Politika, kas nodarbojas ar Sudrabu 0
Valsts kontroliere Inguna Sudraba rītdien no saviem 150 kolēģiem, lielākoties daiļā dzimuma, atvadīsies ar personīgi sagatavotām nelielām dāvaniņām un katram veltītu novēlējumu. Viņa jau ilgāku laiku ir domājusi par katru darbinieku.
Sudraba astoņus gadus ir bijusi Valsts kontroles (VK) publiskā seja, viņa pirmā sāka pārmaiņas šajā iestādē, pamazām aicināja darbā cilvēkus un vienmēr pati personiski aizstāvēja publiski savus kolēģus no, viņasprāt, nepamatotiem uzbrukumiem. “Strādājot par valsts kontrolieri, esmu daudz ko sevī pārvērtējusi. Varētu teikt, ka kaut kādā mērā esmu par jaunu piedzimusi,” atzīst valsts kontroliere. Sudrabai neesot tādu īpašību, lai startētu politikā. Viņas īstā vietā drīzāk esot vēstnieces amatā kādā no austrumu virziena valstīm vai arī tiesībsarga krēslā. Tur varēšot likt lietā savu godīgumu visplašākajā apmērā.
Sudraba nevienam žurnālistam, kas viņu iztaujājuši pēdējos mēnešos, par saviem nākotnes plāniem nav stāstījusi, tāpat kā par savu politisko redzējumu valsts attīstībā, jo viņa nebūvējot konkrētu plānu, lai iebristu politikā.
Valsts kontrolierei daudz labāk par vārdu “politiķis” patīkot vārds “valstsvīrs”, kas diemžēl nav pārnesams sieviešu dzimtē. Valstsvīram ir pavisam cits saturs – ar interesi par valsti pirmām kārtām, ar skaidru redzējumu, kas ir jāizdara sabiedrības labā, nevis savas personiskās interesēs.
I. Sudraba: “Diemžēl mums tikpat kā nav to valstsvīru. Ja cilvēks ļoti maz zina, viņam ir vienkārši pieņemt lēmumu jebkurā jomā. Jo vairāk zinām, saprotam, jo vairāk šaubāmies par to, vai rīkojamies pareizi.”
Saruna ar Zatleru
Daudz rakstīts par to, ka ap Sudrabu nepārtraukti spieto politiķi, nāk aprunāties, cenšoties izdibināt viņas nākotnes plānus, ir pat izskanējuši aicinājumi iestāties partijā. Kad veidojās Reformu partija, Valdis Zatlers pie sevis uz pārrunām bija uzaicinājis arī Sudrabu. Ja viņa būtu piekritusi startēt Saeimas vēlēšanās, iespējams, jau atrastos valdības vadītāja krēslā. Taču Sudrabai uz to ir savs skatījums. Kaut gan viņai neesot bijis mērķis pamest valsts kontrolieres amatu, lai savus spēkus veltītu politiskajai darbībai, tomēr viņa pēc Zatlera uzaicinājuma ieradusies aprunāties. “Gāju uz šo sarunu apzināti, jo gribēju uzzināt, kāds ir Zatlera kunga redzējums, izpratne par valstī notiekošajiem procesiem.
Pats par sevi man bija skaidrs, ka valsts kontrolieres amatā vēlos nostrādāt līdz pilnvaru termiņa beigām, bet, lai pieņemtu kādu citu piedāvājumu, ir skaidri jāsaprot, kas tas tāds ir un ko plāno izdarīt. Tā saruna man pat nespēja iedot pamatskaidrojumu, kas īsti ir tā motivācija, kāpēc Valdis Zatlers vēlas veidot ko jaunu,” atceras valsts kontroliere.
Partijas mēra Sudrabas popularitāti
Politiskajā vidē ir izplatījies viedoklis, ka Sudraba, neiedama kopā ar Zatleru, ir palaidusi garām īsto brīdi uz augstiem valsts amatiem un ka šajos divos gados līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām viņa vairs nebūs tik populāra kā valsts kontrolieres krēslā. Ja cilvēks vairs nav starmešu gaismā, sabiedrība viņu sāk piemirst. Tam nepiekrīt, piemēram, Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs, kurš uzskata, ja cilvēks ir personība, viņš tāds paliek, arī nebūdams augstā amatā. Viņaprāt, Sudrabas ieiešana politikā nevar būt nokavēta – ja tu nenodarbojies ar politiku pats, tā nodarbojas ar tevi. Par to liecina kaut vai tāds fakts, ka visas Saeimā iekļuvušās partijas ir pasūtījušas sabiedriskās domas aptauju partijas iekšējai lietošanai, lai uzzinātu, kāds ir Sudrabas reitings, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām. Esot secinājuši, ja Sudraba startētu, tad Nila Ušakova iespēja vadīt Rīgu krietni saruktu, jo Sudrabai galvaspilsētā esot ļoti augsts reitings. Te gan neesot runa, ka popularitāte liela tāpēc, ka viņa ir noskaņota Austrumu vai Rietumu virzienā, bet gan tāpēc, ka ir godīga un profesionalitāti pilda savus pienākumus. Kad to pastāstīju pašai Sudrabai, viņa tikai pasmaidīja, jo negatavojas piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Sudrabai ne reizi vien masu informācijas līdzekļos pārmests, ka viņa, lūk, nespējot revīzijās atklāto novest līdz kaut kādam loģiskam rezultātam – atklātajiem pārkāpumiem neseko tiesībsargājošo iestāžu rīcība. Sudraba tam nepiekrīt, sakot, ka revīzijas rezultāts nav tas, cik daudz cilvēku ielikts cietumā, bet gan – cik daudz no VK ieteikumiem ir ieviesti.
No 2006. gada, kopš VK izveidojusi datubāzi par katru ieteikumu, ir īstenotas vairāk nekā 5000 rekomendācijas. I. Sudraba: “Es uzskatu, ka tas ir ļoti daudz, lai mainītu likumus un sakārtotu valsts pārvaldes iekšējo vidi. Ja konstatējam nelikumīgu rīcību ar līdzekļiem, informējam tiesībsargājošās iestādes, arī tam sekojam līdzi, kā noris izmeklēšana, lai no savas puses varētu palīdzēt šajā procesā.”
Krievu vīrieši
Politiķi uz Sudrabu lūkojas ar zināmu aizdomu ēnu, sak, viņa var cerēt uz augstiem amatiem, taču tik un tā nedabūs pielaidi augstākās pakāpes valsts noslēpumam, jo ar Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētāju, bijušo Krievijas premjerministru un iekšlietu ministru, kā arī Krievijas Federālā drošības dienesta vadītāju Sergeju Stepašinu viņu saistot ne tikai darba attiecības, bet abpusējas personīgas simpātijas.
Saeimas deputāts, kurš nevēlējās publiskot savu uzvārdu, sacīja, ka Latvijas specdienestu rīcībā esot svaigi fakti, kas par to liecinot. I. Sudraba: “Es to uztveru kā apmelošanas kampaņu – ja faktus nevar atrast, tie tiek radīti.
Valsts kontrolei ar Krievijas Revīzijas palātu ir paralēlas revīzijas. Abām valstīm ir kopējas intereses, jo ir parakstīts starpvaldību līgums par militāro pensionāru sociālo aizsardzību un Latvijas apbedījuma vietu statusu Krievijā. Pirms gada konstatējām, piemēram, to, ka Krievijas militāro pensionāru veselības aprūpes izdevumi no Krievijas puses ir apmaksāti krietni mazākā summā nekā faktiskie izdevumi, ko sedz Latvijas valsts. Valsts kontrole pievērsa uzmanību problēmai, kam ir ekonomiska nozīme. Ārlietu ministrija, kas sākumā bija visai naidīgi noskaņota pret šo revīziju, jo Valsts kontrole, lūk, jaucoties ārlietu jomā, atsūtīja mums pateicības vēstuli, ka šī revīzija palīdz sarunās ar Krieviju daudz konstruktīvāk risināt jautājumu par starpvaldību līguma izpildi.”
Tomēr sabiedrībai nav saprotama Sudrabas piedalīšanās lielkrieviski domājošu personu pasākumos. Piemēram, no Maskavas atbraukušā politologa, ekonomista un rakstnieka Nikolaja Starikova jaunākās grāmatas “Staļins. Atceramies kopā” prezentācijā. Autors noliedz Latvijas okupāciju un uzskata, ka izstāšanās no PSRS notikusi nelikumīgi. Sudraba labprāt piedalās arī Jāņa Urbanoviča vadītajā “Baltijas forumā” un uzskata, ka tas nav nekas nosodāms, jo viņa pati vēloties pārliecināties par pasākumos runāto, nevis pēc tam lasīt apšaubāmas kvalitātes komentārus. Nevienā no tiem Latvija neesot zākāta, no runātājiem izskanējusi kritika tieši Krievijas virzienā.
Nelaimīgi un vientuļi
Valsts kontroliere uzsvēra, ka viņai esot žēl to cilvēku, kas par viņu izgudrojot visādus stāstus. Kādai jābūt tā cilvēka dzīvei, ja viņam tik daudz melnā ir dvēselē, viņa vaicā. Tas attiecoties arī uz diviem žurnālistiem, kas pirms Ziemassvētkiem intervējuši Valsts kontrolieri. I. Sudraba: “Atnāca divi vīrieši (Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš no žurnāla “Ir”. – M. L.), un es uzreiz ieraudzīju, ka viņi ir nelaimīgi, vientuļi, un domāju, kāpēc viņi man ir atsūtīti.
Viņus, protams, neinteresēja manas atbildes, viedoklis, tā bija tāda kā pazemošana, nevis cilvēcīga saruna. Es sapratu, ka tas ir kārtējais pārbaudījums, vai es spēju uz viņiem paskatīties ar mīlestību, jo man tiešām viņu bija žēl. Ļoti grūti dzīvot tādā pasaulē, kur sev visu laiku rada naida atmosfēru.”
Lai vienotos ar sabiedrību par kopējām vērtībām, Sudraba ir piekritusi kopā ar arhibīskapiem Jāni Vanagu, Zbigņevu Stankeviču un pareizticīgo metropolītu Aleksandru šosvētdien uzrunāt barikāžu aizstāvju atceres dienas dalībniekus Doma laukumā. Viņu esot uzaicinājušas vairākas sabiedriskās organizācijas, un viņa piekritusi, jo kopā ar viņu uzstāšoties nevis pašreizējie politiķi, bet gan patstāvīgi, neatkarīgi cilvēki, kas spēj citiem dot pozitīvu motivāciju.
Sudraba pēc valsts kontrolieres krēsla atstāšanas nolēmusi apciemot savus vecākus Gulbenē, bet par tālāko viņai neesot ne jausmas, jo katrs dzīves pavērsiens un piedāvājums nācis pēkšņi. Viņa cer, ka tā būs arī turpmāk.
