraudzību labāk veiktu Sabiedrības saliedētības komisija, kuras sēdes ir atklātas, jo šādā veidā tiktu noņemtas arī jebkādas aizdomas par politiķu mēģinājumu ietekmēt zinātnieku darbu. Debates par VDK izpētes parlamentāro uzraudzību Saeima turpinās nākamās ceturtdienas sēdē.
