Politiķi diskutē, vai Rīgas un Ventspils ostu pārvaldīšanai dibināt jaunas kapitālsabiedrības 1
Notiek diskusijas par to, vai Ventspils un Rīgas ostu pārvaldīšanai būtu nepieciešams dibināt jaunu kapitālsabiedrību vai kapitālsabiedrības, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš atgādināja, ka valdība ir konceptuāli vienojusies, ka valsts pārņem abu ostu pārvaldību savās rokās, kas, viņaprāt ir samērā vienkārši, proti, jāmaina likums, lai valdē nebūtu valsts un pašvaldību pārstāvji, bet tikai valsts pārstāvji.
Vienlaikus pastāv jautājums, vai valstij būtu vai nebūtu nepieciešams “iet tālāk” un, piemēram, dibināt jaunu kapitālsabiedrību vai kapitālsabiedrības, kas ostu varētu pārvaldīt, atzina premjers.
“Tas ir jautājums par to, kā valsts visefektīvāk varētu savu pārvaldi realizēt – caur esošām struktūrām vai izveidot jaunu,” viņš uzsvēra, skaidrojot, ka par to tagad notiek diskusija.
Satiksmes ministrija esot piedāvājusi divus variantus, kas naktī tikuši vērtēti ministriju ietvaros, savukārt šorīt par to runās koalīcijas partneri, nedaudz vēlāk Kariņš plāno šo jautājumu apspriest arī ar Valsts prezidentu Egili Levitu, bet pusdienlaikā jau skatīt valdības ārkārtas sēdē.
Vaicāts, vai pašvaldību pārstāvju atstatīšana no ostu pārvaldes ir krīzes risinājums vai tam tā jābūt ilgtermiņā, premjers uzsvēra, ka risinājumam ir jābūt ilgtermiņa un aicināja izmantot katru situāciju, lai kaut ko uzlabotu. Kā piemēru viņš minēja finanšu sektoru, kas pārkārtots, ņemot vērā “Moneyval” rekomendācijas.
“Līdzīgi šeit. Mums tā korupcija ir zināma. Mums ir iespēja tagad viņu krietni samazināt un mēs to iespēju nepalaidīsim garām,” pauda Kariņš.
Kā vēstīts, pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”) un četrām juridiskām personām, tostarp Ventspils Brīvostas pārvaldi, valdība otrdien sasaukusi ārkārtas sēdi, kurā izskatīs grozījumus likumā “Par ostām”, paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.
Likuma izmaiņas nepieciešamas, lai pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma no Ventspils ostas darbības tiktu nodalīta persona, pret kuru vērstas sankcijas, otrdien žurnālistiem pavēstīja Kariņš.
Premjers arī norādīja uz pārvaldes problēmām Rīgas ostā, tāpēc, sakārtojot Ventspils ostas pārvaldību, tiks sakārtota arī Rīgas ostas pārvaldība.
Vaicāts, vai pēc likuma grozījumiem valsts varētu lūgt ASV izņemt no sankciju saraksta Ventspils brīvostu, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka vispirms ir jānodrošina, lai neviena ASV sankciju sarakstā esošā fiziskā un juridiskā persona neietekmētu Ventspils brīvostu, bet pēc tam tiks kārtots, lai osta varētu brīvi funkcionēt.
ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Lembergu.
OFAC izdevusi Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus ar sankcionētajām četrām juridiskajām personām – Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Attiecībā uz privātpersonām pašlaik ir jāpiemēro atturēšanās princips, kura laikā jāsaprot, vai ir tiesisks pamats šos līdzekļus konfiscēt vai piemērot kādas citas sankcijas.
Saskaņā ar noteiktajām sankcijām tiek bloķēti visi Lemberga un augstāk minēto struktūru īpašumi, daļas īpašumos un tieši vai netieši individuāli vai ar citu personu starpniecību piederošās struktūras, kurās viņu daļa ir virs 50%, kas atrodas ASV vai atrodas ASV personu īpašumā vai kontrolē, un par tām jāziņo OFAC.
Lembergs uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās. Viņš aģentūrai LETA teica, ka ar OFAC lēmumu ir “ļoti pavirši” iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts “par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus”.
