Politika, bizness vai kas ļoti aizdomīgs? Rožukalne par to, kā PBK, Žaklīnas Cinovskas vadībā, tagad būs latviešu valodā 32
Anda Rožukalne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rudens TV piedāvājumā iebrāzušies divi lieli jaunumi. Viens ļoti gaidīts, otrs – milzu pārsteigums. Pēc ilgas gatavošanās un meklējumiem darbu pirms desmit dienām sākusi LTV mazākumtautību satura multimediālā platforma “rus.lsm.lv”. Un neticamais paziņojums, ka jau šajā nedēļā latviešu valodā sāks raidīt un rādīt kanāls PBK. Kopā ar kanāla jauno radošo direktori, izklaides TV jomā pieredzējušo Žaklīnu Cinovsku, kanāls tiks pārveidots savā pretmetā – latviešu valodā runājošajai auditorijai pievilcīgā TV izvēlē.
Abus jaunumus var arī nepamanīt, tomēr ilgtermiņā tie var izmainīt Latvijas mediju vidi. Tāpēc vērts domāt, ko šīs pārmaiņas varētu nozīmēt? Tālāk dažas versijas.
Labs un slikts lēmums – “rus.lsm.lv”
Mazākumtautību satura digitālā platforma sevi pieteica kā restartu. Ideja ir ļoti laba, jo attiecību mudžeklī “sabiedrisko mediju saturs mazākumtautībām”, īstenībā tas pagaidām tikai krievu valodā, ir daudz neskaidra.
Ja restarts, tad vērts saprast starta pozīciju. Latvijas mazākumtautību iedzīvotāji audiovizuālo saturu ilgstoši lielākoties ieguvuši, izmantojot Krievijas TV kanālu saturu. Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju paradums skatīties ziņas vai izklaidējošus šovus un filmas dzimtajā valodā ticis politiski kritizēts kā nepieņemama rīcība, gaidot, kad situācija mainīsies.
Kopš Krievija nelikumīgi anektēja Krimu, Krievijas kanālu popularitātei ir arī ģeopolitiska drauda loma. Drošības jautājumus vieglākus nav padarījusi dezinformācijas plūsma, kas nepārtraukti tiek radīta aiz Latvijas austrumu robežas.
Neatrisinātajai situācijai pretī liktas pārsvarā morālās panikas lēkmes, ka sabiedriskie mediji nespēj uzrunāt mazākumtautību pārstāvjus, un demonstratīvi nepieņemti politiskie lēmumi, lai situāciju labotu. Latvijā politiķu vēlme atlikt, ignorēt, nefinansēt saturu mazākumtautību iedzīvotajiem ir izkopta līdz pilnībai.
Ne Igaunijas “ETV+” dibināšana 2015. gadā un lēnie, bet pārliecinošie panākumi, iegūstot krievvalodīgo iedzīvotāju uzticēšanos, ne Krievijas kanālu ietekme, ne LTV vadības sagatavotais projekts kanālam krievu valodā nav līdzējis.
Pašlaik atrasts kompromiss – digitāls multimediāls saturs krieviski, apvienojot sabiedrisko mediju apvienotā portāla LSM krievu satura redakciju un līdzšinējā kanāla “LTV7” darbinieku spēkus. Digitālā vidē ir pieejami trīs ziņu izlaidumi dienā, ikdienas diskusija “TKČ” (agrākās diskusijas “Punkts uz i” jaunais formāts). Ziņu saturā integrēts arī “LR4” saturs. Tā stiprās puses ir enerģija, moderns stils, liela profesionālu žurnālistu redakcija. Viss kopā šobrīd vairāk konkurē ar “Delfu” krievu valodas sadaļu, nevis Krievijas TV kanāliem.
Jaunais “Rus.lsm.lv” iegūs auditoriju tikai tad, ja tā vēlēsies migrēt uz jaunu digitālo platformu. Paradumu maiņa prasīs laiku un lielu digitālā mārketinga speciālistu darbu. Lielās pārmaiņas rada risku zaudēt to, lai gan nelielo, bet uzticamo auditoriju, kas raidījumus krievu valodā skatās “LTV7”. Lai to risinātu, gaidāms vēl viens projekts, iespējams, visi būs ieguvēji un “kanāla” jautājums līdz gada beigām tiks atrisināts.
Lai cik nedroša šķiet krievu satura pāreja uz multimediālo platformu, tā ir neizbēgama, jo daļa auditorijas jau sen ir digitālajā vidē. Pārmaiņas bija vajadzīgas arī tādēļ, lai būtu izpildāms sabiedrisko mediju uzdevums uzrunāt visus Latvijas iedzīvotājus. Nav slikti, ka lielā migrācija notikusi strauji, šķiet, sākumā arī pārliecinoši. Vismaz Alekseja Dundas interviju ar Aināru Šleseru ir vērts pameklēt “Rus.lsm.lv” saturā.
Taisnība ir tiem, kas jaunās platformas darbu kritizē, atgādinot, ka Latvijā ir citas mazākumtautības, tāpēc saturu vajadzētu piedāvāt arī baltkrievu, poļu, igauņu valodā. Piekrītu, ka vajadzētu, bet tas nozīmē lielas investīcijas un stratēģiskus, pirmkārt, politiskus lēmumus. Kamēr šāda satura nav, jaunās platformas sākuma laiks nenozīmē, ka labs krievu valodas saturs nav vajadzīgs. Viss var izdoties tikpat pārliecinoši kā LSM lieliskā izaugsme tīmeklī. Ja vien uz cittautiešiem skatāmies nevis ar pārmetumu un nepatiku par līdzšinējām mediju izvēlēm, bet saprotot, ka labāk dzīvot līdzās informētiem cilvēkiem, kam vienlīdz pieejams kvalitatīvs, Latvijā radīts saturs.
PBK pārmaiņu trīs scenāriji
PBK būs pavisam citāds – tas meklēs ceļu uz latviešu skatītāju sirdīm. Raksta tapšanas dienā, kad palicis vien vakars līdz PBK darbam latviešu valodā, kanāla programma par to neliecina. Kopā ar kanāla jauno radošo direktori, izklaides TV jomā pieredzējušo Žaklīnu Cinovsku, ietekmīgais kanāls, kas raksturo Krievijas informācijas telpas pastāvīgo ietekmi un Krievijas valdības propagandas sekas Latvijā, it kā tiks pārveidots savā pretmetā. Krievu auditorijai būs cits, nē, tas pats kanāls ar nosaukumu “PBK+”.
“Baltic Media Alliance” pārstāvji preses relīzē stāsta, ka latviešu skatītājiem pievērstā uzmanība liecina par ilgtermiņa domāšanu, kanālā būs skatāmi latviski ieskaņoti seriāli un filmas, tiks piedāvāti Žaklīnas Cinovskas dibinātā kanāla “iTV” raidījumi.
PBK latviski, visticamāk, ir pārdomāts lēmums, kas Baltijā lielākajā mediju uzņēmumā pieņemts, saprotot, ka Krievijas kanālu ietekme mazinās un saturs krievu valodā lineārā versijā uzrunā arvien mazāk skatītāju. KANTAR dati liecina, ka, piemēram, augustā “LTV1” skatīšanās laika daļa ir gandrīz divas reizes lielāka par PBK skatīšanās laika daļu. Tā ir jau sen.
Lēmums izveidot PBK latviešu valodā balstīts pieņēmumā, ka latviešu auditorijai nepietiek satura latviski, tātad Krievijas kompānija tulkos un latviski ieskaņos detektīvseriālus un izklaidējošus šovus. Tātad PBK latviski konkurēs ar “TV3” un sabiedrisko mediju kanāliem.
Piedāvāju trīs versijas, kāpēc PBK raidīs latviski?
Pirmā – tikai bizness. Kopš 2019. gadā tika pierādīta uzņēmuma “Baltic Media Alliance” (BMA) saikne ar ES sankciju sarakstā iekļauto Krievijas miljardieri Juriju Kovaļčuku un tika aizliegta deviņu kanālu darbība, notikušas lielas pārmaiņas.
2020. gada sākumā darbu pārtrauca PBK ziņu dienests, nav pieejamas agrāk populārās ziņas “Latvijas Laiks” un citi raidījumi. Samazinās Krievijas kontrolēto TV kanālu auditorija, bet sabiedriskie mediji ir izgājuši no reklāmas tirgus. Jaunais kanāls varētu būt vēl viena platforma, ar kuras palīdzību piedalīties Latvijas reklāmas investīciju piesaistē, kopā ar citiem komercmedijiem dalot to, kas palicis no globālo platformu iegūtās naudas.
Otrā versija – politiski ieinteresētā. Kanāls top tieši gadu pirms vēlēšanām, kad pieeja vēlētājiem kļūs pieprasīta. PBK darbības tradīcijā un šā medija kultūrā ir ļoti skaidri redzama labvēlība un ietekmīgas platformas piedāvāšana sev simpātiskiem politiskajiem spēkiem. Iespaidīgs bija kanāla ieguldījums Nila Ušakova politiskās karjeras veidošanā. Iespējams, politiskās atpazīstamības kārotājiem līdzīgi tiks likts lietā arī kanāls latviešu valodā.
Trešā versija – ļoti aizdomīgā. Būtu naivi PBK skatīt kā vietu, kurā vērot no kultūras kodu viedokļa labi atpazīstamu saturu, priecājoties, ka tas pieejams latviski. PBK saturs varētu tikt izmantots, lai piesaistītu nekritiskus TV lietotājus, pamazām iebarojot šīs valsts stratēģiskās komunikācijas doktrīnas un liekot arī jaunā kanāla sakarā nepiemirst par drošības riskiem. Ne velti Krievijas pusē veidotās pandēmijas dezinformācijas “copy-paste” Latvijā uzrunājis tik daudzus “pandēmiski neaizsargātos”.
Vai tā būs? To redzēsim tuvākā pusgada laikā. Bet “rus.lsm.lv” panākumi gan jāgaida vairākus gadus.
