Šajā nedēļā varētu notikt divi ar 14. Saeimas ievēlēšanu saistīti nozīmīgi notikumi 41
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šajā nedēļā varētu notikt divi ar 14. Saeimas ievēlēšanu saistīti nozīmīgi notikumi. Valsts prezidents Egils Levits ir plānojis nosaukt personu, kurai uzticēt valdības veidošanu. Taču vēl nevar droši pateikt, kad tas notiks, jo E. Levits vispirms pārbaudīs, kā valdības veidotājiem veicies ar valdības deklarācijas rakstīšanu.
Paredzēts, ka šonedēļ deputāti beidzot apstiprinās arī Saeimas komisiju sastāvu. Tātad decembrī parlaments beidzot varēs sākt strādāt un izskatīt gan no 13. Saeimas mantotos likumprojektus, gan tos, kurus sagatavojusi aizejošā valdība.
Aizvadītajās brīvdienās “Jaunā Vienotība” (“JV”), Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts” (“AS”) turpināja darbu pie valdības deklarācijas sagatavošanas darba grupās. To vadītājiem līdz svētdienas vakaram bija jāapkopo sarunu rezultāti. Vairākumu darba grupas vadīja potenciālie ministru kandidāti.
Taču dažu grupu vadītāji, iespējams, nekandidēs uz šās nozares ministra amatu. Piemēram, ārsts Renārs Putniņš (“AS”) vadīja veselības darba grupu, bet ministra amatam “AS” varētu virzīt citu personu, ja piekritīs uzņemties nozares vadību. R. Putniņš nav ievēlēts Saeimā, bet no 7. vietas sarakstā ir pakāpies uz 5. vietu.
Valdības veidotājs Krišjānis Kariņš (“JV”) ir teicis, ka nebūtu labi darbam valdībā pieteikt politiķus, kas bijuši augstās vietās, bet ir daudz svītroti. Taču tie, kuri palikuši uzreiz aiz svītras, nebūtu noraidāmi. R. Putniņš iepriekš ir bijis “Jaunajā Vienotībā” un arī K. Kariņa padomnieks, taču abu sadarbība neesot bijusi veiksmīga. Tas liek domāt, ka viņu varētu neaicināt valdībā.
Par aizsardzību un ārpolitiku vienoti
Deklarācijas rakstīšana notikusi ar dažādām sekmēm. “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis “Latvijas Avīzei” sacīja, ka viņa pārstāvētajā aizsardzības darba grupā, kuru vadīja Ināra Mūrniece (NA), ir pieticis ar aptuveni stundu, lai sagatavotu šā dokumenta tekstu.
Tikpat raiti viedokļu saskaņošana notikusi arī par ārpolitiku. “Mums ir darbīgs noskaņojums, jo visas partijas arī bija labi sagatavojušās,” sacīja A. Latkovskis, uzsverot, ka vienai no prioritātēm noteikti ir jābūt iekšējai drošībai, paredzot lielus ieguldījumus iekšlietu sistēmā.
Vienlaikus citās grupās strīdu bijis vairāk un darbu nācies turpināt arī svētdien. Vairāk pretrunu partijām bijis par izglītības un zinātnes jautājumiem, veselības nozari, nodokļu samazināšanu, kā arī par klimata un enerģētikas politiku. Galvenokārt tāpēc, ka iepriekš bija panākta vienošanās vides jautājumus atstāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Taču klimata (vides) un enerģētikas darba grupas nosaukumā tomēr parādās vide.
“Apvienotā saraksta” frakcijas vadītājs Edgars Tavars vada zemkopības darba grupu, bet zināms, ka politiskā spēka iekšienē vēl notiek diskusijas arī par šo ministra krēslu. Taču zemkopības darba grupā partijām lielu strīdu nav bijis, “Latvijas Avīzei” sacīja E. Tavars. Viņam zināms, ka vairākās citās grupās atklājušās lielākas domstarpības.
Piemēram, viņš minēja tieši to, ka joprojām nav skaidrības par Klimata un enerģētikas ministrijas kompetenci, jo atsākušās diskusijas, ka daļu no vides sektora, piemēram, atkritumu apsaimniekošanu, varētu pārcelt uz jauno ministriju. Viņaprāt, darba grupās vajadzēja piesaistīt ekspertus un deklarācijas sagatavošanai paredzēt vairāk laika, vispirms partiju un frakciju vadītāju līmenī vienojoties par stratēģiskajiem uzdevumiem.
“Taču visi mūsu mēģinājumi panākt šādu procedūru beidzās ar to, ka mūs padarīja par izsmieklu, kas tikai cīnoties par amatiem,” piebilda E. Tavars.
Komisiju vadībā – arī opozīcija
Pagājušajā nedēļā Saeima apstiprināja noteikumus par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas principiem, kas paredz komisijas veidot pēc proporcionalitātes principa. Frakcijām ir jādeleģē savi pārstāvji visās likumdošanas komisijās, bet lielākajām frakcijām pēc tam ir iespēja virzīt darbam atsevišķās komisijās pa diviem vai pat trijiem pārstāvjiem.
Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijā ir pa diviem pārstāvjiem no katras frakcijas, bet Nacionālās drošības komisijā – pa vienam. Tas nozīmē, ka trīs partiju koalīcijai tajās nav vairākuma. Plānots, ka Saeima šonedēļ apstiprinās komisiju sastāvu. Pēc tam tās no sava vidus izraudzīsies komisijas vadību.
Neformāli frakcijās ir apspriesti kandidāti komisiju priekšsēžu amatiem, “Latvijas Avīzei” apstiprināja “JV” un “AS” frakciju vadība. Ārlietu komisiju varētu vadīt Rihards Kols (NA), Aizsardzības un iekšlietu – Raimonds Bergmanis (“AS”), Juridisko – Andrejs Judins (“JV”), Budžeta un finanšu – Anda Čakša (“JV”), bet, ja viņa būs ministre, tad komisiju varētu vadīt Jānis Reirs, kas nāks A. Čakšas vietā Saeimā.
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdis būs no Nacionālās apvienības, bet tas kļūs zināms tad, kad noskaidrosies, kurš no NA vadīs Aizsardzības ministriju. Kā kandidāte ir minēta I. Mūrniece. NA vēl būs Ilgtspējīgas attīstības komisija, kuras priekšsēža amatu tā plāno uzticēt Uģim Mitrevicam.
Viņa vārds bija izskanējis arī kontekstā ar satiksmes ministra amatu, bet pēdējā nedēļā kā kandidāts uz to ir minēts arī bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Satiksmes nozares darba grupu vada Kaspars Gerhards, taču viņš varētu ieņemt kādu citu amatu ministrijā.
U. Mitrevicu NA sākotnēji virzīja uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, bet tradicionāli šo komisiju vada opozīcijas pārstāvis – šoreiz tā varētu būt Daiga Mieriņa (ZZS), bet viņas partijas biedrs Jānis Vucāns, iespējams, vadīs Mandātu, iesniegumu un ētikas komisiju.
Andrim Sprūdam (“Progresīvie”) plānots uzticēt Eiropas lietu komisijas vadību. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdes amata kandidāte ir Agita Zariņa-Stūre (“JV”), Sociālo un darba lietu komisijas – Inga Bērziņa (“JV”), Pieprasījumu komisijas – Hosams Abu Meri (“JV”), Publisko izdevumu un revīzijas komisijas – Rihards Kozlovskis (“JV”).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājas amatam “Apvienotais saraksts” plāno virzīt Lindu Matisoni, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu – Didzi Šmitu, bet Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas – Ingmāru Līdaku.
