Polijā uzvar eiroskeptiķi 1
Svētdien notikušajās Polijas parlamenta vēlēšanās ar pārliecinošu vairākumu uzvarējuši opozīcijā esošie, pret imigrantiem noskaņotie eiroskeptiķi no partijas “Likums un taisnīgums”.
Vēsturiska uzvara
Vēlēšanu rezultāti liecina, ka ekspremjera Jaroslava Kačiņska vadībā partija “Likums un taisnīgums” guvusi pārliecinošu uzvaru, izcīnot absolūto vairākumu parlamentā ar 39% vēlētāju atbalstu. Tas nozīmē, ka eiroskeptiķiem, kas asi iestājušies pret imigrantu uzņemšanu un Polijas iestāšanos eirozonā, valdības izveidošanā nevajadzēs meklēt partnerus. Eiroskeptiķi, visticamāk, iegūs 238 no 460 mandātiem parlamenta apakšpalātā. Līdz šim pie varas esošā liberālā partija “Pilsoniskā platforma” saņems 135 mandātus, bet pārējos iegūs mazākas partijas, tostarp mūziķa Pāvela Kukiza vadītā kustība “Kukizs’15”. Polijas parlamentā kopumā iekļuvušas piecas labējās partijas. Pirmo reizi kopš komunistu režīma krišanas 1989. gadā Polijas parlamentā nebūs neviena kreiso partiju pārstāvja. Vēlēšanās piedalījās gandrīz 52% balsstiesīgo Polijas iedzīvotāju, kas ir rekordaugsta aktivitāte.
Par uzvaru pateicas brālim
Tūlīt pēc vēlēšanu pagaidu rezultātu publiskošanas Kačiņskis, uzrunājot savus atbalstītājus, teica, ka šī uzvara ir divdesmit piecu gadu smaga darba rezultāts, vēsta Polijas radio. “Šī ir pirmā reize Polijas demokrātijas vēsturē, kad viena partija ir ieguvusi vairākumu Seimā,” sacīja Kačiņskis. Savā runā viņš pieminēja arī Smoļenskas aviokatastrofā 2010. gadā bojā gājušos 95 Polijas vadošos politiķus, tostarp savu dvīņubrāli Lehu, kurš tobrīd bija valsts prezidents. “Bez viņa mums nebūtu izdevies gūt tādus panākumus un tādu vienotību,” viņa teikto citē “Euronews”. Pašreizējā premjere Eva Kopača, kuras vadītā partija “Pilsoniskā platforma” ieguva tikai 23% vēlētāju atbalstu, bija spiesta atzīt savas partijas sakāvi. Vienlaikus viņa solīja turpināt iesākto, strādājot konstruktīvā opozīcijā: “Ne velti Polijas tauta mums divas reizes izteikusi uzticību. Šie astoņi gadi nav pagājuši velti.” Astoņos gados, kopš pie varas bijusi “Pilsoniskā platforma”, Polija sasniegusi augstāko ekonomisko izaugsmi Eiropā. Analītiķi uzskata, ka liberāļi zaudējuši, nespējot konkurēt ar eiroskeptiķu vēlētājiem tuvo, iznīcinošo retoriku jautājumā par imigrantu uzņemšanu un solījumiem palīdzēt trūcīgajiem. “Deutsche Welle” atzīmē, ka daudzi poļi, it īpaši austrumu apgabalos, ir noguruši no skarbajiem taupības pasākumiem un uzskata, ka valdošā elite tos pametusi likteņa varā.
Amati jau sadalīti
Kačiņskis jau paziņojis, ka nepretendēs uz premjera amatu. Premjerministra kandidāte ir Seima deputāte, 52 gadus vecā Beāta Šidlo, kas ir pragmatiskāka un mērenāka savos izteikumos nekā Kačiņskis. Analītiķi atzīmē, ka premjeres darbs notiks viņa stingrā pārraudzībā. Raidsabiedrība BBC vēsta, ka ar laiku Kačiņskis tomēr varētu ieņemt valsts vadītāja amatu. Intervijā telekanālam TVN Šidlo atklāja, ka jau ir sagatavojusi sarakstu ar varbūtējo ministru kandidātiem, tomēr gala lēmumu pieņems partijas vadība. Viņa uzsvēra, ka jaunā valdība būs atvērta sadarbībai ar opozīcijas partijām. Premjera amata kandidāte sola, ka pēc valdības apstiprināšanas tā ķersies pie vēlētājiem doto solījumu pildīšanas par pensionēšanās vecuma samazināšanu, bērnu pabalstu palielināšanu līdz 120 eiro par vienu bērnu, minimālās stundas tarifa likmes paaugstināšanu un banku aplikšanu ar nodokļiem.
Eiroskeptiķus gaida ar bažām
Jaunās valdības kurss varētu būt apņēmīgāks un pašpārliecinātāks, vienlaikus radot bažas, ka varētu tikt ietekmēta ekonomiskā un politiskā stabilitāte valstī, atzīmē izdevums “Politico”. Briselē eiroskeptiķu uzvara uzņemta ar bažām. “Likums un taisnīgums”, kura priekšvēlēšanu retorika bija vērsta pret obligāto bēgļu kvotu sadali, var saasināt attiecības ar Eiropas Savienību, kas nesekmīgi mēģina ieviest kārtību bēgļu krīzes noregulēšanai. Partijas vadītājs vienmēr uzsvēris, ka Polija būtu gatava finansiāli palīdzēt apturēt bēgļu plūsmu, taču ir pret bēgļu uzņemšanu, jo tas apdraudot poļu katolisko dzīvesveidu. To atbalsta arī 60% Polijas iedzīvotāju. Kačiņska izteikumi par bēgļiem, apsūdzot tos dizentērijas, holeras un parazītu ievazāšanā Eiropā, Rietumu medijos jau izpelnījušies salīdzinājumu ar nacistu retoriku, atzīmē BBC. Analītiķi uzskata, ka tagad Eiropai vēl grūtāk panākt vienošanos un īstenot savas ieceres, risinot pašreizējo nekontrolētās imigrācijas krīzi. Tiek pieļauts, ka jaunā Polijas valdība varētu atcelt iepriekšējās valdības vienošanos par 7000 bēgļu uzņemšanu. Tādā veidā Polija riskē iet Ungārijas pēdās. Īpaši saspringtas attiecības Polijai varētu veidoties ar Berlīni, kuru partija vaino aizkulišu darījumu veikšanā pretēji Polijas un ES interesēm. Poļus visvairāk saniknojis “Nord Stream 2” projekts par jauna gāzes vada būvniecību, apejot Poliju. Tajā spēkus ar Krievijas “Gazprom” apvienojušas vairākas Rietumu firmas, tostarp Vācijas enerģētikas milzis “E.ON” un “BASF/Wintershall”. Polija uzskata, ka Vācijas rīcība ir pretrunā ar ES stratēģiskajiem mērķiem neļaut Eiropā darboties gāzes tirgus monopolistiem un mazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Polijas prezidents Andžejs Duda jau izteicies, ka šis projekts pilnībā ignorē Polijas ekonomiskās un politiskās intereses un liek apšaubīt ES vienotību. Partijai vēsas attiecības ir arī ar Krieviju gan Ukrainas konflikta, gan Smoļenskas aviokatastrofas dēļ, kurā poļi daļēji vaino Maskavu. Polija varētu bloķēt Rietumu mēģinājumus normalizēt attiecības ar Krieviju, uzskata eksperti. Vienlaikus tā aicina palielināt NATO spēku izvietošanu Polijā. Par poļu sabiedrotajiem varētu kļūt Britānija. Taču Varšavas un Londonas attiecības var sabojāt jautājums par Polijas viesstrādnieku tiesībām uz Britānijas pabalstiem, ko vēlas ierobežot Kemerona valdība.
