Polijai nepieciešama industrializācija 0
”Iespējams, mums nevajag tik daudz naudas novirzīt prioritāri inovācijām un ”uz zināšanām balstītai ekonomikai”, jo mums joprojām ir jādara mājasdarbs infrastruktūras jomā,” izteicās ekonomists, filozofijas doktors Staņislavs Uminskis no Polijas, kad sastapu viņu ES parlamenta gaiteņos Reģionālās komitejas rīkotajās atvērto durvju dienās.
S. Uminskis ir vairāku publikāciju autors vai līdzautors par ārvalstu investīcijām, ārējo tirdzniecību un reģionu konkurētspēju. Kā zināms, Polija atrodas līdzīgā situācijā kā Latvija attiecībā uz kohēzijas līdzekļu sadali. Arī Polijas attīstību var smagi skart jaunais ES daudzgadu budžets, ja pieejamie kohēzijas līdzekļi tiks samazināti.
”Polija un Latvija ir draugi kohēzijas politikas jautājumos. Mūsu interese ir lobēt, ka tiek palielināti pieejamo ES struktūrfondu līdzekļi, jo mēs esam pavisam citādā situācijā nekā vecās Eiropas Savienības dalībvalstis. Mums vajag naudu infrastruktūrai, ekonomikas atveseļošanai utt.” noteica S. Uminskis.
Ar gudrību nepietiks, jāražo preces
Viņš gan arī atzina, ka uzņēmējdarbības sfērā, iespējams, tiek pieļautas kādas kļūdas, izvēloties prioritātes. Polijā pārāk aizraujoties ar pakalpojumu sfēras attīstīšanu. Lielāks uzsvars būtu jāliek uz preču eksportu. ”Polijā mums ir debates par gudru specializāciju un jomām, kurās varētu būt lielākas priekšrocības, konkurētspēja. Tomēr mans viedoklis – es teikšu kaut ko pretēju vairākuma uzskatiem: mums patiesībā ir nepieciešams industrializācijas process. Domāju, tas pats ir Latvijā. Mēs tik ļoti fokusējamies uz pakalpojumu sfēru, ļaujam pārāk attīstīties pakalpojumiem, taču nākotnē izšķirošais būs eksporta izpilde. Vajag reālus produktus, uz kuriem specializēties. Es domāju, ka krīze, kas ir pasaulē un Eiropā, parādījusi, ka Vācija izvēlējusies labāko ceļu, – tās ekonomika ir izaugsmes paraugs. Tam ir reāls pamats – ražot konkurētspējīgas lietas, kā mašīnu tehnika, automašīnas u. tml. To var eksportēt. Polijā eksporta bāze jau ir radīta – tā ir priekšrocība. Šāda pieeja nav kaut kas grūts, kāda jauna ekonomika,” spriež S. Uminskis.
Ārzemju firmas maina virzienu
”Ir grūti pateikt, kāda ir Polijas specializācija. Polijas tradicionālās lietas ir mēbeles, lauksaimniecības produkti. Bet mums jāzina, ka pavisam citi eksporta piemēri ir dramatiski nomainījuši tradicionālās lietas, jo mēs piesaistām daudz ārzemju investīciju. 70% no mūsu eksporta veido uzņēmumi, kas pieder ārzemju firmām. Viņi specializējas automašīnās, mašīnu iekārtās, elektronikā utt. Mums ir arī augstas sarežģītības nišas – bioloģiskās tehnoloģijas. Tas padara mūsu ekonomiku vērtīgu,” domā S. Uminskis. Tomēr, domājot par reģionālo attīstību, nebūtu pareizi vienam apriņķim specializēties vienā jomā. ”Piemēram, atsevišķi reģioni Polijā piedzīvoja problēmas automašīnu tirgū – krīzes dēļ nevarēja tās pārdot. Tāpēc reģions nevar būt pilnībā atkarīgs no vienas automobiļu ražotnes,” norāda S. Uminskis.
Emigrējuši divi miljoni
Problēmas Polijas ekonomikai sagādājis arī emigrācijas vilnis. ”Opoles apriņķis atrodas tuvu Vācijai. Daudzi cilvēki no turienes emigrējuši uz Vāciju, jo pietrūkst darba vietu. Mātes paliek Polijā, tēvi dzīvo Vācijā,” teic S. Uminskis. Tomēr ir arī labie piemēri: daudzi poļi sākuši braukt atpakaļ uz dzimteni ar jaunām zināšanām, iekrājumiem, tie investē, rada uzņēmējdarbību.
Staņislavs Uminskis Gdaņskas universitātes Ekonomikas fakultātes Eiropas integrācijas pētījumu centra profesora asistents. Vadījis vai piedalījies pētniecības projektos par ārvalstu investīciju ietekmi uz reģionālo attīstību Eiropas Komisijas, Polijas Valsts bankas, Polijas uzņēmējdarbības attīstības aģentūras u. c. uzdevumā. |
