Polijas ārlietu ministrs: Ar ES lauksaimniecības politiku nav apmierināts neviens 0
“Mūsu reģiona cilvēki nav pietiekami pārstāvēti Eiropas Savienības, NATO un ANO struktūrās,” vakar žurnālistiem atzina Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kurš oficiālā vizītē viesojās Rīgā. Atbildot uz žurnālista jautājumu par to, ka viņš tiek minēts kā viens no kandidātiem ES augstā pārstāvja ārlietās amatam, ministrs pauda nelielu apmulsumu.
ES pieņemto daudzgadu budžetu viņš vienlaikus vērtēja kā krīzes budžetu un ES stabilitātes enkuru. Komentējot budžetu un lauksaimniecības tiešmaksājumus ES, R. Sikorskis atbildēja: “Polijā man pieder 14 hektāru liela saimniecība, un pēc vecās terminoloģijas mani varētu dēvēt par “kulaku”. Vēl neesmu sastapis nevienu, kas būtu apmierināts ar lauksaimniecības politiku ES. Tas ir nebeidzamais dialogs,” sacīja ministrs. Viņš skaidroja, ka kopumā lauksaimniecības tiešmaksājumi no ES budžeta par 20 procentiem ir kritušies Vācijai un arī citām valstīm, un kritums atsevišķām dalībvalstīm padarīs lauksaimniecības tiešmaksājumus līdzsvarotākus visā ES. “Tie ir uz taciņas līdz viduslīmenim. Latvija un Polija var būt apmierinātas,” piebilda R. Sikorskis. Viņš norādīja, ka Polijas amatpersonu vizītēm Latvijā būtu jānotiek biežāk. “Latvija ir starp tām valstīm, ar kurām Polijai ir labs biznesa apjoms. Ieskaitot reeksportu, pērn tie bija divi miljardi eiro,” skaidroja ministrs. Polija esot ieinteresēta plānoto gāzes starpsavienojumu ar Lietuvu pagarināt līdz Latvijai un, pēc R. Sikorska vārdiem, Latvijas trumpis šādā projektā būtu milzīgās gāzes krātuves Inčukalnā.
Līdzīgi kā agrāk citi ārvalstu politiķi, viņš augsti novērtēja Latvijas sasniegto ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un minēja to par piemēru citām valstīm.
Ministrs arī uzteica Latvijas noieto ceļu, lai iestātos eirozonā. Viņš piebilda, ka iekļaušanās eirozonā ir arī Polijas ceļš un izaicinājums, taču, lai tai pievienotos, Polijai būtu nepieciešami grozījumi valsts konstitūcijā. “Mēs turam īkšķus par Latviju un atbalstīsim tās iestāšanos eirozonā,” piebilda ministrs.
Tikmēr Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzina, ka Latvijai un Polijai ir labi kontakti reģionālajā līmenī, kā arī norādīja, ka Latvijas poļu kopiena ir aktīva mūsu valsts sabiedrībā un Latvijā darbojas četras skolas, kurās iespējams mācīties poļu valodā.
Vakar abu valstu ministri parakstīja savstarpējo vīzu pārstāvības līgumu, kas ļaus ietaupīt ārlietu dienesta līdzekļus. Latvija var piedāvāt pārstāvēt Poliju vīzu izsniegšanā konsulātā Vitebskā, Baltkrievijā. Polijas ierosinājums ir pārstāvēt Latviju Bagdādē, Irākā, Losandželosā, ASV, Sanapaulu, Brazīlijā, kā arī Velingtonā, Jaunzēlandē.
