– Jūsu paspārnē darbojas tā sauktā Mazākumtautību konsultatīvā padome. Vai tā ir kaut ko darījusi, lai veicinātu sabiedrības integrāciju? 24
– Šī padome bija dibināta jau pirms manis. Mums ir dažas domas, kā vajadzētu tās sastāvu tagad stiprināt. Padomes darbu apgrūtina arī tas, ka pašām mazākumtautību organizācijām savā starpā mēdz būt viedokļu atšķirības pat vienas tautības ietvaros. Tomēr kopumā padome un minētās organizācijas dara labu darbu. Piemēram, aicina tikties dažādu tautību skolēnus un skolotājus, kuri stāsta par savu redzējumu un piederības sajūtu Latvijai. Jaunieši uz notiekošo un dažādu tautību attiecībām skatās pavisam citādi un neredz problēmas tur, kur bieži vien mēs tās redzam. Starp citu, padomes sēdes ir atklātas un, cik zinu, arī “LA” žurnālisti tās apmeklē.
M. Antonevičs: – Tuvojas 16. marts, un atkal ir uztraukums, kas nu būs. Vai nav pienācis laiks definēt skaidru valstisku attieksmi pret šo datumu?
– Valstiskā izpratnē šo situāciju jau vairākkārt mēģinājuši risināt, bet neveiksmīgi. Pagājušogad pirms šā pasākuma tikos ar leģionāriem un viņi paši atzina, ka atlikuši vairs kādi 20 – 30 cilvēki no viņu vidus, kas var šajā gājienā fiziski piedalīties. Lielākoties viņiem ir ap 90 gadiem, un to, kas dodas pieminēt savus kritušos biedrus, ik gadu kļūst arvien mazāk. Mans uzstādījums un aicinājums vienmēr ir bijis viennozīmīgs – ļaut vecajiem vīriem un viņu ģimenēm pieminēt kritušos, bet nepārvērst šo pasākumu par politisku mērķu vadītu izrādi no to puses, kam nav tiešas saistības ar leģionāriem.
– Bet nevar taču tā vienkārši gaidīt, ka leģionāri nomirs, un cerēt, ka ar to “problēma pazudīs”! Piemiņa taču paliek. Leģionāriem ir pēcteči ar vēsturisko atmiņu…
– Tieši tā! Un daudz sarežģītāks ir jautājums, ko domā tā jaunā paaudze, kas arī piedalās šajā pasākumā. Baidos, ka daļa no viņiem visnotaļ virspusēji zina leģiona vēsturi. No savas puses varu teikt, ka galvenais politikas mērķis ir miers.
Ģ. Zvirbulis: – Pagājušā gada septembrī jūs veltījāt skarbu kritiku Latvijas drošības dienestiem. Tostarp izteicāties, ka jaunajai Saeimai tie būšot jāreformē. Bet neizskatās, ka parlaments būtu jūsu ieteikumu ņēmis vērā. Vai jūsu brīdinājums palika nesadzirdēts?
– Šie dienesti savas darbības specifikas dēļ paši sevi nereklamē, un tas ir saprotami. Viennozīmīgi, ka tajos ir nepieciešamas pārmaiņas. Esmu pārliecināts, ka arī pašreizējā sarežģītā starptautiskās drošības situācija palīdzēs viņiem stiprināt savu darbību, it īpaši savstarpējas sadarbības jomā. Par to, ka vajadzēs papildu ieguldījumus drošības struktūru stiprināšanā, šaubu nav.
