Politico: sankciju pierādījumu latiņa ir šokējoši zema – īpaši ņemot vērā seku smagumu 9
“Eiropas Savienība (ES) daudzus savus lēmumus par sankcijām – aktīvu apcirpšanu un aizliegumu ieceļot blokā – pamato ar nestabiliem pierādījumiem, tādējādi padarot bloku neaizsargātu pret to apstrīdēšanu tiesā,” pie šāda secinājuma pēc vairāku tā saukto ES “darba dokumentu” izpētes nonācis ietekmīgais izdevums “Politico” .
Ienākot Eiropas mediju tirgū, līdz tam galvenokārt Amerikā pazīstamais, ietekmīgais viedokļu līderis “Politico” solīja Eiropas politikas aizkulises izgaismot ar kvalitatīvu un analītisku žurnālistiku. Kā 2015.gadā laikrakstā diena publicētajā intervijā teica toreizējais “Politico” Eiropas izdevuma asociētais redaktors Raiens Hess: “Galvenā lieta, ko mēs ievērojam, rakstot saviem lasītājiem par Eiropas lietām, ir rakstīt par to, kāpēc tiek pieņemti tieši tādi un ne citādi lēmumi, kas aiz tā stāv.” (Diena, Avīzes Politico Eiropas izdevuma asociētais redaktors Raiens Hess intervijā Rūtai Kesnerei, 2015.gada 26.novembris). Šī gada 21.septembrī “Politico” publicēja šokējošu rakstu Uz nestabila pamata. Slepenie un negodīgie pierādījumi, ko ES izmanto, lai piemērotu sankcijas, kurā brīdināts, ka attiecībā uz ES sankcionējamām personām steigā sastādīta un pa roku galam savākta dokumentācija padara bloku neaizsargātu pret juridiskajām grūtībām, turklāt nereti šī informācija ir tāda, kurai nevar uzticēties.
Eiropadomes priekšsēdētāja neparastā atvainošanās
Kā vienu no piemēriem raksta autore Leonija Kijevski (Leonie Kijewski) min Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela biroja atvainošanos ES sankcijām pakļautajam Krievijas miljardierim Vjačeslavam Mošem Kantoram, kurš savulaik vadīja Krievijas minerālmēslu gigantu “Acron” un ilgus gadus bija Eiropas Ebreju kongresa prezidents (no šī amata viņš atkāpās, kad 2022. gada aprīlī ES un Apvienotā Karaliste viņam piemēroja sankcijas). Taču atvainoties nācās tādēļ, ka konfidenciālā pierādījumu paketē, ko ES izmantoja, lai pamatotu viņa aktīvu iesaldēšanu, Kantora tautība bija norādīta kā “ebreju/krievu”. Kā raksta “Politico”, apzīmējums “ebrejs/krievs” varētu būt kļūdaina atsauce uz padomju laika etnisko klasifikāciju, taču vairāki Kantora advokātu nolīgti zinātnieki atzina, ka tas ir antisemītisks apzīmējums, kuru nevajadzēja iekļaut oficiālā dokumentā. “Mēs sirsnīgi nožēlojam šo kļūdu,” teikts 2022. gada jūlija vēstulē Kantoram un norādīts, ka pierādījumu pakete “ir izlabota”.
“Šī mulsinošā kļūda nav izņēmums. Tas liecina par to, cik neveiksmīgi ES izmanto pierādījumus, cenšoties izdarīt spiedienu uz Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātajām personām pēc viņa pilna mēroga iebrukuma Ukrainā,” pauž “Politico”.
Slepenie dokumenti un nepietiekami pierādījumi
“Politico” izpētītās piecas apjomīgās dokumentu mapes ir apzīmētas ar ES iekšējās klasifikācijas marķieri “Limite”, kas nozīmē, ka tie nav jādara zināmi sabiedrībai. Minētajos dokumentos ir sankciju juridiskā pamatojuma apraksts, īsa personas biogrāfija un apsūdzību pamatojošie pierādījumi. “Lai gan dokumenti ir apzīmēti kā slepeni, pierādījumi, uz kuriem tie balstās, ir pilnīgi pretēji: viena pierādījumu pakete balstās uz 10 atvērtā avota saitēm ar dažādu uzticamības pakāpi. Cita – uz deviņām, vēl viena – uz četrām,” raksta “Politico”. Saskaņā ar raksta autores pausto, lai arī pierādījumos iekļautas arī tādu avotu kā “Financial Times” un “Reuters” publikācijas, tomēr lielā mērā tie balstās uz mašīntulkotiem rakstiem no Krievijas vai Ukrainas avotiem ar dažādu ticamības pakāpi. Piemēram, vienā paketē citēts ar Krievijas valdību saistītā dzīvesstila žurnālā publicēts raksts, neraugoties uz to, ka minētais žurnāls tiek vainots propagandā un tajā vairāk tiek publicētas ēdienu gatavošanas receptes.
Kā sankcijām pakļauto personu advokāti, tā neatkarīgi eksperti norāda, ka pierādījumu latiņa ir šokējoši zema – īpaši ņemot vērā seku smagumu. “Tā ir civilā nāve tādā nozīmē, ka, piemērojot sankcijas, viņi ir gandrīz pilnībā izslēgti no ekonomiskās dzīves,” izdevumam paudis vācu jurists Viktors Vinklers, kurš specializējas sankciju jomā, bet kuram nav Krievijas klientu. “Man nav jahtas, tāpēc man nav žēl šo jahtu īpašnieku. Gluži pretēji, es kā strādnieku šķiras bērns esmu diezgan laimīgs. Bet tā ir problēma. Mēs izveidojām šo sankciju instrumentu, kas ir ļoti, ļoti, ļoti ass zobens. Un veids, kā [ES] izmanto šo zobenu, vairs nav pieņemams,” Vinklera teikto citē “Politico”.
Pierādījumu paketēs arī relāmraksti
Pierādījumu pakete, kas tika izmantota, lai 2022. gadā piemērotu sankcijas Kantoram, ir 64 lappušu gara un ietver astoņus rakstus un tīmekļa vietnes, no kurām sešas ir mašīntulkotas krievu oriģinālu versijas. Paketes lielāko daļu veido rakstu ekrānšāviņi, kuru attiecīgās daļas ir izceltas dzeltenā krāsā. Kā ziņo “Politico”, divi no rakstiem – Krievijas tīmekļa portālā “Rambler” un izdevumā “Vecherniy Murmansk” – tīmekļa vietnēs ir marķēti kā “reklāma” vai “apmaksāta reklāma,” un šis apraksts nebija iekļauts pierādījumu paketē. Darba dokumentā Kantors kļūdaini minēts arī kā “Acron” akcionārs nevis faktiskais īpašnieks – taču šī ir nozīmīga juridiskā atšķirība, kas norāda, cik lielā mērā personai ir aktīva kontrole pār uzņēmumu.
“Viņš vairākkārt ir atklāti paudis savu atbalstu un draudzību Vladimiram Putinam un uztur labas attiecības ar Kremli,” teikts dokumentu paketē. “Tādējādi viņš ir materiāli atbalstījis un guvis labumu no Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju.”
Tikmēr, kā ziņo “The Guardian”, Kantora dibinātais Telavivas Universitātes Kantora centrs nāca klajā ar paziņojumu, kurā nosodīja karu Ukrainā kā “neizprovocētu iebrukumu un gļēvulīgus kara noziegumus, kas veikti Vladimira Putina vadībā”. Paziņojumā teikts, ka Krievijas iebrukums ir “fašistiska rakstura agresija”, un piebilsts: “Uz Putina rokām ir tūkstošiem upuru, tostarp bērnu, asinis. Viņa politika rada eksistenciālus draudus pasaules demokrātijai, mieram un drošībai.” Kantora advokāti apstrīd to, ka viņš būtu pietuvināts Putinam, un lēmums par viņam piemērotajām sankcijām ir pārsūdzēts Eiropas Savienības tiesā.
Arī Londonā bāzētā advokātu biroja “Peters & Peters” advokāts Maikls O’Keins (Michael O’Kane), kurš pārstāvējis sankcijām pakļautas personas, “Politico” norāda, ka atšķirībā no Lielbritānijas Ārlietu ministrijas, kura, piemērojot sankcijas, pārsvarā atsaucas uz ticamām publikācijām, ES biežāk izmanto pierādījumus no sociālajiem medijiem, bloga ierakstiem vai opozīcijas pārstāvju sniegto informāciju. Savukārt šī gada martā, kāda juristu grupa, no kuriem daudzi pārstāv Krievijas oligarhus, publicēja atklātu vēstuli, kurā cita starpā teikts: “Daudzas personas ir iekļautas sarakstā, pamatojoties tikai uz publiski pieejamiem avotiem, kas iegūti, izmantojot vienkāršu Google meklēšanu, tostarp no apšaubāmiem tiešsaistes tabloīdu rakstiem vai anonīmiem blogiem. Šī nepilnīgā sagatavošanās darba dēļ daudzu sankciju noteikšanas pamatojumā ir iekļauti rupji sagrozījumi, nepatiesi faktu apgalvojumi un pretrunas.”
Juridiski sarežģīti jautājumi un nevajadzīgs diletantisms
Lai personai piemērotu sankcijas, pierādījumus vispirms savāc kāda ES valsts un pēc tam tos nodod Eiropas Ārējās darbības dienestam (European External Action Service), kas tos iesniedz visu 27 ES valstu pārstāvjiem Padomē, lai tie pēc būtības balsotu par sankciju piemērošanu. “Politico” raksta: “Personas, kurām piemēro sankcijas, var lūgt Padomi pārskatīt tās lēmumu, taču tas reti kad izdodas. Tādas valstis kā Igaunija, Lietuva un Polija pretojas cilvēku svītrošanai no saraksta, lai turpinātu izdarīt spiedienu uz Krieviju, norāda amatpersona, kas informēta par konfidenciālām diskusijām. No ES sankciju saraksta ir svītroti tikai daži cilvēki, vairums no tiem ir miruši”
“Politico” norāda vēl uz vairākiem satraucošiem paviršības gadījumiem pierādījumu gatavošanā. Piemēram, Padomes advokātam Bartam Drīsenam (Bart Driessen) nācies tiesnešiem skaidrot, kādēļ gan lēmums par sankciju piemērošanu Krievijas uzņēmējam Grigorijam Berezkinam (Grigory Berezkin) daļēji ir balstīts uz rakstu, kuru uzrakstījis mākslīgā intelekta robots “Carmen”. “Viņam arī tika uzdoti jautājumi par paļaušanos uz citu tīmekļa vietni ar nosaukumu “Krievijas noziegumi”, kuru, šķiet, rakstījuši neeksistējoši žurnālisti un kuru Padome citēja savās juridiskajās atbildēs uz sūdzībām par sankciju lēmumu. Veicot reverso attēlu meklēšanu Krievijas meklētājā “Yandex”, atklājās, ka viens no iespējamo autoru attēliem ir Ņujorkā dzīvojošas modeles fotoattēls, bet citu autoru profilos, šķiet, izmantotas internetā brīvi pieejamas fotogrāfijas.” Šī mēneša [septembra] sākumā Padome svītroja Berezkinu un vēl divus Krievijas uzņēmējus no sankciju saraksta, ziņo “Politico”.
Pagaidām ir pāragri spriest par to, cik citām personām, pret kurām vērstas sankcijas, tās tiks atceltas, taču iepriekšējos gados aptuveni trešdaļa sankciju apstrīdēšanas gadījumu bija sekmīgi, norāda sankciju eksperts Vinklers.
“Katrs spriedums, kurā kāds oligarhs uzvar tiesā, protams, tiek slavēts Krievijā, un to var viegli izmantot viņu propagandai,” “Politico” pauž Vinklers. “Mans galvenais pārmetums ir, ka jau tā juridiski sarežģīts, delikāts jautājums tiek risināts ar nevajadzīgu diletantismu.”
