Polijas žurnālisti atklājuši iespējamu krāpniecību “Liepājas metalurgā” 0
Iespējamu krāpniecību AS “Liepājas metalurgs” (LM) atklājuši Polijas televīzijas “TVP” žurnālisti, 7.aprīlī ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Biznesa portāls “Nozare.lv”, atsaucoties uz audita ziņojumu par finanšu situāciju LM, jau ziņoja, ka pagājušajā gadā, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai Eiropā un samazinoties pieprasījumam, LM pārorientējās uz trešo valstu tirgiem. Rezultātā gandrīz puse saražotā tiek eksportēta galvenokārt uz Alžīriju, LM uzņemas transportēšanas izmaksas, eksportējot produkciju uz Alžīriju un citām valstīm, kas vēl jo vairāk samazina LM rentabilitāti.
Poļu žurnālisti secinājuši, ka tērauds, kas no LM vests uz Poliju, pa ceļam kļuvis lētāks.
Saskaņā ar oficiālo statistiku 2011.gadā Latvija uz Poliju eksportējusi tuvu 300 tūkstošiem tonnu tērauda stieņu, ziņo Polijas televīzija, savukārt Polijas finanšu ministrijas datos šo pašu stieņu skaits esot 60 reizes mazāks.
Jau vēstīts, ka LM pērn ir eksportējis 780 864 tonnas armatūras un 57 285 tonnas sagataves, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai “NASDAQ OMX Riga”. Lielākie eksporta tirgi armatūrai 2012.gadā bija – Alžīrija 35,96%, Polija – 32,15%, Lielbritānija – 6,31%.
Poļu žurnālistiem radušās aizdomas, ka lielākā daļa LM produkcijas pārdota “melnajā tirgū”, bet atbildes no uzņēmuma par to, kā tas iespējams, poļu žurnālisti nav saņēmuši. Intervija atteikta arī “Nekā personīga”.
Polijas žurnālists veicis izmeklēšanu, cenšoties izsekot, kāds ir kravu ceļš, sākot no LM pagalma, kurā no 40 kravas mašīnām 28 bija no Polijas.
Kāds poļu autovadītājs atklājis, ka maršrutā Polija-Latvija brauc vismaz reizi nedēļā – turpceļā vedot metāllūžņus, lai rūpnīca var pastāvēt, bet atpakaļceļā uz Poliju vedot tēraudu.
Polijas robežas pusē žurnālisti pārliecinājušies, ka nelegālo Liepājas metālu par dempinga cenām tirgo internetā, pamatojot lēto cenu ar to, ka vedot pa taisno no rūpnīcas.
Cilvēks, kurš tirgojies ar LM produkciju, uzmeklēt Polijas pilsētā, Šematičos, dzīvoklī reģistrētā firmā un bijis viens no starpniekiem shēmā, vēsta raidījums.
”Ja viņa (shēma) tāda ir un ja viņa tā darbojas, tad šie cilvēki ir nopelnījuši miljonus, kuri nav nonākuši uzņēmuma budžetā. Līdz ar to es saku – tā ir tāda barbariska apgrozāmo līdzekļu izgrābšana no uzņēmuma, neradot nekādu pievienoto vērtību un neko nedodot šim uzņēmumam klāt,” raidījumam uzsver metāllūžņu pārstrādes uzņēmuma “Tolmets” valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa.
“Nozare.lv” jau ziņoja, ka saskaņā ar ziņojums par finanšu situāciju LM, uzņēmums ir tuvu maksātnespējai, kā arī tam ir būtiskas likviditātes problēmas. Auditora “Ernst&Young” veiktā jutīguma analīze paredz naudas līdzekļu trūkumu LM 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.
“Nekā personīga” nav guvis apstiprinājumu, ka LM lielākais īpašnieks Sergejs Zaharjins, kas pēdējās nedēļas laikā uzturējies Turcijā, Stambulā, tur būtu atradis kādu investoru vai būtu gatavs uzņēmuma glābšanā ieguldīt savu naudu.
4.aprīlī Zaharjins aiz slēgtām durvīm ticies ar rūpnīcas strādniekiem un piedāvājis autobusus braukšanai uz Rīgu piketēt pie Ministru kabineta, lai valdība nevilcinās ar atbalstu. Raidījums ziņo, ka pikets varētu notikt 16.aprīlī.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) iepriekš paudis – lai risinātu uzņēmuma problēmas, ir jāstrādā abām pusēm – valstij un akcionāriem. Valsts no savas puses to dara, ir izveidots kreditoru klubs, kur katrs kreditors skatās, ar kādiem risinājumiem var panākt pretī uzņēmumam, skaidroja ministrs.
Pēc viņa teiktā, ministrijas pārstāvji kopā ar “Liepājas metalurga” pārstāvjiem ir gatavi tuvākajās nedēļās doties uz Itāliju un runāt ar banku “UniCredit” par valsts galvotā kredīta “Liepājas metalurgam” nosacījumu izmaiņām. Varētu tikt mainīti arī obligātās iepirkuma komponentes nosacījumi.
“Liepājas metalurgam” aprīlī jāveic kārtējais maksājums Itālijas bankai “UniCredit S.p.A” 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 latu apmērā. Ja “Liepājas metalurgs” nevarēs veikt maksājumu, tad to darīs Valsts kase, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” teica Vilks.
