Nokļuvuši tirgū, vispirms iegriezīsimies gaļas paviljonā. Kilograms cauraugušas cūkgaļas ar kauliņu, kas būtu piemērota zupas buljonam, maksā 60 grivnas jeb divus eiro. Tālākās cenas “boršča komplektam”: sarkanās bietes un kartupeļi – 20, burkāni – 24, sīpoli – 17, tomāti – 35 centi kilogramā. Jau krietni dārgāka ir importēta sarkanā paprika – 85 centi, bet vietējie ķiploki – 2,70 eiro kilogramā. Tāpat nopērkamas pēdējās šī rudens diļļu (20 centi) un redīsu (40 centi) buntes. Vietējie āboli un bumbieri maksā 35 un attiecīgi 70 centus kilogramā. Kā redzams, pārtikas cenas ir zemākas nekā Latvijā, bet ukraiņu pensionāram tās tomēr šķiet augstas. 5
Baidās saslimt
Bet atgriezīsimies pie Viktora un Marijas. Viņi abi esot vēl padomju kaluma cilvēki un protot izgrozīties. Marijas kundze atradusi pārdevējas vietu netālajā veikalā. Par pusslodzi viņai maksājot 60 eiro mēnesī. Arī Viktors atrodot šādus tādus gadījuma darbus un mēnesī nopelnot ap 50 eiro. Mazliet palīdzot arī divi pieaugušie dēli, kuri ar savām ģimenēm dzīvojot turpat Černivcos. Saliekot kopā knapās pensijas, algas, radu palīdzību un valsts subsīdiju, iztikt varot.
Tas, kas viņus abus baida visvairāk, ir iespējamā slimošana. Stāsts par Ukrainas veselības aprūpes sistēmu ļoti atgādina stāvokli Latvijā – gaidīšana pie speciālistiem, aizvien plašāka maksas medicīnas ienākšana, izmeklējumi un operācijas “ārpus rindas” – tikai par naudu. Turklāt grivnas devalvācijas dēļ ievērojami sadārdzinājušies importa medikamenti. Labi, ka vismaz ātrās palīdzības izsaukšana joprojām esot par brīvu.
Kas notiks tālāk?
Kas ar Ukrainu notiks tālāk? Jūtams, ka tautā vērojama vispārēja neticība valdošajiem politiķiem. Vienīgā kopīgā ideja, kas vēl satur kopā ukraiņu sabiedrību, ir konflikts ar Krieviju. Par saviem plāniem veidot jaunu politisko spēku nupat paziņojis bijušais Odesas gubernators Mihails Saakašvili, kurš ar skaļu troksni no amata atkāpās tūlīt pēc politiķu mantisko deklarāciju publicēšanas. Bet arī uz viņu daudzi lūkojas ar lielu skepsi.
Man pašam šķiet, ka šobrīd Ukrainai ļoti noderētu kāds apbalvojums, kāds uzmundrinājums no ārpuses. Nu kaut vai tik ilgi solītais bezvīzu režīms ar Eiropu. Tomēr izskatās, ka Eiropas iekšējo problēmu dēļ tas patlaban nolikts tālākā plauktā. Bet dāvanas jāprot ne tikai izvēlēties, tās jāmāk arī laikus pasniegt. Diemžēl rīt jau var izrādīties par vēlu.
