Polijā visi mācās! LKA studente stāsta par studijām Varšavā 0
Lūdzu, pastāstiet par izglītību Polijā, piemēram, Vroclavas augstskolās! Vēlos uzzināt vairāk par mācībām, studentu sadzīves apstākļiem, brīvā laika pavadīšanu un visu pārējo! Regīna Krāslavas novadā
– Polija ir milzīga valsts, par kuru Latvijā patiesībā zina ļoti maz. Tas ir dīvaini, jo Polija atrodas gandrīz tepat kaimiņos, – saka Latvijas Kultūras akadēmijas 4. kursa studente Lāsma Stahovska, kura 2008. gadā absolvējusi Jēkabpils 3. vidusskolu. Studiju laikā viņa jau trīs reizes izmantojusi iespēju kādu laiku mācīties un praktizēties Polijā.
Iepazīt tautu un cilvēkus
Pirmoreiz uz ilgāku laiku Polijā Lāsma nokļuva 2011. gadā, kad Erasmus apmaiņas programmā devās studēt uz Varšavas universitāti. Īpaši iepriecinājis piedāvājums atsevišķā fakultātē apgūt poļu valodu, jo tas ir viņas pamata mācību priekšmets Latvijā, Kultūras akadēmijā: – Vēlējos pēc iespējas lietderīgāk izmantot šo laiku. Mācījos valodu, iepazinu cilvēkus, tautu kopumā un poļu kultūras telpu. Man patika apmeklēt muzejus, izstādes, sastapu daudzas interesantas personības.
Lāsma uzteic Varšavas lielisko sabiedriskā transporta organizāciju: izmantojot tramvaju, autobusu un metro, var aizbraukt uz jebkuru vietu pilsētā; pieejama smalka informācija, tāpēc nevar apmaldīties, un tas studentam svešā pilsētā nav mazsvarīgi.
Pēc Erasmus apmaiņas programmas Varšavā Lāsma mācījusies arī intensīvajā poļu valodas kursā vasaras poļu valodas un kultūras skolā, ko organizēja Vroclavas universitāte. Kur paticis labāk? – Vroclavā! – meitene pārliecinoši atbild. – Galvaspilsēta paliek galvaspilsēta – ar savu ritmu, burzmu, spriedzi un konkurences gaisotni. Dažiem tas patīk, bet man tuvāka nelielā Vroclava ar tās jaukajiem vasaras vakariem un pastaigām gar Odru.
Lāsma uzsver, ka Polijas senais gars vairāk jūtams tieši tādās pilsētās kā Vroclava, Krakova, Poznaņa, Gdaņska… Turpretī Varšavā, kas Otrā pasaules kara laikā bija nopostīta, daudzas arhitektūras pērles gājušas bojā. Tiesa, poļi ir centušies tās atjaunot.
Mācoties Polijā, Lāsma sastapusi daudz studentu no dažādām ES valstīm. Tā radusies iespēja iegūt jaunus draugus un paziņas, iepazīt ne vien poļu kultūru, bet arī citas, paraudzīties uz daudzām valstīm no cita aspekta: – Pagājušajā gadā Vroclavā, piemēram, dzīvoju kopā ar meiteni no Grieķijas, kura man kļuva par labu draudzeni. Bija interesanti dzirdēt, kā viņa vērtē savā valstī patlaban aktuālās problēmas.
Līdzīgā kultūrvidē
Polijā izglītība ir lielā cieņā. Valsts dara visu, lai tā būtu pieejama ikvienam. Lāsmai Stahovskai pat radies iespaids, ka tur gandrīz visi studē: – Daudziem ir maģistra, doktora grādi, daži jau 4. kursā sāk studijas citā virzienā… Tā vien šķiet, ka Polijā visi mācās! Tā palielinās konkurence. Ja vēlies tur palikt uz dzīvi un atrast darbu, tas jāņem vērā.
Šovasar prakses laikā Lāsma strādāja Vroclavas universitātē, vienlaikus apmeklējot tur organizēto intensīvo poļu valodas kursu: – Poļu valodas apmācība bija augstā līmenī. Mēs ļoti daudz runājām poliski, risinājām interesantus uzdevumus. Papildus vasaras skola piedāvāja arī lekcijas par poļu kultūru, un tas ir svarīgi: dzīvojot kādā valstī un apgūstot kādas tautas valodu, ir jāzina šis vēstures un kultūras konteksts.
Lāsma brīvi pārvalda poļu valodu. Arī kvalifikācijas testu Vroclavas universitātes vasaras poļu valodas un kultūras skolā viņa nokārtoja vislabāk: starp vairāk nekā 70 kursa dalībniekiem no visas pasaules latviešu studentes rezultāts novērtēts ar 97 punktiem (no 100 iespējamiem). Pašai par to ir īpaši liels prieks. Kā nekā vēl pirms četriem gadiem poļu valoda un Polija viņai bijusi terra incognita… Kāpēc tad toreiz izvēle krita tieši uz Kultūras akadēmiju un šo specialitāti? Lāsma atzīstas, ka pirms tam neilgu laiku pamācījusies Latvijas Universitātē, bet studiju programmas kvalitāte nav šķitusi pietiekama, tāpēc nolēmusi mainīt augstskolu. Togad Kultūras akadēmijā starpkultūru sakaros bijusi uzņemšana specialitātē Latvija–Dānija, Latvija–Itālija, Latvija–Vācija un Latvija–Polija.
– Vēsturiski šī kultūra nav mums sveša, daudziem latviešiem ir poļu izcelsmes saknes. Šķita, ka būtu interesanti par Poliju uzzināt ko vairāk, – tā savu izvēli pamato Lāsma.
Lai gan Polija vēsturiski ciešāk saistīta ar Lietuvu un abām ir arī kopīga robeža, poļi diezgan bieži Latviju jauc ar Lietuvu. Lāsma spriež, ka pie tā vainīga arī abu šo vārdu fonētiskā līdzība: poļu valodā Lietuva ir Litwa, bet Latvija – Łotwa (arī mēs bieži jaucam Slovākiju ar Slovēniju).
– Brīžiem šķiet, ka baltu kultūra ir kaut kas pa vidu starp skandināviem un slāviem, – secina Lāsma. Viņasprāt, arī ēdienu gatavošanas un izvēles ziņā poļi īpaši neatšķiras no latviešiem. Esot gana interesanti dzīvot līdzīgā kultūrvidē. Ļoti iepatikušies poļi kā cilvēki – ļoti atvērti un izpalīdzīgi. Viņa domā, ka diez vai būtu jutusies tikpat labi, studējot kādā dienvidu valstī, piemēram, Turcijā.
Var studēt bez maksas
Polija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un uz ES pilsoņiem attiecas tieši tādi paši noteikumi kā uz poļiem: izturot iestājeksāmenu, valsts finansētajās augstskolās studijas pilna laika klātienē ir bez maksas. Ir iespēja mācīties arī angļu valodā, vienīgi studiju programmu klāsts tad ir mazāks, taču, ja poļi par šīm studijām nemaksā, tad arī ES pilsoņiem studijas ir bez maksas.
Lai uzsāktu maģistra studijas Polijā, jākārto speciāls iestājeksāmens. Pieņemsim, cilvēks, kurš ieguvis specialitāti starptautiskajos kultūras sakaros, vēlas studēt starptautiskos ekonomiskos sakarus. Nokārtojot iestājeksāmenu, kurā pārbauda zināšanas ekonomikā, studijas iespējams turpināt izraudzītajā specialitātē.
Taujāta par studentu sadzīves apstākļiem, Lāsma pastāsta, ka gan Varšavas, gan Vroclavas universitāte studentiem piedāvā dienesta viesnīcu. Pēc Lāsmas ieskata, Vroclavā ir augstāki dzīves standarti, arī viesnīca tur esot labāka. Polijā studentu dienesta viesnīcas maksājot dārgāk nekā Latvijā – mēnesī apmēram 100 eiro jeb 70 latu (Latvijā – apmēram 35 lati). Taču ir arī citas iespējas, piemēram, šovasar Lāsma kopā ar citiem poļu studentiem Vroclavā īrējuši dzīvokli.
Kas ir Katažina Kobro?
Patlaban Lāsmai galvenais ir bakalaura darbs Latvijas Kultūras akadēmijā. Tā temats: “Katažina Kobro ārpus robežām – dzīvē un mākslā”. Tēlniece Katažina Kobro (Katarzyna Kobro) ir ļoti interesanta personība – dzimusi Maskavā, bet, kad viņai bijuši divi gadi, ģimene pārcēlusies uz Rīgu, kur dzīvojusi līdz pat Pirmajam pasaules karam. Katažinas tēvs bijis baltvācietis. Sākoties karam, ģimene devusies dzīvot uz Maskavu. Tur Katažina iepazinusies un apprecējusies ar gleznotāju Vladislavu Štšemiņski (Władysław Strzemiński).
– Vēlāk Katažina uz laiku atgriezās Rīgā un 1924. gadā sarīkoja poļu mākslinieku grupas un latviešu modernistu darbu izstādi. Arī tas ir kultūras tilts starp Latviju un Poliju, – teic Lāsma. – Par to rakstīšu savā bakalaura darbā.
Lāsma tik aizrautīgi stāsta par Poliju, ka rodas jautājums: ar kuru valsti viņa saista savu tuvāko nākotni? Atbilde nav tālu kabatā jāmeklē: – Protams, Latvija ir mana valsts un es to ļoti mīlu, tomēr apsveru domu par maģistra studijām Polijā. Par dzīvesvietu es noteikti izvēlētos Vroclavu.
