Politiķi būvniekiem sola viesstrādniekus 11
Būvniecība ir viena no valsts svarīgākajām ekonomikas nozarēm, ar miljarda eiro pienesumu Latvijas ekonomikā. Tā ir arī nozare, kur nodarbināti ap 60 000 cilvēku un kur nacionālie uzņēmēji sekmīgi konkurē ar ārvalstu uzņēmējiem. Nozarei ir milzīgs attīstības potenciāls. Tomēr ne vienmēr politikas veidotāji šo potenciālu apzinās un bieži tieši nepārdomātas politikas dēļ mijas lejupslīdes un izaugsmes periodi.
Joprojām ilga saskaņošana
“Lielu neapmierinātību un diskusijas nozarē radīja Būvniecības likuma 2014. gadā pieņemtais regulējums, kas veicināja birokrātiju, liekot institūcijām saskaņošanas ķēdē nodrošināties dubultā,” spriež Baiba Fromane, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja.
“Labuma no tā ir maz. Piemēram, jaunākie “Doing Business” rādītāji attiecībā uz laiku, kas nepieciešams projektu saskaņošanai, rāda: Latvija ar savām 192 dienām būtiski atpaliek no, piemēram, Lietuvas, kur tas prasītu tikai 75 dienas. Tāpat nozarē jau daudzus gadus tiek runāts par tipveida līgumu ieviešanu. Ekonomikas ministrijai tipveida līgums bija jāievieš līdz 2018. gada 1. janvārim, tomēr diskusijas vēl turpinās. Jāatzīmē, ka nozarē ir arī veiksmes stāsts, jo pēdējo trīs gadu laikā ēnu ekonomika tur samazinājusies straujāk nekā vidēji valstī. Turklāt šis ir pašas nozares, nevis valsts nopelns. Šobrīd būvniecības nozare atrodas pārmaiņu krustcelēs. Nozari pārstāvošo organizāciju un politikas veidotāju darba kārtībā ir virkne izšķirošu jautājumu. Tādēļ nozare ar lielām cerībām un arī bažām raugās uz Saeimas vēlēšanām, kad izšķirsies, vai būvniecībā beidzot ienāks stabilitāte un uz ilgtermiņa attīstību virzīta trajektorija,” “LA” saka Baiba Fromane.
Vārdos par attīstību un viesstrādniekiem
Lai būvnieki varētu objektīvi izlemt, par kādu politisko spēku tuvīnajās vēlēšanās nobalsot, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība pagājušonedēļ organizēja pirmsvēlēšanu debates “Kā būvēsim nākamajos simts?”, kurās lielākie politiskie spēki prezentēja savu redzējumu par būvniecības attīstību. Jaunas idejas un apsolījumi neizskanēja. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens kā “Jaunās Vienotības” līderis būvniekiem skarbi aizrādīja par zemo produktivitāti (50% no ES vidējās) un aicināja to palielināt, samazinot darbinieku skaitu, nevis ievedot viesstrādniekus. Sandis Riekstiņš (JKP) pretojās vispārējai virzībai būvniecībā, norādot, ka BIM (Būvniecības informācijas sistēmas ieviešana jeb projektēšana un darbu fiksēšana digitāli) ir rozā sapnis.
Debatēs klātesošie partiju (vēl ZZS, NA, “Attīstībai/Par!”, “Saskaņa”) pārstāvji dedzīgi atbalstīja ilgtspējīgu būvniecību un būvniecības reformu. Pat tik tālu, ka aizmirsa savu partiju viedokļus koalīcijas padomēs, jo visi atbalstīja samērīgu viesstrādnieku ievešanu.
Visi piekrita tam, ka pasūtījumiem būvniecībā būtu jābūt regulāriem un ka to varētu nodrošināt, saprātīgi izvietojot valsts un pašvaldību pasūtījumus. Visi klātesošie atzina labas profesionālās izglītības nepieciešamību.
Ja šie politiķi veidotu būvniecības politiku, Latvijā ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju ķēde nebūtu garāka par 15 uzņēmumiem, visi strādātu, izmantojot FIDIC standarta līgumus un naudiņas visiem tiktu maksātas laikā un banku kontos.
Partiju piedāvājumus klātienē vērtēja būvniecības ekspertu panelis. Viņu augstāko novērtējumu saņēma “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!” (12 balsis). Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” ieguva piecas balsis, Zaļo un zemnieku savienība – trīs balsis, savukārt viszemāk tika novērtēts Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības piedāvājums, kas katra ieguva divas balsis.
