Politiķi baidās no Nacionālajā teātrī iestudētā “Veiksmes stāsta” 10
Nacionālajā teātrī iestudēta izrāde ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču centrā. Šoreiz politiskas ievirzes izrāde “Veiksmes stāsts” nenotika vis “Dirty Deal Teatro” jeb dramaturga Jāņa Baloža un režisora Valters Sīļa ierastajā darba vietā, kas iesaukta par politisko teātri, bet gan Nacionālā teātra Aktieru zālē. Abas radošās personības nav iesācējas politiskajā tematikā, jo bijusi iespēja noskatīties arī viņu veidotās izrādes “Visi mani prezidenti”, “Nacionālais attīstības plāns”, “Kara piezīmes Nr. 4” un citas mazāk vai vairāk provokatīvas ar ironisku pieskaņu.
Pārsvarā Baloža un Sīļa veikums tiek vērtēts saprotoši gan no kritiķu, gan skatītāju puses, bet ne šoreiz, jo viedokļi ir diametrāli pretēji. Daļa politiķu, vaicāti, vai viņi dosies noskatīties veiksmes stāstu aktieru izpildījumā, man atbildēja, ka noteikti neiešot, jo tur jau nekā laba par viņiem nebūšot. Ikdienā, kritikas atmosfērā dzīvojot, nevēloties saņemt uz galvas vēl vienu samazgu spaini. Savukārt ilggadējā Saeimas deputāte Ilma Čepāne nolēmusi izrādi noskatīties kopā ar tajā pieminēto Augstākās padomes deputāti Veltu Čebotarenoku. Arī Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis solīja, ka došoties uz izrādi, tiklīdz radīsies kāds brīvāks brīdis. Vai to darīs arī Latvijas Bankas (LB) prezidents, nav zināms, jo bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka Ilmārs Rimšēvičs atrodoties ārvalstu komandējumā.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa padomnieks konstitucionālo tiesību jautājumos Jānis Pleps uzskata, ka veiksmes stāstu ir izdevies parādīt mākslinieciski saistošā veidā, ka izrāde liek domāt.
Viens skatījums var būt tām personām, kas nav bijušas personīgi cieši saistītas ar 90. gadu un vēlākajiem notikumiem, bet pavisam cits tiem, kas paši bija ierauti šajos procesos vai tiem tuvu klāt. Piemēram, žurnālists Guntis Rozenbergs, kurš bieži intervējis Rimšēviču un nav izcēlies ar kritisku viņa darbības vērtējumu, sociālajā portālā “Facebook” paudis: “(..) Nebiju iedomājies, ka visa ļaunuma un mūsu paknapās dzīves Latvijā sakne ir nevis, kā varbūt kāds afišās salasījies un iedomājas, bijušais premjers Valdis Dombrovskis, kas arī būtu absurdi, bet gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, ar kuru mums tagad Latvijā jātiek galā un jānovāc… (..)”
Kā pastāstīja dramaturgs Balodis, LB prezidents par centrālo tēlu kļuvis nejauši. “Sākot pētīt 90. gadu notikumus, arvien biežāk tajos parādījās Ilmārs Rimšēvičs, un mums radās interese izzināt, kādi ir šī cilvēka ideāli, par ko viņš iestājas un kādu iespaidu uz valsts iedzīvotājiem atstājusi viņa darbība. Izrādē arī bankas prezidenta tēlam ir dota iespēja atbildēt, lai skatītājs varētu saprast viņa pasaules redzējumu ne tikai no vienas puses. Izrādei nav vienas krāsas, to ir daudz, un skatītājam ir iespēja izvēlēties, kurai no tām ticēt,” saka scenārists.
Tuvāko notikumu kontekstā izrāde liek aizdomāties par pilsoņu izvēli gaidāmajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, kā arī par LB lielo ieinteresētību darboties tai nepiekritīgā jomā – medicīnā, uzstājīgi virzot veselības aprūpes finansēšanas modeli, kurā galvenā loma ierādīta privātajām apdrošināšanas kompānijām.
Izrādes veidotāji iedziļinājušies 20. gadsimta 80. gadu sākuma Čikāgas ekonomikas skolas akadēmiskajās idejās par absolūtu brīvo tirgu, kas kļuva par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Pasaules bankas (PB) pamatprincipiem, analizējuši Augstākās padomes un Saeimas stenogrammas, starptautisko konferenču materiālus, piemēram, SVF konferenci “Apstākļiem spītējot: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanas pieredze”, kas notika 2012. gadā Rīgā, kā arī dažādas datu bāzes un ziņojumus, piemēram, Veselības ministrijas ziņojumu par nozarē plānotajām reformām vai PB un SVF misijas sniegto situācijas raksturojumu veselības jomā. Izmantotas arī laikrakstu publikācijas un televīzijas raidījumi. No tā visa tapis izrādes stāsts, kas, kā norāda režisors Sīlis, ir ļoti personīgs ceļojums domās un sajūtās par izvēlēto intereses objektu, un piebilst, ka “pats darbs, iespējams, nav uzskatāms par dokumentālu teātri, lai gan tas ir dziļi balstīts mūsu ikdienas realitātē un pēdējā laika notikumos”.
Izrādē pieminēts gan Čīles finanšu ministrs Pinočeta valdībā, gan Lielbritānijas un ASV politiķi, gan arī SVF centrālās personas, Pasaules arodbiedrību organizācijas vadītāja, pašmāju politiķi un ekonomisti, dzejnieki un dziesminieki. Viņus atveido lieliski aktieri – Daiga Gaismiņa, Uldis Siliņš, Jānis Vimba un Romāns Bargais.
