Polijas premjers: Rietumeiropa grib augt uz savu austrumu kaimiņvalstu rēķina 0
Diskusijas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu liecina, ka Rietumeiropa grib augt uz savu austrumu kaimiņvalstu rēķina, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, kas pagājušajā nedēļā bija ieradies vizītē Lietuvā.
Viņš paudis pārliecību, ka 2021.-2027.gada budžetā Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm nedrīkstētu samazināties kohēzijai paredzētais finansējums, jo šīs valstis jau tā zaudē naudu, ko uzņēmumi ar Rietumvalstu kapitālu izved dividenžu veidā.
“Rietumeiropas valstis, kuras ir diezgan bagātas, gribētu mainīt ES budžeta naudas plūsmas, lai vairotu savu produktivitāti un konkurētspēju, nevis atļautu to darīt Viduseiropas valstīm,” norādījis Polijas valdības vadītājs, mudinot apvienot spēkus diskusijās par jauno ES budžetu.
Viņaprāt, kohēzijai vai kopējai lauksaimniecības politikai paredzēto finansējumu varētu uzskatīt par zināmu kompensāciju šim aizplūstošajam kapitālam.
“Aicinu vērtēt pēc Rietumeiropas kompāniju investīcijām Austrumeiropā un Viduseiropā – Polijā, Lietuvā un citās valstīs, no kurām tās iegūst milzīgas dividendes. Piemēram, no jūsu [sašķidrinātās gāzes] termināļa Klaipēdā vai jūsu bankām, no Lietuvas apdrošināšanas uzņēmumiem, kas pieder ārvalstu kapitālam,” izteicies Moraveckis.
“Situācija Polijā ir ļoti līdzīga. Mēs, mazāk turīgās valstis, tādas kā Lietuva un Polija, maksājam milzīgas dividendes. Polija ik gadus Rietumeiropas kapitālam samaksā vairāk nekā 20 miljardus eiro procentos par obligācijām un dividendēs par akcijām.”
“Tātad milzīgs daudzums naudas no mazāk turīgām valstīm (..) aizceļo uz bagātākām valstīm. Esmu to uzsvēris mūsu draugiem Rietumeiropā un atgādinu viņiem par šo situāciju daudzgadu finanšu programmas kontekstā. Viņiem būtu jāzina šie fakti. Struktūrfondi, Kohēzijas fonds un citi fondi, kā arī kopējā lauksaimniecības politika ir zināma kompensācija visām šīm pretējā virzienā aizceļojošā kapitāla plūsmām,” viņš spriedis.
“Var jau teikt, ka šeit netiek salīdzināti vieni āboli ar citiem āboliem, taču gan vienā, gan otrā gadījumā runa ir par naudu. Piekrītu, ka vieni āboli aug vienā kokā un otri – pavisam citā, tomēr kontekstu nedrīkst neņemt vērā.”
Lūgts komentēt Polijas prezidenta Andžeja Dudas ielūgumu Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko šogad apmeklēt Varšavu, premjers norādījis, ka abu valstu dialogs nav īpaši intensīvs un to drīzāk var raksturot kā centienus “paturēt durvis atvērtas”.
Lietuva neuztur augsta līmeņa kontaktus ar Minsku un bloķē ES un Baltkrievijas vienošanos, kamēr nav atrisināts jautājums par Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju, ko Lietuvai raisa nopietnas bažas no drošības viedokļa.
Moraveckis vēlreiz apliecinājis, ka viņa valsts joprojām atbalsta Lietuvas nostāju šai jautājumā, un uzsvēris, ka Astravjecas jautājums satrauc arī Varšavu.
“Mēs ceram, ka [ar Baltkrieviju] izdosies panākt vienošanos dažos jautājumos. Tas nav viegli, jo prezidents Lukašenko iet savu ceļu un dažus gadus izrāda lielāku labvēlību pret Krieviju, bet tad pasper vairākus soļus Rietumu virzienā. Tomēr uzskatu, ka Baltkrievijas sabiedrība mainās, kļūst eiropeiskāka, un ar baltkrieviem jāuztur maksimāli labi kontakti,” viņš stāstījis.
“Baltkrievijā investē ļoti nedaudzas Polijas kompānijas, tomēr pašlaik ar to nodarbojas aizvien aktīvāk. Jāteic, ka tur nosacījumi investīcijām ir labvēlīgāki nekā Ukrainā, jo ir prognozējamāki. (..) Un šai ziņā cenšamies turēt Baltkrievijai durvis atvērtas.”
Runājot par Varšavas centieniem panākt pastāvīgas ASV militārās bāzes izveidi valstī, Polijas premjers norādījis, ka prognozē pakāpenisku šā jautājuma risināšanos un uzskata, ka pašlaik viss virzās labvēlīgā gultnē. Viņš izteicis cerību, ka tuvāko pāris gadu laikā NATO un ASV karavīru klātbūtni Polijā izdosies būtiski palielināt un Polijā tiks izvietots arī jaunu tipu bruņojums.
Moraveckis atzinis, ka tas būs ļoti svarīgi arī Lietuvai, norādot, ka militārajās bāzēs Polijas austrumdaļā amerikāņu un britu karavīru kontingents jau ir pastiprināts, tiek stiprināti autoceļu un dzelzceļu savienojumi, lai “radītu labākus nosacījumus militārajai sadarbībai, drošībai, [kopīgai] stratēģijai”.
Lūgts komentēt pēdējā laikā vērojamo ASV pievēršanos Ķīnai, viņš atzinis, ka šāda tendence pastāv, bet izteicis pārliecību, ka nepārprotamas Krievijas agresivitātes apstākļos Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienībai jāstiprina, nevis jāvājina sadarbība.
“Cieši ticu transatlantiskajai sadarbībai, esmu dedzīgs proeiropietis, bet vienlaikus arī proamerikānis. Domāju, ka kopīga nostāja abās šajās superlielvarās, no kurām viena ir ļoti sakoncentrēta Vašingtonā, bet otra – vairāk izkaisīta pa ES dalībvalstu galvaspilsētām, ir vitāli svarīga miera uzturēšanai un demokrātijas veicināšanai pasaulē, bet īpaši – drošības un miera uzturēšanai šajā pasaules daļā – Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Latvijā,” uzsvēris Polijas valdības vadītājs.
Moraveckis arī kritizējis Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu Fransu Timmermansu saistībā ar jauno pārkāpuma procedūru, ko EK pagājušajā nedēļā uzsāka pret Poliju par tās pretrunīgi vērtēto tiesu sistēmas reformu.
“Faktiski uzskatām to par pilnībā politizētu jautājumu, kas nonācis viena komisāra [Timmermansa] rokās, un viņš to ļaunprātīgi izmanto savā politiskajā kampaņā. Briselē aizvien vairāk cilvēku saprot, ka tas, kas tur notiek, nav pieņemami, tāpēc mēs pārāk par to neraizējamies, jo redzam, ka šie naidīgie soļi ir ļoti subjektīvi,” viņš sacījis.
“Ceru, ka jaunā Eiropas Komisija sapratīs un attapsies – jo īpaši pēc visiem kompromisiem, kuriem esam piekrituši. (..) Līdz šim ir bijis otrādi, un tas būtu jāuztver kā spēcīgs signāls visām dalībvalstīm, ka EK, kas atrodas šīs personas rokās, nav godīga sarunvedēja, bet tai būtu jābūt godīgai sarunvedējai – tāda ir EK loma,” spriedis Polijas premjers.
