Politiķa dilemmma: būt pirmajam ciemā vai otrajam Romā? 3
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” analizēja politiskās karjeras veidošanas stratēģijas un to, kāda nozīme ir pieredzei pašvaldību un valsts pārvaldē. Viņš uzsvēra – vai politiķim labāk būt pirmajam mazā vidē vai censties izsisties lielajā politikā, kur konkurence ir daudz asāka.
Leiškalns norāda, ka reģionālajā politikā iespējams gūt plašu pieredzi un ietekmi, kas var palīdzēt izaugsmei valsts līmenī. “Savās Cēsīs tu esi un pārzini visu līdz pēdējam. Tu vari tur būt, un tad tu atnāci uz Rīgu. Uz Vaļņu ielu. Bet tur tu vairs neesi pirmais, tur tu esi otrais,” viņš skaidro, uzsverot, ka lielajā politikā ir jācīnās par savu vietu, un bieži vien politiķis kļūst tikai par daļu no lielākas sistēmas.
Viņš pieļauj, ka politiķi, kas mērķē uz augstākajiem amatiem, piemēram, ministra prezidenta posteni, varētu mērķtiecīgi veidot savu ceļu caur valdības struktūrām. “Ja viņa partijas mērķis ir nominēt viņu kā ministra prezidenta kandidātu, tad es saprotu šo ceļu. Viņš iegūst pieredzi valdībā, un tad viņu virza uz augšu,” norāda eksperts.
Leiškalns arī uzsver, ka dažkārt politiķi izvēlas pamest labi apmaksātus un ietekmīgus pašvaldību amatus, lai gūtu pieredzi valsts līmenī, pat ja sākotnēji tas nozīmē mazāku ietekmi.
“Ja tā ir doma – iegūt pieredzi un pēc tam tikt virzītam uz augstāku amatu, tad tas ir loģisks solis,” viņš piebilst.
Tomēr viņš atzīst, ka ne vienmēr ir skaidrs, kāpēc dažkārt politiķi izvēlas šo ceļu. “Citādi es tā īsti nesaprotu to iešanu prom no labi uzturētās pašvaldības,” viņš piebilst, norādot, ka bez skaidra politiskā mērķa šāds solis var šķist nesaprotams.
