“LA” prognoze politikā: visi paliks savās vietās… Vai tomēr ne 5
Kā pašvaldību vēlēšanas mainīs Latvijas politisko ainavu?
Nebūtiski. Nevienai no partijām zaudējums (vai uzvara) kādā pilsētā vai novadā nav liktenīgs, tāpēc 3. jūnijā vakarā no partiju birojiem nav cerību sagaidīt tādas emocionālas reportāžas ar drūmām vai priekā reibstošām sejām, kādas bieži var redzēt Saeimas vēlēšanu naktīs.
Ir gan izņēmumi, piemēram, ja “Saskaņa” zaudētu varu Rīgā, tas partijai izsistu svarīgāko pamatu zem kājām. “Saskaņa” visas savas olas ir salikusi groziņā ar nosaukumu “Ušakovs”, un var iedomāties, kas notiek, ja šāds groziņš gāžas. Cita lieta, ka nav nekādu pazīmju, kas šādu scenāriju apstiprinātu, jo konkurējošie spēki Rīgas domes vēlēšanām nepiedāvā ne spilgtus līderus, ne idejas un arī retorika pagaidām ir ļoti bāla, pat salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Ne velti arvien vairāk cilvēku secina to, ko nupat intervijā LTV noformulēja režisors Viesturs Kairišs: “Latvijas [politiskā] vide ir sakārtota. (..) Viņi [politiķi] cīnās tikai par to, lai tādā pašā sakārtotībā tas turpinās.” Tāpēc vēlētāju līdzdalība pašvaldību vēlēšanās būs zema.
Lielāka intriga par vēlēšanu iznākumu ir tādās pilsētās kā Jūrmala, Daugavpils un vēl dažās, taču tā saukto lielo politiku tas ietekmēs maz. Tiesa, pēc vēlēšanām var sekot pārkārtojumi partijās. Piemēram, par atkāpšanos no amata varētu paziņot “Vienotības” priekšsēdētājs Andris Piebalgs.
Vai Kučinska valdība kritīs?
Mūsdienu mainīgajā pasaulē nekas nav droši, bet drīzāk jau ne. Ticamāks scenārijs – amatu zaudēs kāds ministrs. Attiecības koalīcijā nav ideālas, un reitinga pieaugumu alkstošajai “Vienotībai” ļoti nepieciešams apliecināties, bet ar to arī pārāk aizrauties nevar. Tāpēc, visticamāk, arī nākamā gada pirmajā pusē turpināsies “iekšējās opozīcijas” spēles, kādas varēja vērot budžeta apstiprināšanas laikā vai meklējot Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju. Saspīlējums palielināsies gada nogalē. Pirmkārt, atkal būs jālemj par budžetu un nodokļiem. Otrkārt, tuvosies 2018. gads un 13. Saeimas vēlēšanas.
Vai Saeima atteiksies no “deputātu kvotām”?
“Vienotības” kongresā atskanēja solījums, ka “nākamgad “deputātu kvotas” nedrīkst pieļaut nekādā formā”, taču nebūsim naivi. Kvotas būs, varbūt tās netiks dalītas tik mežonīgā veidā, kā tas notika pērn. Tā, lai vilks paēdis un kaza dzīva. Kaut ko līdzīgu intervijās jau paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis – deputāti esot laikus jāiesaista budžeta apspriešanā. Tas acīmredzot nozīmē, ka “kvotu” dalīšana notiks aizkulisēs un uz parlamentu tās tiks nestas jau slavenajā portfelī.
Vai gaidāmas izmaiņas pilsonības un valodas politikā?
Tāda vēlme ir, par ko liecina Valsts prezidenta aktivitātes, ar īpaši atlasītu “ekspertu” muti mēģināt pārliecināt sabiedrību, ka pirms valsts simtgades nepieciešama kāda “dāvaniņa” integrācijas jomā. Cita lieta, ka sabiedrībā tam nav īpašas atsaucības, tāpēc pagaidām uz priekšu piesardzīgi tiek bīdīts tikai priekšlikums par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem arī tādā gadījumā, ja viņu vecāki nevēlas rakstīt iesniegumu. Ja prezidents nebūs pietiekami uzstājīgs, ļoti ticams, ka šī iniciatīva “iegulsies” kādā Saeimas komisijas atvilktnē, līdzīgi kā tas agrāk noticis ar dažām citām iniciatīvām, kas nākušas no Rīgas pils. Bet, ja R. Vējonis centīsies, lai šis priekšlikums nepazūd no darba kārtības, tas var raisīt plašākas diskusijas, tajā skaitā par izglītības sistēmas latviskošanu, kas valdošajai koalīcijai ir neērta tēma.
Tāpēc drīzāk jau oficiālas izmaiņas nebūs, bet lienošā pielāgošanās krievu valodas vajadzībām gan diemžēl turpināsies.
