Polijas teritorijā nokritušas 2 Krievijas raķetes, ir bojāgājušie. NATO 5. pants? 144
Kāda augsta ranga ASV izlūkdienestu amatpersona pavēstījusi, ka divas uz Ukrainu izšautās krievu raķetes otrdien nokritušas Polijas teritorijā, nogalinot divus cilvēkus, ziņo LETA.
Polijas valdības pārstāvis Pjotrs Millers attiecies pagaidām apstiprināt šīs ziņas, taču atzinis, ka augstākās amatpersonas sanākušas uz ārkārtas sanāksmi “krīzes situācijas” dēļ.
Poļu mediji vēsta, ka pēcpusdienā Pševodovas pilsētiņā, kas atrodas tieši pie robežas ar Ukrainu, nokritušas divas raķetes, nogalinot divus cilvēkus.
“Radio Zet” vēstīja, ka raķetes trāpījušas graudu kaltēs. Notikuma vietā strādā policija, prokuratūra un armija.
Polijas varasiestādes oficiāli vēl nekomentē ziņas par raķešu triecienu. Polijas glābšanas dienesta darbinieki apstiprināja, ka Pševodovā sprādzienā gājuši bojā divi cilvēki, bet neprecizēja, kas izraisījis sprādzienu.
Pēc neapstiprinātas Polijas mediju informācijas Polijas gaisa spēki pacēluši gaisā iznīcinātājus.
ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka pagaidām nevar apstiprināt mediju ziņoto par krievu raķešu trāpījumu Polijai.
“Twitter” lietotāji jautā, vai šis ir gadījums, kad būtu jāpiesauc un jāliek lietā NATO 5. pants?
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) LTV raidījumā “Šodienas jautājums” norādīja, ka patlaban jāgaida Polijas Drošības padomes sēdes beigas, lai taptu skaidrībā par notikušo, taču informāciju par divu Krievijas raķešu nokrišanu saņēmuši arī citi Eiropas valstu aizsardzības ministri.
Lai arī NATO dalībvalstī Polijā otrdien ir nokritušas divas Krievijas izšautās raķetes, nogalinot divus cilvēkus, NATO 5.pants, visticamāk, iedarbināts netiks, intervijā Latvijas Televīzijai atzina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš, gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Divas uz Ukrainu izšautās krievu raķetes otrdien nokritušas Polijas teritorijā, nogalinot divus cilvēkus, pavēstījusi kāda augsta ranga ASV izlūkdienestu amatpersona. Poļu mediji vēsta, ka incidents pēcpusdienā noticis Pševodovas pilsētiņā, kas atrodas tieši pie robežas ar Ukrainu.
Kalniņš norādīja, ka gan NATO, gan Polijas puse noteikti paudīs nosodījumu Krievijai par notikušo, tomēr, visdrīzāk, NATO 5.pants netiks iedarbināts, bet šis incidents, iespējams, tiks risināts sarunu ceļā starp iesaistītajām pusēm.
Arī aizsardzības ministrs atzina, ka šajā brīdī NATO 5.panta iedarbināšanai nav pamata, tomēr varētu tikt iedarbināts NATO līguma 4.pants, un šajā ziņā Polija būtu jāatbalsta.
Pabriks pauda, ka jāgaida Polijas reakcija uz incidentu, kas būs skaidra brīdī, kad Polijas Drošības padome beigs pašlaik notiekošo sanāksmi.
Vienlaikus aizsardzības ministrs uzsvēra, ka notikušais viennozīmīgi ir noziegums. “Notikušais nevar palikt bez ievērības. Viena no iespējām būtu, ka NATO dalībvalstis un Polija vienojas par papildu pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu, tostarp arī daļā Ukrainas teritorijas,” pauda Pabriks.
“Neatkarīgi no tā, vai šāda situācija ir bijusi apzināta vai ne, šāda situācija nav pieļaujama. Vismaigākā reakcija būtu panākt ar tehniskiem līdzekļiem to, lai tas vairs neatkārtotos, daļēji garantējot Ukrainas drošību,” sacīja ministrs.
Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzsvēris, ka Krievijas raķešu sprādzieni NATO dalībvalsts teritorijā ir ļoti bīstama eskalācija no Kremļa puses.
“Latvija pauž pilnīgu solidaritāti ar mūsu sabiedroto Poliju un atbalstīs jebkuru rīcību, ko Polija uzskatīs par atbilstošu. Krievijai būs jāuzņemas pilna atbildība par sekām,” sociālajos tīklos pauž politiķis.
NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
Līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu sarunas atbilstoši NATO 4.pantam prasīja arī Latvija.
Savukārt organizācijas dibināšanas līguma 5.pants nosaka, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām NATO valstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā organizācijas dalībvalstis uzskata par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Līguma dalībvalstis šāda uzbrukuma gadījumā veic “pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību”. Šo līguma pantu uzskata par centrālo, kas garantē NATO dalībvalstu drošību un savstarpējo aizsardzību.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu ziņas par krievu raķešu trāpījumu Polijas teritorijā nodēvējis par ārkārtīgi nopietnu incidentu.
“Mēs aktīvi komunicējam ar Poliju, lai noskaidrotu sīkāku informāciju par šodien notikušo. NATO saprotami aizstāv katru savas teritorijas kvadrātmetru, un Igaunijas iesaiste kolektīvajā aizsardzībā ir nelokāma. Kopā ar sabiedrotajiem pārrunāsim, kā reaģēt uz notikušo vienotā un apņēmīgā veidā,” paziņoja Reinsalu.
Polijas mediji vēsta, ka divas uz Ukrainu izšautās krievu raķetes otrdien nokritušas Polijas teritorijā, nogalinot divus cilvēkus.
Varšava mediju ziņoto vēl nav komentējusi, bet Polijā sasauktas ārkārtas valdības un nacionālās drošības padomes sanāksmes.
Polish premier calls urgent meeting of national security committee https://t.co/F6a5nDLhnQ pic.twitter.com/6wRNenGLDJ
— Reuters (@Reuters) November 15, 2022
BREAKING:
2 Russian stray missiles have just hit a farm in Przewodów on the Polish side of the Polish-Ukrainian border, killing 2 Poles.
Polish PM Morawiecki & President Duda have summoned a crisis meeting of the National Security Bureau.
NATO article 5? pic.twitter.com/sDSoGMO6xP
— Visegrád 24 (@visegrad24) November 15, 2022
Russian missiles hitting the territory of the NATO member is a very dangerous escalation by the Kremlin, #Latvia expresses full solidarity with our ally Poland and will support any action deemed appropriate by Poland. Russia will bear full responsibility for all the consequences
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) November 15, 2022
⚡️The place of the fall of missiles in #Poland on the map. pic.twitter.com/F428shGiW6
— NEXTA (@nexta_tv) November 15, 2022
