Politiskais uzstādījums – uzstājīgais “nē” obligātajam militārajam dienestam 21
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube uzskata, ka pagaidām nav nepieciešams Latvijā atjaunot obligāto militāro dienestu, jo tam būtu lielas finansiālās izmaksas. Diskusiju sabiedrībā par tā atjaunošanu tomēr rosinājusi uzturēt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
“Aizsardzības ministrs jau atbildēja uz šo jautājumu. Mūsu operatīvās aizsardzības un kolektīvās aizsardzības plānā nav minētas ieceres strauji palielināt cilvēku skaitu. Mums ir zemessardze, rezervisti mobilizācijai – ap 5000 bijušo profesionālā dienesta karavīru, no kuriem 900 ir starptautisko misiju pieredze, mēs viņus iesaistīsim valsts aizsardzībā, tad varam domāt par nākamajiem soļiem,” pēc slēgtās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes sacīja R. Graube. Pēc viņa teiktā, obligātā militārā dienesta atjaunošanai šķērslis esot pieejamie budžeta līdzekļi. “Mūsu budžets to neļauj realizēt, mums līdz galam nav apgādāti zemessargi – ar moderniem ieročiem un ekipējumu, šis process prasīs pāris gadu,” vērtē R. Graube. Jautāts, vai viņš nākotnē pieļauj iespēju atjaunot obligāto militāro dienestu, NBS komandieris atbildēja, ka viņš nevēlas ieslīgt teorētiskos un akadēmiskos spriedumos.
Militārais eksperts, NBS rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš sarunā ar “LA” norādīja, ka Latvijai būtu nepieciešams padomāt par obligātā dienesta atjaunošanu. “Ja Latvija varētu katru gadu sagatavot 1000 jaunu karavīru, tad divdesmit gadu laikā mēs iegūtu 20 000 lielu rezervi,” argumentēja M. Vērdiņš. Viņaprāt, 20 dienas gadā zemessargu apmācībai nav līdzvērtīgas aktīvam militārajam dienestam. Tas, ka politiskās aprindas pretojas šai idejai, kļūst uzkrītoši. “Sāk jau šķist, ka “nē” obligātajam dienestam ir kāds politiskais uzstādījums,” spriež M. Vērdiņš. Cerības viešot tas, ka diskusiju par tā atjaunošanu uztur Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kā arī Aizsardzības ministrijas uzsāktā sadarbība ar ASV domnīcu “Potomac Foundation”. “Latvijas ekspertos varas aprindas neieklausīsies, bet, ja to pašu pateiks “Potomac Foundation” vai kāda cita ārzemju domnīca, politiķi ieklausīsies. Jo domnīca taču jautās – kā jums ar rezerves karavīriem, kāda ir to struktūra un kā palielināt viņu skaitu? Tādēļ cerības uz “Potomac Foundation” un Mūrnieci. Mūsu politikā pietrūkst “vanagu”, kā tas ir ASV, piemēram, senators Makeins. Mūsu atvaļinātie ģenerāļi nav sevišķi aktīvi un neuzņemas šādu lomu,” vērtē M. Vērdiņš.
Militārais eksperts esot saņēmis arī uzaicinājumu uz rezerves karavīru mācībām augustā. Tajās paredzēts mobilizēt lielāku skaitu rezerves karavīru nekā pērn, kad pavēstes tika izsūtītas 300 rezerves karavīriem, uz mācībām ieradās 59 karavīri. NBS vadība iecerējusi uzlabot karavīru apziņošanas sistēmu, izmantojot vairāk modernās tehnoloģijas, turklāt iepriekšējā mobilizācija, pēc R. Graubes vārdiem, parādīja, ka 90 pavēstes nesasniedza savus adresātus viņu deklarētajās dzīvesvietās. Jautāts, vai rezerves karavīri varētu pieteikties brīvprātīgi, ja tiktu izsludināta mobilizācija mācībām, NBS komandieris atbildēja, ka katram valsts pilsonim ir iespēja iestāties zemessardzē un šādi realizēt sevi valsts aizsardzībā. “Rezerves karavīru mācībās iesaucam speciālistus ar konkrētu militāro specializāciju, nevis kareivju grupu. Ja uz kuģa veicam mobilizāciju, tad tur būs gan pavārs, gan radioinženieris, gan ieroču speciālists. Mobilizāciju veicam atbilstoši kolektīvās aizsardzības plānam,” argumentēja Graube. Vērienīgākās rezerves karavīru mācības Latvijā notikšot 2018. gadā un būšot līdzvērtīgas pērn Igaunijā notikušajām mācībām “Siil” (“Ezis”).
