V. Krustiņš: – Sakarā ar prezidenta vēlēšanām izskan minējumi, ka iespējamas izmaiņas arī valdībā. Vai, pēc jūsu domām, tas būtu produktīvi, vēlami? 19
– Šī valdība ir izteikti vāja un nav spējīga ne uz vienu izlēmīgu soli vai reformu. Dzīve stāv uz vietas. Tomēr es nebūtu drošs apgalvot, ka valdība mainīsies, jo redzu daudzus spēlētājus, kam šāda situācija izdevīga. Pateikšu vairāk. Ja lasām, ka nākamgad griezīs budžetu, kurš gribēs iet par premjeru un griezt? Kāds no jaunajiem, spožajiem politiķiem stāv rindā un gribētu pamēģināt, kā sanāks – nošņāpt budžetu un saglabāt vēlētāju atbalstu? Protams, ne! Tādēļ ir liela varbūtība, ka valdība tieši tāpēc, ka ir nekāda, paliks ilgāku laiku.
E. Līcītis: – Mūsu iepriekšējā intervijā sacījāt, ka koalīcijā ir neapmierināti un uz pārkārtojumiem aktīvi dalībnieki. Tātad tagad viņi atslābuši?
– Jā, esmu gatavs mainīt prognozi. Pavērusies ainava, kad nav par ko priecāties ekonomikas augšupejā. Politiķiem vienmēr ir stipra vēlme pārkārtot stāvokli sev par labu, un izslēgt nevar nevienu variantu, bet tikpat stipra ir nepieciešamība atstāt visu, kā ir. Bez tam politikā daudzas reizes nācies piedzīvot, ka ļoti sliktu, kritizējamu ministru beidzot padzen, taču viņa vietā nāk vēl lielāks āzis par dārznieku.
V. Krustiņš: – Kalnietes kundze bija pasūtījusi pētījumu, kura iznākumā atklājās, ka 60% Latvijas krievvalodīgo atbalsta, atzīst Putinu.
– Lasīju, bet arī to, ka par Putinu būtu kādi 12% latviešu. Pie tam Vidzemē, Latgalē vēl vairāk. Tas nozīmē, ka kopainā Latvijā stipra, autoritatīva vadītāja tēls caurmērā tiek vērtēts pozitīvi. Saprotamu iemeslu dēļ Krievijas vadītājs “pelnījis” augstākus procentus tieši starp Latvijas krieviem un mazāk starp latviešiem, jo viņš tiem nepatīk kā persona, taču tāda tipa politiķi patīk kā nelatviešiem, tā latviešiem.
– Šis skaitlis būtu jāanalizē, taču pēc pirmā acu uzmetiena 60% atbalstītāju Putinam rada trauksmi.
– Es arī negribu spekulēt ar skaitli, bet atkārtoju, ka tas rāda atbalstu tāda veida politiķiem kā sugai. Ja papildus jautātu, vai šos 60% apmierina Putina politika, tad katrs droši vien sniegtu savādāku atbildi. Piemēram, ka Putina laikā Krievijā stabilizējusies finansiālā situācija, salīdzinot ar 90. gadiem, kad strādniekiem mēnešiem ilgi nemaksāja algu, kad notika streiki. Taču ir arī citas Latvijas krieviski runājošo aptaujas, kas rāda – daudzi neatbalsta ne Maskavu, ne Kijevu, ne separātistus.
– Vai tad jūsu partija nevar būt nomierinātāji un teikt: latvieši, šeit nevar būt 1940. gada atkārtojums? Tam sekotu atbilde, ka Putins neprognozējams, kas to lai zina, vai atkal nebūs okupācija. Šai iebildei tad varētu sacīt – nebūs, jo viņu te neviens negaida!
– Latvijai nereti ir reizēm subjektīvas, reizēm objektīvas pretrunas ar Krieviju. Man ir bijušas sarunas gan ar Krievijas pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvjiem, un no tām veidojusies absolūta pārliecība, ka scenārijs, kas kaut attāli līdzinātos 1940. gada notikumiem, nav iespējams. Otrkārt, es daudz komunicēju arī ar Latvijas krievu cilvēkiem, no kuriem ļoti liela daļa ir mani vēlētāji. Šie ļaudis negribētu dzīvot tādā Latvijā, kas ir Krievijas sastāvdaļa. Savukārt radikāli noskaņotie balso par citām krieviskām partijām, taču galarezultātā tās saņēmušas ļoti niecīgu atbalstītāju procentu. Absolūts vairākums ir par “Saskaņas” ideoloģiju. Nejauksim divas lietas. Lielum lielai daļai Latvijas krievu ir pozitīva attieksme pret Krieviju. Bet tas galīgi nenozīmē, ka viņi grib, lai mēs būtu Krievijas daļa.
