Polijas vēlēšanās konservatīvie izcīna gandrīz 44% balsu 0
Izcīnot 43,59% balsu, svētdien notikušajās Polijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi valdošā konservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS), liecina pirmdien publiskotie oficiālie vēlēšanu rezultāti.
Valdošā partija saglabājusi savu absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā, iegūstot 235 mandātus 460 vietu parlamentā.
Otrajā vietā ar 27,4% balsu ierindojusies opozīcijā esošā liberāli konservatīvā Pilsoniskā koalīcija (KO), iegūstot 134 vietas.
Trešais lielākais spēks parlamentā būs Demokrātiskā kreiso alianse (SLD), ko izveidojušas trīs kreisā spārna partijas. Par SLD nobalsojuši 12,56% vēlētāju un tā ieguvusi 49 vietas. Kreisi noskaņotie spēki Polijas parlamentā atgriezīsies pēc četru gadu pārtraukuma.
Iekļūšanai parlamentā noteikto piecu procentu barjeru pārvarējusi arī Polijas Tautas partija (PSL), kas ieguvusi 8,55% balsu un 30 vietas, un jaundibinātā galēji labējā libertariāņu partija “Konfederācija”, par kuru balsojuši 6,81% vēlētāju, un tai būs 11 vietas.
Svētdien notikušajās vēlēšanās poļiem bija jāizraugās 460 parlamenta apakšpalātas deputāti un 100 Senāta locekļi. Vēlēšanās piedalījās apmēram 60% balsstiesīgo, kas ir lielākā vēlētāju aktivitāte kopš 1989.gada.
Daudzi politisko procesu komentētāji šīs vēlēšanas uzskata par nozīmīgākajām kopš 1989.gada, kad sākās Polijas pāreja uz demokrātiju.
Kritiķi bažījas, ka PiS atrašanās pie varas vēl vienu termiņu var nosvērt Poliju vēl tuvāk neliberālai demokrātijai un konfrontācijai ar Eiropas Savienību (ES), sevišķi jautājumā par Polijas īstenotajām tieslietu sistēmas reformām.
Taču daudziem vēlētajiem svarīgāka par šīm reformām šķiet sociālā palīdzība, kas ieviesta valdošās partijas paspārnē, kā arī konservatīvās vērtības, ko pārstāv PiS.
Pēdējos gados Polijā arī vērojams ekonomikas pieaugums.
Analītiķi pieļauj, ka tuvāko mēnešu laikā PiS politika varētu kļūt mērenāka, jo tai nepieciešams atbalsts Andžeja Dudas pārvēlēšanai uz otro amata termiņu nākamā gada maijā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, bet pēc tam Polijas politikas virzība būs atkarīga no PiS līdera Jaroslava Kačinska, kurš varētu izvēlēties arī atgriezties pie agresīvākas politikas.
