Polikarbonāta jumts nojumei. 7 padomi, kā tādu montēt 0
Arvien biežāk māju būvniecībā un pagalmu labiekārtošanā izmanto vieglus, modernus materiālus, piemēram, polikarbonāta loksnes, kas piemērotas visdažādākajām nojumēm – nelieliem jumtiņiem virs ieejas durvīm, lapenēm un automašīnu stāvvietām, baseiniem un atpūtas vietām.
Tirdzniecības vietās ir nopērkamas gatavas nojumes. Piemēram, necaurspīdīgs jumtiņš virs ieejas durvīm (1,2 x 0,8 m) maksā nedaudz vairāk par 60 eiro, bet lielāka nojume (3 x 3 m), kas izgatavota, izmantojot alumīnija profilus, – ap 1000 eiro.
Ja ir iemaņas metāla un/vai koka apstrādē, polikarbonāta nojumi diezgan viegli var izgatavot pašu spēkiem un izmaksas būs daudz mazākas. Piemēram, 4 mm bieza loksne (1050 x 2000 mm) nopērkama par nepilniem 9 eiro, bet tāda paša izmēra loksne 6 mm biezumā maksā ap 13 eiro, 10 mm bieza – 17 eiro.
Materiāla īpašības
Nojumēm visbiežāk izmanto šūnu polikarbonāta loksnes. Šis materiāls ir caurspīdīgs, lieliski izkliedē gaismu, ir visai elastīgs, to iespējams liekt bez iepriekšējas sagatavošanas. Pirms izvēlas materiālu konkrētām liektām virsmām, jāņem vērā polikarbonāta lokšņu pieļaujamais izliekums. Piemēram, standarta vienkameru loksnei, kuras biezums ir 4 mm, minimālais izliekuma rādiuss ir 700 mm, bet 6 mm biezai loksnei – 1000 mm, 10 mm loksnei – 1750 mm.
Polikarbonātam ir augsta triecienizturība, segums pielāgojas zemes sasalšanas un atkušanas radītām karkasa deformācijām un to dēļ netiks bojāts. Ir laba siltumizolācijas spēja – pat ja loksne ir vien 4 mm bieza, tā siltumu notur divas reizes labāk nekā stikls. Polikarbonāta loksnei, kuras biezums ir 8 mm, ir tādas pašas siltumizolācijas īpašības kā stikla paketei ar diviem stikliem, bet 16–25 mm biezam materiālam siltumizolācijas īpašības ir līdzīgas kā stikla paketei ar trim stikliem.
Materiāls ir ilgmūžīgs un viegls – kvadrātmetrs 6 mm biezas plāksnes sver tikai 1,3 kg.
Pareizi samontētas konstrukcijas lieliski iztur vēja un sniega slodzi. Piemēram, 16 mm bieza loksne spēj noturēt 400 kg sniega, pat ja latojums ir 1000 x 1000 mm. Taču tik liels sniega daudzums diezin vai iespējams reālā situācijā.
Polikarbonāts bez speciāla aizsargājošā slāņa nav noturīgs pret ultravioleto starojumu un sadalās 2–3 gadu laikā. Bet loksnes ar aizsargmateriālu var būt pārklātas gan no vienas, gan abām pusēm. Pārklājums ir gandrīz nemanāms, tāpēc atzīmēts ar speciālu marķējumu uz aizsargplēves, ko pēc montāžas noņem. Ja materiāls pārklāts tikai no vienas puses, tas jāmontē ar aizsargkārtu uz augšu.
Skrūves ar mētelīti
Montējot polikarbonāta loksnes, skrūves ievieto speciālā starplikā – termoripā. Loksnēs urbj attiecīga diametra caurumus, ievieto starplikas un tikai tad skrūvē. Termoripa sastāv no plastikāta paplāksnes ar kājiņu (tās augstums atbilst loksnes biezumam), blīvripas un aizverama vāka. Termoripa nodrošina drošu un hermētisku loksnes nostiprināšanu, kājiņa, kas balstās uz konstrukcijas karkasa, novērš loksnes saspiešanu.
Termiskās izplešanās kompensācijai caurumiem loksnē jābūt 2–3 mm lielākiem par termoripas kājiņas diametru, savukārt, ja loksne ir gara, tiem jābūt gareniem. Punktus ieteicams nostiprināt 300–400 mm attālumā.
Materiāls atkarībā no temperatūras nedaudz maina savus izmērus – apmēram par 2,5 mm metrā caurspīdīgajām un 4,5 mm krāsainajām loksnēm, tāpēc, veidojot konstrukciju, jāatstāj dažus milimetrus platas kompensācijas spraugas, kuru platums ir nedaudz mazāks par savienojošo elementu izmēriem, nodrošinot izplešanos sasilstot.
Jāatceras, ka neizjaucamie savienojumu profili nav domāti stiprināšanai pie latojuma. Tos ieteicams izmantot tikai vertikālu konstrukciju malu saskarei. Savukārt izjaucamie savienojumu profili nodrošina stipru lokšņu saspiešanu, kas ļauj iztikt bez papildu stiprināšanas elementiem.
Šūnu polikarbonātu un polikarbonāta profilus var viegli zāģēt ar ripzāģi, kam ir lieli apgriezieni. Zāģa asmenim jābūt ar sīkiem, neizvērstiem zobiem, kam ir cietsakausējuma uzlika. Var izmantot arī elektrisko figūrzāģi vai lentzāģi.
Attālumu starp latojuma elementiem aprēķina, ņemot vērā plānoto slodzi uz nojumes. Ja tā ir 160 kg/m2, attālums starp latojuma elementiem 6 mm biezai loksnei ir 76 cm, 8 un 10 mm biezai loksnei – 83 cm, 16 mm loksnei – 97 cm.
7 padomi, kā montēt polikarbonātu
1. Šūnu polikarbonātu uzstāda vertikāli sānu izvietojumam, paralēli loka garumam vai jumta slīpnes virzienam.
2. Loksnes savieno, izmantojot H veida profilus, vaļējās malas noslēdz ar U veida gala profilu vai hermētisku alumīnija lenti, vai perfolenti.
3. Loksnes apakšējo galu nedrīkst noslēgt – tam jāpaliek atvērtam, lai izvadītu kondensātu. Apakšējā galā perfolenti ieteicams aizsargāt ar P vai G veida profilu, taču tā, lai mitrums varētu izplūst.
4. Uzstādot polikarbonāta konstrukcijas, jārūpējas, lai materiāls tieši nesaskartos ar koku vai metālu. To saskares vietās jāievieto 4 mm biezas gumijas starplikas 3–4 cm diametrā.
5. Lai materiālu pasargātu no pārlieku lielas sakaršanas, balsta konstrukcijas vēlams nokrāsot baltā krāsā.
6. Kaut gan loksnes spēj izturēt lielu slodzi, staigāt pa tām nedrīkst. Lai pārvietotos pa samontēto virsmu, jāizmanto vismaz 40 cm platas dēļu laipas.
7. Plākšņu spraugu vai šuvju hermetizācijai izmanto materiālus, kas nesatur polikarbonātam kaitīgas vielas. Piemēram, silikona gumijas, neoprēns, polibutilēna mastika, kā arī atsevišķi silikona hermētiķi ir savienojami ar polikarbonātu. Kategoriski aizliegts izmantot polivinilhlorīda (PVC) starplikas.
* Publikācijas sagatavošanā izmantoti polikarbonāta plākšņu ražotāju ieteikumi.
