Polijas prezidents: pavērosim, kā Latvijai sokas ar dalību eirozonā 0
Vakar Latgalē darba vizītē viesojās Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis, Sventes muižā parak-stot līgumu par sadarbību starp Latgales plānošanas reģionu un Mazpolijas Vojevodisti. Žurnālistiem prezidents atzina, ka viņu šajā vizītē pavada sentimentālas jūtas.
Braucot no Rīgas uz Latgali, viņš bijis tikai 15 kilometrus no Kurmenes, kur savulaik atradušās mājas viņa senčiem, kas ieguldījuši artavu reģiona attīstībai. Tāpat viņš sacīja, ka sentimentālas jūtas ir svarīgas, ja runa ir par Latgali, kurā joprojām dzīvo poļu ģimenes un spēj uzturēt ciešas saiknes ar savu poliskumu. “Latvijā dzīvojošā poļu minoritāte šeit jutusies ļoti labi. Un vēlos pateikties Latvijas prezidentam par viņiem radītajiem labajiem apstākļiem,” teica B. Komorovskis.
Polijas prezidents sacīja – kaislīgai mīlestībai ik pa laikam nepieciešami praktiski apliecinājumi un konkrēts saturs. Pēc B. Komorovska domām, parakstītais līgums veicinās plašākas biznesa iespējas starp abām valstīm un attiecīgajiem reģioniem. Viņš piebilda, ka valsts uzdevums ir radīt labus apstākļus uzņēmējdarbībai, un uzsvēra, ka viens no sadarbības līguma akcentiem ir likts uz mazā un vidējā biznesa attīstību:
“Pateicoties mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem, jau tagad Polijā radušās papildu 250 000 darbavietas. Jāatceras, ka Polijas uzņēmēji savus līdzekļus iegulda ārzemēs, kā, piemēram, naftas pārstrādes kompānija “PKN Orlen”, kurai pieder ražotne Mažeiķos Lietuvā.”
Viņš atzinīgi vērtē Latvijas pieredzi, virzoties uz eirozonu, un sola šo procesu novērot, jo Polijai ir svarīgi redzēt, kā Latvijai tajā klājas. “Polija, parakstot līgumu par iestāšanos ES, uzņēmusies saistības iestāties eirozonā. Šobrīd Polijas ekonomika tiek veidota tā, lai tiktu izpildīti Māstrihtas kritēriji un būtu atbilstība tiem,” teica B. Komorovskis, piebilstot, ka Polija lēmumu par virzību uz eirozonu varētu pieņemt pēc nākamajām Seima un prezidenta vēlēšanām. Polijai būšot interesanti vērot iestāšanās efektu Latvijas ekonomikas darbībā, kā arī to, vai iestāšanās eirozonā neizraisīs krasu cenu celšanos.
B. Komorovskis paslavēja arī veiksmīgo Latvijas pieredzi, ekonomiskās krīzes mazināšanā pieņemot grūtus un sarežģītus lēmumus, kas nodrošinājuši atgriešanos uz attīstības ceļa. Tikmēr Latvijas prezidents Andris Bērziņš norādīja, ka Latvijā lata kurss ir piesaistīts eiro kopš 2005. gada un pāreja uz eiro Latvijai esot izdevīga kā uz eksportu orientētai valstij. A. Bērziņš preses konferencē uzsvēra, ka Polija Latvijai ir būtisks partneris plašā kontekstā – ekonomikas, enerģētikas un arī militārajā sadarbībā.
Pēc darba pusdienām ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu Polijas prezidents apmeklēja Daugavpilī atklāto Marka Rotko mākslas centru, kā arī atklāja piemiņas plāksni 1863. gada poļu sacelšanās dalībniekam Leonam Plāteram. Tāpat abi prezidenti apmeklēja arī semināru Daugavpilī par Polijas kopienu Latgalē, kas bija veltīts 1863. gada notikumiem un mūsdienām.
