Politiķe nesaskata pārkāpumus Latvijas Radio vadības konkursā; pieļauj izmaiņas procedūrā 4
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) redzējuma uzklausīšanas secinājusi, ka Latvijas Radio vadības konkursā juridiski pārkāpumi nav pieļauti. Taču politiķe pieļauj konkursa procedūras maiņu nākotnē.
Laizāne norādīja, ka nākotnē varētu paredzēt, ka, konkursam nonākot finiša taisnē, kad jau zināmi daži spēcīgākie kandidāti, viņiem vajadzētu piedalīties diskusijā ar Latvijas Radio darbiniekiem, tādējādi nodrošinot atklātību.
Komisija par Latvijas Radio darbinieku atklātajā vēstulē pausto aicinājumu rīkot jaunu konkursu spriedīs 14.janvāra sēdē, un komisijas vadītāja norādīja, ka tās laikā meklēs kompromisu. Viņa vēlas uzklausīt vēstules autoru viedokli šajā situācijā, lai izrunātu visas neskaidrības par konkursa norisi.
Taujāta par Latvijas Radio darbinieku pārmetumiem kontekstā ar jaunizvēlētā Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Alda Pauliņa kompetenci, politiķe norādīja, ka nav piedalījusies konkursa norisē, tāpēc nevar par to spriest.
Vaicāta, kas notiks, ja Pauliņš tomēr ieņems valdes priekšsēdētāja amatu un darbiniekiem ar viņu radīsies konflikts, Laizāne atbildēja – ja darbinieki būs neapmierināti konkrētas rīcības dēļ, tad tā būs pavisam cita situācija, kurā kaut kas būs jāmaina. Viņa arī skaidroja, ka komisijas sēdes sarīkošana esot lielākais, ko Saeima šajā lietā var darīt, jo parlaments neorganizē šo konkursu.
Kā ziņots, Laizānei 12.janvārī bija paredzēta tikšanās ar NEPLP pārstāvjiem, lai uzzinātu, kā ir noticis konkurss uz Latvijas Radio valdes locekļu amatiem.
Latvijas Radio darbinieki atklātā vēstulē ir aicinājuši rīkot jaunu, atklātu konkursu uz radio valdes priekšsēdētāja amatu. NEPLP šādu iespēju noraida.
Darbinieku vēstulē skaidrots, ka, iegūstot papildu informāciju par NEPLP rīkotā konkursa norisi, kā arī uzzinot jaunās Latvijas Radio valdes turpmākās “darbības redzējumu, pareizāk, tā trūkumu”, jo stiprākas kļūstot aizdomas, ka NEPLP deklarētais mērķis – atrast spēcīgāko Latvijas Radio vadību – nav sasniegts.
Joprojām neesot arī skaidrs, kāda īsti ir Pauliņa vīzija un kas ir tie mērķi, kuru ātrāku īstenošanu NEPLP no viņa kā no jaunā Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja sagaida. Nevienā no tikšanās reizēm Pauliņš uz Latvijas Radio darbiniekiem būtiskiem jautājumiem nav spējis atbildēt neko vairāk par vispārīgām, klišejiskām frāzēm, skaidro radio darbinieki.
“Augstākminētie fakti par konkursa norisi, Pauliņa pieredzes trūkums mediju darbā un neskaidrā izpratne par sabiedrisko mediju lomu un mērķi liecina, ka viņš ticis izvēlēts nevis kā spēcīgākais, bet gan Padomei pieņemamākais – mums neizprotamu iemeslu dēļ – kandidāts. Respektīvi – konkursā nav izvēlēts iespējami labākais Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs,” norādīts vēstulē.
Latvijas Radio darbinieki aicina rīkot atkārtotu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu, šoreiz nodrošinot tā norises caurskatāmību un atklātumu, piemēram, rīkojot pēdējās kārtas kandidātu publisku diskusiju un laikus iepazīstinot sabiedrību ar viņu vīziju par Latvijas Radio nākotni.
Tikmēr NEPLP norāda – ņemot vērā, ka Latvijas Radio jaunās valdes locekļi amatos stāsies 16.janvārī un viņi vēl nav sevi pierādījuši darbībā, nav nedz tiesiska, nedz racionāla pamata atcelt konkursa rezultātus.
