Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna 200
Ukrainas bezpilota lidaparātu uzlidojumu vilnis naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijas iekšienē ir licis Kremlim censties aizsargāt savu teritoriju, vienlaikus turpinot karadarbību pret savu kaimiņvalsti. Taču uzbrukumi ir panākuši arī neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna, raksta Politico.
Saskaņā ar valdības datiem dīzeļdegvielas cenas Krievijas patērētājiem ir strauji pieaugušas, tikai pagājušajā nedēļā vien palielinoties par gandrīz 10 %. Arī benzīna cenas ir sasniegušas sešu mēnešu maksimumu, kas kopš gada sākuma ir palielinājies par vairāk nekā 20 %, jo piedāvājums ir ierobežots un arvien vairāk ražotņu ir spiestas pārtraukt ražošanu.
Pagājušajā trešdienā aptuveni 500 kilometru attālumā no robežas ar Ukrainu dronu uzbrukumā būtiski cieta divas Krievijas enerģētikas gigantam Rosneft piederošas degvielas glabātavas. Šogad līdzīgi cietušas vairāk nekā desmit naftas pārstrādes rūpnīcas deviņos Krievijas reģionos.
Tā rezultātā Maskava ir samazinājusi degvielas eksportu līdz gandrīz vēsturiski zemākajam līmenim, pagājušajā nedēļā nosūtot tikai nedaudz vairāk nekā 712 000 tonnu dīzeļdegvielas un gāzeļļas, salīdzinot ar vairāk nekā 844 000 tonnu tajā pašā nedēļā 2023. gadā.
Maskavai tā ir gan politiska, gan militāra problēma.
Krievijas Nacionālā energoapgādes drošības fonda analītiķis Igors Juškovs sacīja, ka cenas drīzumā, visticamāk, nesamazināsies, un Krievijai pat var nākties importēt benzīnu no Baltkrievijas.
Pagājušajā gadā Maskava bija spiesta noteikt benzīna un dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, jo iekšzemes tirgū trūka benzīna un dīzeļdegvielas, jo vēsturiski tika uzturētas zemas cenas, lai nomierinātu autobraucējus un mākslīgi stimulētu lauksaimniecības nozari.
Tomēr, tā kā degviela starptautiskajā tirgū bija dārgāka, starpnieki pelnīja naudu, lēto benzīnu, kas bija paredzēts izmantošanai Krievijā, pārdodot ārzemēs.
Lai gan lielākā daļa Rietumvalstu ir pārtraukušas importēt Krievijas rafinēto degvielu, piemēram, benzīnu un dīzeļdegvielu, Apvienotie Arābu Emirāti, kā arī dažas Dienvidamerikas un Ziemeļāfrikas valstis turpināja to pirkt, lai izmantotu zemās cenas vai reeksportētu.
Situācija ar naftas pārstrādes rūpnīcām liks Krievijai izvēlēties, vai pildīt savu budžetu ar benzīnu un tādējādi sponsorēt karu Ukrainā, vai arī nodrošināt ar degvielu savus karavīrus un civiliedzīvotājus.
